Jaunākie pētījumi ir parādījuši acīmredzamas neiroloģiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu smadzenēm 38
Zinātnieki ir atklājuši, ka mūsu smadzenes darbojas nedaudz atšķirīgi atkarībā no tā, vai esam dzimuši kā vīrietis vai sieviete, un no tā, kā mēs paši sevi identificējam. Tas nozīmē, ka, lai izārstētu slimības, ir svarīgi ņemt vērā gan dzimumu, gan to, kā cilvēks pats sevi uztver, vēsta “Newsweek”.
Nacionālais veselības institūts skaidro, ka dzimums, kas tiek noteikts dzimšanas brīdī, balstās uz mūsu fiziskajām īpašībām, piemēram, dzimumorgāniem un hromosomām. Savukārt dzimte ir daudz plašāks jēdziens, kas ietver mūsu personīgo izjūtu par to, vai esam vīrietis, sieviete vai kāds cits, kā arī to, kā mēs redzam savu vietu sabiedrībā.
Jaunākie pētījumi ir parādījuši acīmredzamas neiroloģiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu smadzenēm. Tomēr, vai šīs atšķirības galvenokārt izraisa bioloģiskie vai sociālie faktori, joprojām lielākoties ir noslēpums.
“Bioloģiskie, sociālie un vides faktori veido gan mūsu dzimtes izjūtu, gan mūsu seksuālo identitāti, un ir svarīgi atšķirt šos divus jēdzienus,” uzsver Elviša Dhamala, psihiatre.
Diemžēl biomedicīnas pētījumos parasti tiek neprecīzi lietoti termini “dzimums” un “dzimte”, kas apgrūtina izpratni par to, kā tie atšķirīgi ietekmē mūsu smadzenes. Lai gan ir zināms, ka starp seksuālo orientāciju un smadzenēm pastāv saistība, mūsu zināšanas par dzimuma ietekmi uz smadzenēm ir ierobežotas. Šīs zināšanas ir būtiskas, lai labāk izprastu dažādu smadzeņu slimību izplatību un attīstību.
Jaunākajā pētījumā zinātnieki ir centušies izprast, kā dzimums un seksuālā orientācija ietekmē to, kā dažādas smadzeņu daļas sadarbojas un veido savstarpējas saites. Pētījumā tika analizēti smadzeņu attēli no vairāk nekā 4000 pusaudžiem, lai labāk izprastu šo sarežģīto procesu.
Pētnieki ir atklājuši, ka smadzeņu darbību ietekmē gan dzimums, kas piešķirts dzimšanas brīdī, gan dzimte, ko cilvēks pats par sev piedēvē. Tas nozīmē, ka, veicot pētījumus par smadzenēm, ir būtiski analizēt datus atsevišķi pēc dzimuma un seksuālās orientācijas un dzimtes, lai iegūtu precīzākus rezultātus.
Kā norāda pētījuma autore Elviša Dhamala: “Šajā pētījumā mēs konstatējām, ka tīkli, kas saistīti ar motoru kontroli, redzi, emocijām un uzvedību, bija ciešāk saistīti ar seksuālo orientāciju, savukārt tīkli, kas saistīti ar dzimumu, lielā mērā tika izplatīti pa smadzeņu reģioniem, kas iesaistīti mācīšanās, atmiņas, spriešanas un apziņas procesā.” Tomēr viņa arī uzsver, ka šie atklājumi ir tikai sākums un ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai pilnībā izprastu šīs sarežģītās attiecības.
Šis pētījums pierāda, ka gan dzimums, gan tas, kā cilvēks pats sevi identificē, ietekmē mūsu smadzenes. Tāpēc, lai labāk izprastu smadzenes, ir svarīgi ņemt vērā abas šīs lietas.
Tā kā šis pētījums tika veikts tikai ar pusaudžiem, mēs vēl nevaram pateikt, kā dzimuma un dzimtes ietekme uz smadzenēm mainās pieaugušā vecumā. Zinātnieki plāno turpināt savus pētījumus, lai izsekotu šīm izmaiņām visa mūža garumā. Tas palīdzēs mums labāk saprast, kā mūsu smadzenes attīstās un darbojas.
