Kā ievērot līdzsvaru? Divi likumi 0
Ir divi brīnišķīgi likumi, kuri palīdz attiecībās audzēt visu labo, kas tajās ir, un mazināt slikto.
Pirmais likums. Ja mēs saņemam no otra kaut ko labu, mums vajag viņam pretī iedot vairāk nekā esam saņēmuši. Piemēram, vīrietis nopircis jums jaunus auskarus, bet jūs pagatavojat viņam iemīļoto ēdienu un skaisti uzklājat galdu.
Svarīgi ir iedot tieši NEDAUDZ vairāk, lai apmaiņa tomēr būtu līdzvērtīga, citādi, ja par katru vīrieša labo vārdu jūs tīrīsit māju, gatavosit ēdienu, mazgāsit drēbes un būsit paraugsieva, viņam vienkārši aptrūksies vārdu, jo jūs pati vien būsit sevi novērtējusi lēti.
Saņemot no jums nedaudz vairāk nekā iedots jums, viņš centīsies jūs iepriecināt.
Ko darīt tad, ja otrs cilvēks jūs sāpina? Izdarīt viņam vēl sāpīgāk? Tad sāpes pieaugs kā sniega bumba.
Tādēļ ir otrais likums. Ja mēs no otra saņemam slikto, mums vajag atdot viņam nedaudz MAZĀK sliktā un tad attiecībās tas mazināsies.
Piemēram, ja sabiedriskajā transportā jums uz kājas uzkāpj vīrietis, nevajag uz viņu pa visu autobusu bļaut: “Nu jūs gan esat neaptēsts zilonis, kā jūs tikai zeme nes!” – tas tikai radīs viņā vēlmi jūs izsviest no autobusa. Pietiks, ja pateiksit: “Vai, jūs man uzkāpāt uz kājas un man ļoti sāp.”
Šis līdzsvars jāievēro visur – ne tikai ģimenē, bet arī darbā, attiecībās ar draugiem un mīļotajiem.
Ja padotais ļauj priekšniekam izgāzt uz viņu savu slikto noskaņojumu, tas ne pie kā laba nenovedīs. Svarīgi ir teikt priekšniekam, ka viņš uzvedas nepieļaujami, taču pateikt to ar cieņu un ne visu priekšā.
Ja cilvēks veic daudz darba, bet saņem mazu algu, nevajadzētu gaidīt, ka viņu novērtēs atbilstoši. Tieši otrādi – tādus cilvēkus neciena un viņi pirmie cieš, kad notiek štatu samazināšana.
Ja jūs visu laiku kalpojat saviem draugiem par plāksteri viņu problēmām, jūs paši nevarat viņus sasaukt, ka palīdzība vajadzīga jums, – tas nozīmē, ka jūs draudzībā tikai dodat, bet neprotat ņemt.
