Likums par līdzsvaru starp došanu un ņemšanu 0
Harmonija attiecībās iespējama vien tad, ja ir līdzsvars starp došanas un ņemšanas enerģiju.
Jums droši vien ir pazīstami tādi izkropļojumi: kad cilvēks tikai dod, ir visiem aukle un glābējs, bezierunu izpildītājs jebkurām vēlmēm un prasībām, kādā brīdī šāds cilvēks jūtas iztukšots, viņam trūkst enerģijas un viņš sāk pieprasīt kaut ko no citiem – pateicību, kaut kādu rīcību attiecībā pret sevi, un, to nesaņemot, viņš sāk izjust dziļu vilšanos, nesaprotot, ka pats vien ar savu rīcību ir izsaucis šādu attieksmi pret sevi. Viņam ir ļoti grūti ņemt, pieņem dāvanas, viņš uzreiz jūtas parādnieks un cenšas atkal kalpot, lai atlīdzinātu. Ja cilvēks tikai dod un neko neņem pretim, viņš padara citus par parādniekiem. Un, ja uzkrājas jau pārāk daudz parādu otra priekšā, cilvēkam ir daudz vieglāk aiziet nekā atdot parādus. Tā bieži vien rīkojas vīrieši attiecībās, kur sieviete visu laiku tiecas izpatikt – viņu parāds kļuvis tik milzīgs sievietes priekšā, ka pat dzīve būtu par īsu, lai visu atlīdzinātu, turklāt viņa pat neļauj to darīt.
Ir otra galējība, kad cilvēks tikai ņem. Un viņš skaidri zina, ko viņam vajag, un veido attiecības ar visiem tā, lai viņam tas būtu izdevīgi, lai gūtu iespējami vairāk labuma. Šīs attiecības arī ir lemtas neveiksmei – agri vai vēlu otram cilvēkam apniks, ka viņu izmanto saviem mērķiem, un tad iekrāsies aizvainojumi, prasības, skandāli, un attiecības pārtrūks.
