Dzimtas lāsts 1
Atvilts līgavainis / līgava, nogalināts tuvinieks, nozagts bērns, krāpšana, izputināšana, nodevība, tuvinieku noliegšana, netaisni sodi, cilvēku, dzīvnieku un dzīvās dabas bendēšana, skaudība un nenovīdība veiksmes, laimes vai rocības dēļ – iemeslu lāstam nekad nav trūcis. Un kādā brīdī kaut kas patiešām notiek, varbūt pat atkārtojas. Un ieslēdzas programma “dzimtas lāsts” līdz ar apgalvojumiem – tas ir mūžīgs, jo tiek pārmantots pa visu dzimtas koku, nav atsaucams un beigsies reizē ar pašu dzimtu…
Vārds (lāsts, nolādējums) ir energoinformatīva iedarbība uz cilvēku ar mērķi sasniegt negatīvu rezultātu, proti, kaitēt. No karmiskā skatpunkta, nolādot lādētājs transformē savu karmu, liekot nolādētajai dzimtai atstrādāt paša parādus. Protams, ne visas dzimtas iznīkst, nereti visspēcīgāko triecienu saņēmušais mirst, neatstājot pēcnācējus, kamēr pārējiem tiek pārvaramas nepatikšanas.
Valters Korālis, mācītājs brīvticībnieks: “Dzimtas grēka un kolektīvā ļaunuma nesējas ir asinis. Modernais hinduisms arvien vairāk runā ne vien par personisku, bet par kolektīvu cēloņsekas (karmas) esamību. Tas nozīmē arī dzimtas un tautas atbildību. Piemēram, latviešu Ļeņina sargāšanai un dalībai Krievijas revolūcijā augļi ir negatīvi. Līdzīgi ar dzimtu vai visas tautas atbildību pie nodevības izvešanās un represijās. Šodien redzam – tauta izmirst un asimilējas citur.”
Ezoteriķi apgalvo – seku ziņā lāsts (nolādamā cilvēka pieslēgšana vampīriskai energobūtībai) ir briesmīgākais maģiskā uzbrukuma līdzeklis, jo īsā laikā pilnībā visos līmeņos iznīcina konkrēto cilvēku un negatīvi atsaucas uz tuviniekiem, īpaši bērniem. Maģiski nolādēts cilvēks it kā zaudē sevi, viņa pašsaglabāšanās instinkts iemieg, zūd sajēga par morāli un ētiku, viņš kļūst bīstams sev un citiem. Šādu dzimtu bērniem raksturīgas fiziskas un psihiskas īpatnības. Nereti viņiem esot t. s. miroņa skatiens (glāžainas acis). Nolādētās dzimtas bieži izbeidzoties, nesasniegušas septīto paaudzi.
No kā tas atkarīgs (lādētāja spējas, vārdu spēks?), un vai tas ir maināms (atvirzāms, iznīcināms)? Viss atkarīgs no ietekmējamā cilvēka stāvokļa. Jo labilāka psihe un trauslāka veselība, jo vieglāks upuris. Jo nobriedušāka, viedāka personība, jo grūtāk tai ko padarīt.
Ticēt vai ne? Meklēt!
Akli noticot “dzimtas lāstam” un necenšoties noskaidrot patiesību, pat nemēģinot izlabot senču pagātnē pieļautās kļūdas, mēs turpinām skriet pa apli – iekšpusē. Lai gan varētu kustēties pa spirāli, apmetot loku un paceļoties augstāk attīstībā. Tālab dzimtas vēstures izpratne ir tiešā korelācijā ar notikumos iesaistīto personu intelektu un sirdsgudrību. Jo cilvēcīgāks, zinīgāks un dziļāks cilvēks, jo vieglāk pie viņa atnāk informācija. Jo primitīvāks, arogantāks un kompleksaināks, jo izjūtas nepatīkamākas, tracinošākas un pašam nepieņemamākas. Jo tikai tas, kurš spēj apjaust paša pieredzes trūkumu (tēvu kļūdu atkārtošana nav lāsts, bet infantilisms), spēs spert nākamo soli – saskatīt un saprast, kur klūdījušies senči, un pats tā nedarīt. Toties spītīga realitātes ignorēšana radīs nākamās neveiksmes, ko atkal piedēvēs lāstam. Lāsts kļūst par realitāti tikai tad, ja tam tic.
Psihologu pozīcija: no akadēmiskās psiholoģijas viedokļa jēdziens “dzimtas lāsts” pielīdzināms mītam, tā vietā jārunā par vērtībām, pārliecību, atbildību par savu dzīvi; no klasiskās psiholoģijas viedokļa tā ir nevēlēšanās uzņemties atbildību, bet no ģimenes sistēmu viedokļa – dzimtas jeb vecāku spoguļu scenārijs, proti, uzvedības modeļi un uzskati, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē.
