Kā aktivizēt dzimtas spēku dzemdībās un savas atvases auklējot? 0
Katram cilvēkam ir mamma un tētis. Visām mammām un tētiem ir sava mamma un tētis. Pat tad, ja mēs par viņiem neko nezinām, nepazīstam, nekad neesam satikušies. Pat tad, ja esam izslēguši viņus no savām sirdīm kādu sāpīgu notikumu rezultātā.
Bieži topošie vecāki maz zina par savu dzimšanu, kur nu vēl par to, kā dzimuši (un mazotnē dzīvojuši) viņu vecāki. Taču pagātnei var būt nozīme, ja runājam par to, kā norit grūtniecība, dzemdības un vēlāk arī bērniņa dzīves stāsts, uzsver pārmaiņu konsultante, sertificēta dūla un aizrautīga dzimtu pētniece Linda Lielvārde.
Dvēsele savu dzimtu izvēlas ļoti rūpīgi – nekas nenotiek tāpat vien. Dzimta kalpo par spoguli dvēseles izvēlētajam ceļam, mācībām, visām brīvībām, ko iegūt un visām nebrīvībām, kas saista. Dzimta vienlaikus ir arī spēka avots – tā rāda, kā vari ar savām ikdienas grūtībām tik galā, kā tās mazināt, kā tās neturpināt tālāk – tā rāda, kur ir iesākušās programmas (dzīves scenāriji), pēc kurām dzīvo.
Lai arī savā apziņā katrs cilvēks piedzimst kā balta lapa, brīvs no visa, tomēr viņš piedzimst ar noteiktu ģenētisko kodu, kas, bērnam lielākam augot, aktivizējas sociālās vides ietekmē, pārņemot (kopējot) programmas, pēc kurām dzīvo tuvinieki.
Tādējādi ciltskoka izpēte ir viens no veidiem, kā paraudzīties spogulī un apzināties, no kurienes nāc, no kāda māla esi veidots.
Savu dzimtas sakņu izzināšana ir ceļš, lai uzlūkotu savu izcelsmi, izprastu savas programmas.
Kā ārējie apstākļi “iedarbina programmas”?
Mūsu katra ģenētiskais aizsākums ir brīdī, kad rodas pirmā dzimumšūna, proti, brīdī, kad sieviete paliek stāvoklī, gaidāmā mazuļa vēderā rodas dzimumšūnas (vai dzimumšūnu aizmetņi), līdz ar to – mēs katrs pa daļai radāmies tad, kad mūsu vecmāmiņas gaidīja mūsu vecākus.
Jāatceras, ka katrā grūtniecībā ir iesaistītas vienlaikus trīs paaudzes – māte, bērns un mātes mazbērni.
Vēl pirms pāris gadiem ideja, ka ģenētiskas izmaiņas var pārmantot pat mūsu mazmazmazbērni, tika uzskatīta par aplamu un pseidozinātnisku, taču jau tagad saskaņā ar epiģenētiķu pētījumiem, izzināts, ka vieni un tie paši vides apstākļi tiešā veidā ietekmē trīs paaudzes, savukārt ceturtā paaudze reakcijas var pārmantot kā programmu pat bez tiešas vides apstākļu ietekmes.
Piemēram, ja vecmamma bērniņa gaidīšanas laikā atradās trauksmainos dzīves apstākļos, kas, visticamāk, izraisīja pastiprinātu stresu (kortizola, adrenalīna un noradrenalīna u.c. virsnieru hormonu ražošanos), ne tikai mazmeita, bet arī viņas bērni varētu būt ar palielinātu trauksmes līmeni, it sevišķi, ja neviens no ģimenes nav apzināti mēģinājis mazināt trauksmainību (ar meditāciju vai citu apzinātības prakšu palīdzību).
Turklāt, tiklīdz ārējās vides apstākļi kaut nedaudz atgādina iepriekšējos apstākļus, iespējama pastiprināta atbilstošo hormonu “ražotnes” ieslēgšanās vai gluži pretēji – izslēgšanās. Tas nozīmē, ja iepriekšējo paaudžu dzīvēs var novērot pastiprinātu trauksmainību (paaugstināta stresa hormonu ražošanās) vai samazinātu spēju pieķerties (samazināta piesaistes hormonu ražošanās), var pievērst pastiprinātu uzmanību, lai mazinātu savu trauksmi vai vairotu savu spēju pieķerties.
Teiciens “veselā miesā vesels gars” darbojas uz abām pusēm – un līdzīgi darbojas mūsu ģenētiskais kods – programmu mēs varam pārprogrammēt ar to, kā dzīvojam. Ar to saprotot ne tikai to, kādā vidē dzīvojam, ko ēdam, bet arī to, kā jūtamies un ko domājam.
Topošā tēta DNS topošās māmiņas asinsritē
Epiģenētika izgaisina līdzšinējo pieņēmumu, ka gēni savas darbības laikā ir nemainīgi. Vēl vairāk – mēs paši varam tos “ieslēgt” vai “izslēgt” un tādējādi novērst potenciālas slimības, kuras iekodētas gēnos.
