Dzimumu līdztiesība Latvijā: skaisti mērķi, bet maciņš tukšs 41
Dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu traucē ierobežotie valsts budžeta līdzekļi, liecina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētais Ministru kabineta informatīvais ziņojums par plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam izpildi.
Plāna mērķis bija nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Tā sasniegšanai tika izvirzīti trīs virzieni. Kā pirmais virziens tika noteikts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā, otrais – ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršana, bet trešais – dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās.
Plāna īstenošanā iesaistījās Labklājības ministrija (LM), Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī to padotības iestādes. Tāpat pie plāna īstenošanas strādāja Valsts kanceleja, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), Valsts policija, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, uzņēmēji u.c.
Laikā no 2021.gada līdz 2023.gadam dzimumu līdztiesības politika tika īstenota galvenokārt esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, piesaistot ārvalstu finansējumu, kā arī jau pirms 2021.gada uzsāktu projektu ietvaros, ko īstenoja LM, LBAS, LDDK, SIF, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Nodrošinājuma valsts aģentūra, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls.
Plānā tika iekļauti 20 pasākumi, kuriem noteikti 62 rezultatīvie rādītāji, no kuriem 34 rezultatīvie rādītāji ir izpildīti, četri rezultāti tika sasniegti daļēji, desmit rezultāti netika sasniegti, 11 rezultatīvie rādītāji ir pārcelti uz jauno plānu 2024.-2027.gadam, bet par vienu no pasākumiem LM informācija netika sniegta. Ziņojumā norādīts, ka plānā noteiktie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji sniedza ieguldījumu plānā definēto politikas rezultātu sasniegšanā, taču neietekmēja tos tieši.
Plāna izpildes laikā tika organizēti izglītojoši, informatīvi pasākumi, veidoti atbalsta materiāli, rīkotas diskusijas, semināri, radošās darbnīcas un mediju kampaņas, tāpat arī veikti grozījumi tiesību aktos.
Ziņojumā uzsvērts, ka būtiskākās pārmaiņas un sasniegumi vērojamas ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē apkarošanas jomā, kā arī sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā. Tiek uzsvērtas veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai mazinātu vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī jaunu atbalsta pakalpojumu ieviešanu no vardarbības ģimenē cietušajiem. Līdztekus akcentēts, ka pārskata periodā Latvija ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka ir veikti pasākumi, lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ieviešot izmaiņas normatīvajā regulējumā – pagarinot paternitātes atvaļinājumu, ieviešot aprūpētāja atvaļinājumu un divu mēnešu nenododamu apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājuma periodu katram vecākam.
Lai mazinātu nabadzību, īpaši sieviešu nabadzību 2020.gadā tika uzsākta minimālo ienākumu reformas īstenošana ar mērķi noteikt metodoloģiski pamatotu minimālo ienākumu līmeni, kas atbilstu faktiskajai sociāli ekonomiskajai situācijai, tādējādi cenšoties panākt adekvātākus minimālos pabalstus un pensijas, norādīts ziņojumā.
Kopumā vērtējot dzimumu līdztiesības politikas attīstību, ziņojumā secināts, ka viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem šīs politikas mērķu sasniegšanai ir sabiedrības informētība un izpratne par līdztiesības principa nozīmi un ietekmi uz dažādām indivīda dzīves kvalitāti ietekmējošām jomām ilgtermiņā. Tas ir svarīgi, lai novērstu to, ka dzimumu līdztiesība kā viens no cilvēktiesību principiem publiskajā telpā netiktu pārprasta, interpretēta un izmantota kā sabiedrības pamatvērtību apdraudoša, akcentēts ziņojumā.
Savukārt kā būtisks šķērslis dzimumu līdztiesības politikas, regulāru un apjomīgu kampaņu un iniciatīvu īstenošanai ziņojumā norādīti ierobežotie valsts budžeta līdzekļi. Tādējādi arī jomu pārstāvošajām organizācijām iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu, veicinot dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, iespējas ir ierobežotas, uzsvērts ziņojumā.
Vienlaikus ziņojumā pausts, ka iespēju robežās tiek piesaistīti Eiropas Savienības (ES), Ziemeļu Ministru padomes un citu programmu līdzekļi, taču pieejamā cilvēkresursu kapacitāte ir nepietiekama visu programmu efektīvai apgūšanai. Būtiski uzlabot iespējas izmantot pieejamos ES resursus, aktualizēt dzimumu līdztiesības politikas jautājumus, tādējādi veicinot vienotas izpratnes veidošanos kā speciālistu vidū, tā sabiedrībā kopumā, palīdzētu papildus dzimumu līdztiesības ekspertu piesaistīšana valsts pārvaldē, norādīts ziņojumā.
Līdztekus ziņojumā akcentēta nevalstisko organizāciju iesaiste un iniciatīvas par dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumiem, kas norādīta kā viens no būtiskākajiem atbalstiem šo jautājumu aktualizēšanai sabiedrībā.
Ziņojumā norādīts, ka nevalstiskās organizācijas veiksmīgi īsteno dažādus projektus saistībā ar vīriešu un sieviešu līdztiesīgu pieeju dažādiem pakalpojumiem, kā arī veido sabiedrisko domu minētajos jautājumos. Tāpat nevalstiskās organizācijas, kuras specializējas konkrētās jomās, ir veiksmīgi integrējušas dzimumu līdztiesības principu gan pakalpojuma sniegšanā, gan reprezentē sevi kā viedokļu līderus publiskajā telpā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka nevalstiskā sektora aktivitātes ir mērogā nelielas un ierobežotas savā kapacitātē, lai spētu piesaistīt un aktivizēt lielāku sabiedrības daļu viedokļa formēšanai.
Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka veiksmīgākai rezultātu sasniegšanai, nozīmīga ir visu iesaistīto pušu vienota, īpaši nozaru ministriju, izpratne vēlme ieviest dzimumu līdztiesību kā horizontālu principu, kā arī veicināt vienotu izpratni par šo jautājumu un par ieguvumiem, ieviešot dzimumu līdztiesības principu visās nozaru politikās, tādēļ nākamā plāna ietvaros ir iekļautas visaptverošas mācības valsts pārvaldes darbiniekiem gan valsts, gan pašvaldības iestādēs.
