Jebkura nepārdzīvota emocija (dusmas, bailes, prieks, sēras) meklēs izeju tik ilgi, līdz neveidosies situācija, kur tā var izpausties.

Mēs esam dzīvi cilvēki un ir dabiski izjust dažādas emocijas, ne vienmēr mums tīkamas. Un ir svarīgi iemācīties tās pārdzīvot un izrādīt, nevis slēpt sevī, citādi tās izpaudīsies caur slimībām un problēmām, un mums būs jānes nasta, nesaprotot, ka paši to esam izveidojuši, reiz nepārdzīvojot sēras par nomirušo māti vai neizrādot dusmas par mīļotā nodevību. Šādu situāciju var būt daudz, un ģimenes sistēmiskās metodes var labi parādīt, kāda emocija slēpjas aiz kuras problēmas. Piemēram, kad sāc aizgūtnēm raudāt kādās bērēs, iejūtoties citu cilvēku dzimtas modelī, jo patiesībā pats neesi izraudājies pēc mātes nāves.

Jums droši vien ir pazīstama situācija, ka sieviete zaudē vienu tuvinieku pēc otra, bet visu laiku “labi turas”. Tomēr tuvinieka zaudējums atkārtojas tādēļ, ka sieviete nedod sev iespēju krist histērijā, izdzīvot sēras pēc pilnas programmas, dot izeju emocijām, lai pārstātu lēnām mirt, bet sāktu dzīvot.

Tatjana Plotņikova, cluber.com.ua

• attiecības ar bērniem
• attiecības ar vecākiem
• Helingera metode
• netradicionāli
• pāris
• psiholoģija