Pietiek ar niecīgu kontaktu ar kādu toksisku vielu vai mazliet vairāk vecāku mīlestības, lai modificētu slēdžu mehānismu, ietekmējot visu turpmāko cilvēka dzīvi. Turklāt pētījumos pierādīts, ka vienlīdz liela ietekme uz jaundzimušo ir mammai, kura iznēsājusi mazuli, kā sievietei, kura zīda šo mazuli (gadījumā, ja viņa nav mazuli iznēsājusi).
Jau Bībelē minēts, ka cilvēks atstās savu tēvu un māti un tie divi būs viena miesa – tie nebūs vairs divi, bet viena miesa. Kādreiz domājām, ka tas nozīmē bērniņa rašanos, vēlāk ezotēriķi runāja par mīlētāju saplūšanu ne tikai fiziskā ķermeņa, bet arī ēteriskā, emocionālā un mentālā ķermeņa līmenī. Tagad ģenētiķi ir izpētījuši, ka brīdī, kad apaugļota olšūna ieligzdojas sievietes dzemdē topošās māmiņas asinsritē nokļūst ne tikai bērna DNS, bet arī topošā tēva DNS informācija.
Tātad sieviete uz visu mūžu turpmāk “līdzi nēsās” sava bērniņa tēvu, līdz ar to viņā aktivizējas piekļuve arī vīrieša dzimtas spēkam.
Dzimtas spēks dzemdībās un savas atvases auklējot
Bieži sieviete, neapzinoties savas dzimtas doto mantojumu, dzīvo vecāku un vecvecāku uzstādītā baiļu vai nolieguma programmā un priekšstatos par to, kādai ir jābūt mīlestībai, attiecībām, dzemdību pieredzei, darba pieredzei, finansiālajam stāvoklim.
Tomēr svarīgi apzināties, ka dzimtas vēsture var dot arī pozitīvu spēku, ko izmantot ne tikai savas, bet arī gaidāmā mazuļa dzīves veidošanā.
Kā nodalīt sevi no negatīvas pieredzes, ko dzimta nes? Kā aktivizēt pozitīvu pieredzi? Ko darīt tad, ja vispār neko nezinu par savas dzimtas pieredzi? Kā aktivizēt savu un partnera senču palīdzību mūsu ikdienas dzīvē?
Trīs svarīgākās prakses dzimtas spēka aktualizēšanai:
1. Režisora prakse
Atkārto pie sevis tik bieži un tad, kad tev tas vajadzīgs: “Viss, kas notiek šeit un tagad, ir mana pieredze. Mana dzīve ir mana pieredze. Nevienam citam, kā tikai man, nav manas dzīves pieredze! Mani vecāki un vecvecāki izdzīvo savas dzīves pieredzi, es dzīvoju savējo. Es pats esmu savas dzīves režisors!”
2. Avota prakse
Paņem sevis zīmēto dzimtas koku ar tiešajiem senčiem vai arī savas dzimtas shematisku atainojumu septiņās paaudzēs un mēģini sajust, kuram no senčiem šajā mirklī ir tas, kas tev šobrīd ir vajadzīgs (tu vari pat neko nezināt par šo cilvēku, kā arī nezināt, kas tieši tev ir vajadzīgs).
Atrodi tuvāko ceļu pie šī tuvinieka, sākot ar sevi, izejot cauri paaudzēm.
Domās satiekot šī tuvinieka enerģiju (kas mīt tevī!), pastāsti par situāciju, kurā atrodies un kurā nepieciešams stiprinājums.
Tad palūdz šo stiprinājumu no sava tuvinieka – lai viņš to iedod tev vajadzīgajā veidā. Kad esi to saņēmis un uzlādējis sevi pilnībā, izsaki dziļu pateicību un dodies atpakaļ cauri paaudzēm pie sevis. (Sievietes var doties pie visiem savu bērnu senčiem – arī bērna tēva senčiem!).
3. Mīlstesības plūsmas meditācija
Veido sirdssaitīti ar visiem saviem bērniņiem aiz sevis un visām savas dzimtas sievietēm/vīriešiem pirms sevis pa vienu tiešo līniju, aiznesot mīlestību un pateicību cauri paaudzēm (pa vienai) – ar katru ieelpu un izelpu gan saņemot, gan sniedzot šo mīlestību.
Sāc pamazām – ar savu mammu, caur viņu uz mammas mammu un tālāk uz viņas mammu – tik tālu, cik šobrīd ir harmoniski.
Sīkāk par dzimtas ietekmi dzemdībās un bērniņu auklējot varēsi uzzināt un dzimtas enerģijas praktiskā nodarbībā harmonizēt pavasara retrītā topošajām māmiņām, kas norisināsies jau 14.-15. martā mājīgā atpūtas kompleksā „Miķelis”, Bauskas novadā.
Sievietēm gaidībās būs iespēja sagatavoties bērniņa nākšanai pasaulē un iepazīt vēl daudz citas noderīgas pašizziņas un pašpalīdzības metodes ikdienas harmonizēšanai, iegūt jaunas zināšanas un vairot sevī spēku, radošumu un iedvesmu.
