Dzimtene tirgū: itālieši varētu pārdot Venēciju, grieķi – salas, Francija – pilis 2
Eiropā teju vai vienlaikus vairākas valstis paziņojušas, ka ir gatavas uzsākt savu zemju vai salu pārdošanu, lai tādējādi mazinātu budžetu deficītus. Tādējādi, piemēram, leģendāras pludmales vai citas ievērojamas vietas var nonākt atsevišķu individuālo īpašnieku rokās. Krīze un tās izraisītais maksātspējas deficīts novedis pie tā, ka pārdošanai izlikti pat nacionālie lepnumi. Piemēram, grieķi visā nopietnībā bija sagatavojušies nodot kādās dāsnās rokās savu Akropoli.
Robus budžetā aizpildīsim ar salām
Grieķijas ārējais valsts parāds, lai gan, protams, tas krietni atpaliek no faktiski bankrotējušo ASV parāda, jau sen pārsniedzis saprāta robežas, pietuvojoties 300 miljardiem eiro. Atbilstoši Māstrihtas līgumam eirozonā ietilpstošas valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no saražotā kopprodukta. Bet Grieķijā pēdējos gados tas veidoja jau vismaz 13,5%. Tam, ka Grieķijai izdosies kaut kad pārskatāmā nākotnē dzēst šo parādu, vairs netic neviens, lai arī cik optimistisks cilvēks viņš būtu kopš dzimšanas. Turklāt eļļu ugunī pastāvīgi pielej dažādi “investori” no Džordža Sorosa saimes, kurš paziņojis, ka “Grieķijas sabrukums ir neizbēgams”, kā arī visu rangu eksperti.
Tāpēc, iespējams, nav jābrīnās, ka pēc ilgstošas svārstīšanās Grieķija bija spiesta darīt to, kas vēl nesen likās tikai nelāgs joks, proti – piedāvāt pārdošanā savas salas. Un tagad ikvienam gribētājam iegādāties kādu Grieķijas salu paveras visplašākais darbības lauks, jo no kopumā vismaz 6000 valsti veidojošajām salām patlaban apdzīvotas ir tikai 227.
Daudziem pārlieku bagātiem cilvēkiem kļūs vieglāk pārvērst īstenībā sen lolotos sapņus, jo kopumā Grieķija esot sagatavojusies pārdot vairākus tūkstošus savu salu. Vēstīts, ka viens no iespējamiem piedāvājumiem var būt, piemēram, zemes gabals Mikēnu salā, kas mūsdienās ir viens no populārākajiem tūrisma virzieniem Grieķijā. Trešā daļa salas pieder valdībai, un tagad tā sagatavojusies tai piemeklēt pircēju, kurš būtu gatavs ieguldīt līdzekļus tā dēvētā VIP tūrisma kompleksa izveidošanā. Turklāt jau esot zināms arī potenciālais pircējs, un runa ir par bēdīgi slaveno krievu oligarhu Romānu Abramoviču. Tiesa, oficiāli Abramoviča pārstāvības “orgāni” pagaidām noliedz šādu iespēju.
Tāpat Grieķija varētu piedāvāt atsevišķus zemes gabalus Rodas salā, par kuriem interesi jau esot izrādījuši konkrēti ļaudis gan no Krievijas, gan Ķīnas. Un to var labi saprast: šāds ieguldījums nozīmēs ne tikai pirkumu Vidusjūras krastā, kur vienmēr ir patīkami atpūsties, bet vienlaikus arī ārkārtīgi veiksmīgu investīciju, jo konkrētā sala patiešām ir tūristu ārkārtīgi iecienīta un bieži apmeklēta.
Tiesa, izpārdodot savas zemes gabaliņus, Grieķijas valdība neplāno to darīt lēti, tāpēc šis prieks jebkuram gribētājam izmaksās dārgi un noteikti nebūs katram pa kabatai. Piemēram, Grieķijas salu Nafsiku piedāvā nopirkt par 15 miljoniem ASV dolāru. Lai gan ir arī mazāka budžeta varianti – no 1,5 līdz 3 miljoniem eiro, un tas ir lētāk nekā maksā privātvilla Londonas centrālajā daļā. Cita lieta, ka pirkums var izrādīties kaķis maisā, jo uz lielākās daļas šo salu nav atļauta būvniecība. Oficiāli Grieķijas valdība gan noliedz lēmumu par savu teritoriju pārdošanu privātīpašumā ārvalstniekiem, taču, kā mēdz teikt, neviens un nekas taču nevar aizliegt “risināt sarunas”, vai ne?
