Egils Līcītis: Dzimuši brīvībai. Aldis liels runātājs 0
Cienījamie lasītāji, mēs ar jums pilnīgi nepiedodami esam pagājuši garām un atstājuši neapskatītu ievērības cienīgu un atzīmējamu notikumu politiskajā laukā.
Proti, vēsturisku pārkārtojumu 13. Saeimā – frakcijām nepiederošo parlamentāriešu grupas dibināšanu. Tajā pulcējušies, varētu teikt, adatainākie, brīvdomīgākie deputāti, kam ir katram savs viedoklis un ģenerētas idejas.
Skaidrs, ka neatkarīgs deputāts ir dzimis laimīgākā zvaigznājā nekā no ķēdes vēl nenorāvušies kolēģi, kam jāklausa priekšniecības, frakcijas pārziņa uz augšu, uz leju vērstam īkšķim. Tāpēc pie frakcijām nepiederošo svabadā gara grupa pastāvīgi atrodas greizsirdīgu ļaunvēļu spēku vajāšanā un ielenkumā kā aiz dzelzs stīpas.
Jau saņemtas sūdzības par nopietniem ierobežojumiem ārpusgrupējumu saeimiešu darbības ierobežošanā un lūgta audience prezidenta Levita pilī, lai augstā persona ieved kārtību Mūrnieces valstībā.
Runa ir par labturības nenodrošināšanu, jo grupai saimes istabas piešķirtas bēniņos blakus ķemmerķīnam, dzīvošana ir antisanitāros apstākļos, nav izsniegtas sildlampas un Saeimas vairākums bez mitas pūlas nepiederošos izēst no amatvietām.
(Tiesa gan, jāpiemetina, ka viss Saeimas nams ir uz sabrukšanas sliekšņa, Juridiskajai komisijai un vicespīkerei Beitnerei-Gallai nācies atstāt iepriekš apdzīvotās telpas, kur piedevām no rītiem stipri smakojis pēc kanalizācijas.)
No frakcijām izstājušos grupu vada no “KPV LV” aizgājusī Linda Liepiņa, un vietniece ir no “Saskaņas” ievēlētā, bet “Saskaņu” pametusī Jūlija Stepaņenko, draugu sauktā mūsu Juļa.
Grupu veido veci raktuvju biedri, bijušais premjera amata kandidāts, pazīstamais klusētājs Aldis Gobzems, zivju ķēniņš šprotenieks Didzis Šmits, no saskaņiešiem uz Kaimiņa partiju pārbēgusī Karina Sprūde un bijusī Nacionālās apvienības deputāte Ingūna Rībena.
Tie nav gluži vienas ticības brāļi un māsas, bet ikkatrs apveltīts ar cīņā saucēja īpašībām – akurāt kā Eduards Veidenbaums. Neformālais līderis un frontmens, protams, ir pirms ievēlēšanas Saeimā nabadzīgais advokāts Aldis Gobzems, kurš nepārspējams oratora mākslā un gan rudens, gan pavasara sesijās dedzīgi rāvies tribīnē.
Viņam bijis tik garš sakāmais, ka – ja nu kāds pacietīgi klausītos – Aldis spētu lasīt priekšā referātu divi nedēļas no vietas.
Kā valdošās elites uzvedības kritiķis un amatpersonu amorālo izdarību atmaskotājs kvēlais tribīnē runātājs izpelnījies nedzēšamu vairākuma kolēģu naidu un purpināšanu, sak, vai cenzūra un galvenā literatūras pārvalde nedarbojas, kas lielajam muldoņam aizbāztu muti!
Aldis ir daudz cietis un notašķīts, kā reti kurais deputāts. Izslēgts no partijas, izlikts aiz frakcijas durvīm, izsviests no advokatūras, izgāzies, kandidēdams par premjeru – itin kā māte daba radījusi deputātu Gobzemu lidošanai no augstiem krēsliem.
Gobzemam kā neuzticamai personai ir SAB liegta pielaide valsts noslēpumam (gan būs kaut ko sastrādājis vācu laikā vai padomju gados), kas zin, vai Aldis nav izmests no Romas katoliskās baznīcas klēpja!
Labi, ka cilvēks iekārtojies valsts darbā un darbojas politikā, kas praktiski ir pēdējais, kas atlicis, un deputāts par nelielu atalgojumu nenorimis produktīvi aizstāv tautas intereses.
Ja Aldis sekmīgi turpinās cīņu pret darbaļaužu ienaidniekiem un asinssūcējiem, tad nepiederošo deputātu apvienība izrādīsies neformālajam vadonim vien uzcelta pagaidu ēka pirms jauna, lielāka iesākuma.
Cita vēlētāju interešu aizstāve un kontrkultūras pārstāve ir grupordze Linda Liepiņa, kura politiskās zināšanas apguvusi redzami pašmācības ceļā, taču apbalvota ar vērīgu prātu un asu, saimniecisku skatu.
Kas zīmējas uz Šmita kungu un Sprūdes kundzi, abi mīlīgi kā balodīši grupā strādā ciešā uzskatu saderībā ar “Saskaņas” partiju un kā tiltu uz Krieviju būvētāji. Savukārt mūsu Juļa un Rībenas kundze ir dievbijīgas sievietes, klasisko vērtību piekritējas un nelokāmas uzskatos par ģimeni kā pretējā dzimuma īpatņu savienību.
Ultrakonservatīvisms ir ļoti apsveicams, kopš pie varas ieradušies neoliberāļi, kas tīko ieviest sabiedrību mainošas idejas, piemēram, ka pastāv trīs un vairāk dzimtes, un tādā garā novest Latviju neceļos un deformētā gaišzilā nākotnē.
