Dzimtas tradīcijas rokdarbos 0
Pensijas gadi ir brīnišķīgs laiks. Iespējams ne vien ļauties iemīļotām nodarbēm, bet arī dot kādu rosinošu pienesumu sabiedrībai. Šāds atzinums rodas, iepazīstoties ar možo Astrīdu Jēkabsoni un viņas rokdarbiem.
Astrīdai rokdarbus bērnībā ierādījusi mamma, kuru arī savulaik skolojusi māmuļa. Atšķirībā no daudzām citām meitenēm rokdarbi kļuva par Astrīdas galveno nodarbošanos. To sekmēja mācības Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā un 1951. gadā iegūtais diploms. Skolā (vēlāk pārdēvēta par Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, tagad pazīstama kā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) apgūtās prasmes viņai devušas stabilu pamatu visam mūžam: darbu un radošo piepildījumu vaļas brīžos. Astrīda Jēkabsone vienlīdz teicami pārvalda dažādas tehnikas, sākot no klasiskajiem rokdarbiem, ieskaitot aušanu, līdz mūsdienīgu rotu darināšanai.
Viņas daudzveidīgo darbu klāstā uzmanību piesaista izšuvumi, kas liek atcerēties šodien reti spodrinātas vērtības. Proti, spilgtā latviešu profesionālās lietišķās mākslas veidotāja Jūlija Madernieka atstātais mantojums, jo īpaši viņa veidotie, tautas mākslas iedvesmotie ornamentu raksti. Dažādos izdevumos, tostarp māksliniekam veltītajā monogrāfijā (1982. g., izdevniecība “Zinātne”) atrodamās kompozīcijas Astrīdu suģestējušas vienmēr, taču to atveidei pievērsusies nesen. Viņa smej, ka atkal atgriezusies pie krustdūrieniem, kurus izšūt iemanījusies jau 5 gadu vecumā.
Rokdarbnieces madernieki var noderēt kā rosinājums citām rokdarbniecēm, kā arī atsvaidzinošām idejām interjera dekorēšanai. Tamlīdzīgi izšuvumi vislabāk izceļas uz baltas sienas, aizstājot gleznas, kā arī uz dabiskas dēļu grīdas minimālisma stilā ieturētās telpās.
Visjaunāko grīdas segu Astrīda Jēkabsone darinājusi, atceroties skolas gadus. Izdevusies koša un dzīvespriecīga parafrāze par mūžam mainīgo dzīvi, kurai iedvesmu dod ne vien lieliski paraugi un tautas māksla, bet arī daba un jauni materiāli.
Astrīdas mājā brīvu sienu nav, jo tās rotā dēla Armanda Jēkabsona gleznas. Arī viņš mācījies lietišķajos, vēlāk Mākslas akadēmijā; skaistās Latvijas Mūzikas balvas autors strādā par pasniedzēju Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Šo mācību iestādi beigusi arī viņa meita Jolanta. Taču Astrīdai vislielākais prieks, ka tagad mazmeita mācās adīt un tamborēt. Dzimtas tradīcijas turpinās!