Francija: pilis pret skaidru naudu 2
Arī Francija šajā ziņā nav palikusi maliņā. Vēl vairāk – viss liecina, ka savu priekšlikumu kopējā skaita ziņā tā var izvirzīties priekšā parādu jūgā smokošajai Grieķijai. Pārdodamo objektu sarakstā ir 1700 privāto villu, piļu un citu “būdu”. Ārvalstnieku piedāvājumi kaut ko no tā visa iegādāties ir apsveicami tiktāl, cik lielā mērā skaidrā nauda, ar ko viņiem vajadzēs norēķināties, būs pierādāmi “balta”. Bez izņēmuma visi ārvalstu pircēji būšot spiesti iziet speciālu atbilstošā kapitāla ieguves pārbaudi.
Bet laikam jau tam, kurš var atļauties tādu prieku, tāds pasākums varētu būt tā vērts. Franču izsolē izlikta, piemēram, Tono–le–Benas pils, kas uzbūvēta 1800. gadā pašā Ženēvas ezera krastā Alpu pakājē. Cits izsoles piedāvājums – mednieku un atpūtas namiņi, kas uzbūvēti 18. gadsimtā Senžermēnas mežā rietumos no Parīzes.
Visas izsolē izliktās būves paredzēts pārdot līdz 2015. gada beigām. Turklāt Francijas valdība lieliski apzinās, ka sava īpašuma pārdošana diezin vai spēs būtiski samazināt valsts parāda slogu, kas patlaban ir aptuveni 1,5 triljoni eiro jeb 77% no iekšzemes kopprodukta. No valsts īpašuma pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem pēdējo gadu laikā – kopumā aptuveni trīs miljardi eiro – budžeta deficīta dzēšanai aizgājuši tikai nepilni 500 miljoni eiro. Tāpēc arī šajā gadījumā Francijas valdība sevišķi nopietni nerēķinās ar lielām naudām, labākajā gadījumā ar aptuveni 20% no pārdošanā iegūtā.
ASV: izsolē pat visa pilsēta!
Jāpiebilst, ka ne Eiropai, ne ASV valsts īpašuma pārdošana būtībā nav nekas jauns. Valdības regulāri un vienā mierā atbrīvojas no saviem aktīviem, ko tām kādu iemeslu dēļ vairs nav izdevīgi turēt savās rokās. Cita lieta, ka patlaban ir lieliska iespēja šos aktīvus iegādāties par salīdzinoši ļoti zemu cenu. Tikai jābūt pietiekami uzmanīgiem. Kaut vai tāpēc, ka daudzviet Eiropā zemes īpašuma likumdošana ir sarežģīta. Nereti gadās tā, ka iegādāto zemi, izrādās, drīkst izmantot tikai lauksaimnieciskajai darbībai un uz tās nav atļauts pat uzsliet parastu koka šķūni. Vai arī vēlāk noskaidrojas, ka pirkums izdarīts tā, ka īpašums pēc pircēja nāves acumirklī pāriet atpakaļ pārdevējvalsts rīcībā. Un tamlīdzīgi.
Piemēram, Šveicē un Austrijā populārs ir šāds variants – iepriekš obligāti jāiegūst visu īpašuma kantona kaimiņu piekrišana to pārdot konkrētajam cilvēkam. Francijā kādas lepnas pils nopirkšana var beigties ar to, ka likums pēc kāda laika obligāti liks jaunajam saimniekam sava nama durvis atvērt arī regulārai tūristu plūsmai. Savukārt jebkura remonta vai pārbūves jautājumu saskaņošanai bez izņēmuma pastāv problēmas katrai senlaiku būvei. Piemēram, Itālijā tradicionālā būves veidola saglabāšana ietilpst katra namīpašnieka obligātajos pienākumos. Dažkārt izmaksas ir ļoti dārgas, jo tas attiecas arī, piemēram, uz zeltā izšūtu kādas istabas sienu vai griestu saglabāšanu to pirmatnējā izskatā.
Toties salīdzinoši vienkāršāk ir ASV. Zemes un vispār nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas likumi attiecībā uz ārvalstniekiem tur ir tik vienkārši, ka atļauj pārdošanā izlikt pat veselas pilsētas. Piemēram, nesen slavenajā tīmekļa izsolē eBay parādījās kārtējais šāds piedāvājums – Albertas pilsētiņa Teksasā. Tajā vēl joprojām labā kārtībā ir 1920. gadā uzbūvētā skolas ēka, 100 gadus veca taverna, deju placis un 13 akri visnotaļ lieliskas zemes, un teritorijā augot vairāki diženi ozoli, kuru vecums jau pārsniedz 500 gadus.