Risinājums slēpjas pagātnē
Dzimtu pētnieku viedoklis ir vēl pragmatiskāks – viss slēpjas pagātnē. Analizējot “dzimtas lāstus”, pirmais un galvenais – apzināt savus senčus un izpētīt dzimtas koku. Ja tāda nav – uzzīmēt. Saprotot, ka mēs šodien un mūsu senči vakar esam viens un tas pats, atrodot sākumu un izprotot, kas un kāpēc noticis, nākamais solis – izlīdzināšanās rituāls, lūdzot piedošanu tiem, kam nodarīts pāri, pabeidzot senču nepabeigtos darbus, piedodot viņu kļūdas un klupienus, un aicinot neliegt palīdzību dzimtas turpmākās nākotnes sakārtošanai.
Dzimtu pētīt var katrs pats, var meklēt privātdetektīva vai vēsturnieka palīdzību un var iedziļināties arī t. s. Helingera metodē – sistēmā, kas ļauj izpētīt savu dzimtu dziļāk un pamatīgāk, izmantojot sistēmisko sakārtojumu metodi un risinot problēmsituācijas.
Vienkārša matemātika – runājot par bibliskajām “septiņām paaudzēm”, ar to saprot divus vecākus, četrus vecvec–, astoņus vecvecvec– … – pavisam 256 cilvēkus. Ja dzimtas enerģija ir vesela, tas ir milzīgs spēks. Tieši tāpat, ja tā ir slima. Ikviena dzimta ir enerģētiski vienota dvēseļu sistēma, kur mainās tikai miesiskie veidoli, un ikvienas dvēseles uzdevums savā laicīgās dzīves laikā – darīt labu, izlabot priekšgājēju kļūdas un atbrīvot pēctečus no nelaimēm.
Kā vienu no nopietnākajām problēmām dzimtas likteņu novirzēs pētnieki min vērtību un dzimtas hierarhijas sabrukumu: bērni atsakās no vecākiem, nerespektē tos, vecāki atsakās no bērniem, nogalina nedzimušos (koks bez saknēm nokalst). Tēvs – radošums, iedvesma, spēja būt patiesam, emocionalitāte. Māte – loģika, veiksme, karjera, finanses. Mēs spoguļojam savus vecākus tālāk savā dzīvē, zemapziņā atkārtojot viņu programmu. Kamēr no tās tiek ņemts tikai labais, viss ir labi, taču, ieslēdzoties naidam pret kādu no vecākiem, tiek sagrauta paša dzīve.
Dace Priede, režisore un mācītāja p. i.: “Ticu, ka lāsti pastāv. Ja vien cilvēks tiem ļaujas. Bet – lāstu var arī izdomāt, lai sevi attaisnotu. Atnāk pie manis sieviete – viņai lāsts uzlikts, nekādi nevar apprecēties, visi vīrieši aiziet. Bet lāsta nav. Ir vienkārši nespēja pieņemt otru, komandējošs raksturs. Teicu – atradīsi padevīgu vīrelīti, apprecēsies. Nē, padevīgos nevajag! Tas pats sakāms par dzērāju sievām – trīs, četri vīri, visi dzērāji, bet lāsta nav, ir līdzatkarība.”
Noņemt lāstu
Vai tas iespējams? Principā – jā. Tam piekrīt gan ezoteriķi un psihologi, gan dzimtu pētnieki un baznīcas pārstāvji. Te vietā atgādinājums – “lāsts ir verbāla energoapmaiņas programma”, ar vārdu uzlikta un aktivizēta, ar vārdu noņemta jeb neitralizēta. Rezultāts atkarīgs no ticības.
Vēsturiski lāsta noņemšanas rituāli bijuši (un ir) ļoti dažādi – vārdiskās formulas (buramvārdi, spēka vārdi), nožēla, lūgšanās par saviem grēkiem, piedošanas lūgšana pāridarījuma upuriem, ekskorcisma ceremonijas, hipnoze “atgriešanās pagātnē”. Dziednieki, zintnieki, karmas tīrītāji strādā ar enerģijām un stihijām. Katoļi praktizē aizlūgumus un dziedājumus par dzimtas sakņu dziedināšanu, pareizticīgie liek svecītes. Kā aizsardzības mantra bieži tiek praktizēta Tēvreize.
Dārta Tērauds, dziedniece: “Dzimtas lāsts – 90 procentos gadījumu, kad pie manis vēršas klienti ar lūgumu palīdzēt, jo viņiem uzlikts lāsts, ir disfunkcionālas ģimenes, kur tiek atkārtota iegūtā programma, kuras izpausmes atgādina lāstu (“bezlaulības vainags” ir līdzatkarība no vecākiem un nespēja saraut nabassaiti). Lāsts nozīmē – ar melnās maģijas palīdzību iejaukties otra liktenī, iekodējot nelaimes nesošu programmu. Taču īsto licēju, zinātāju ir ļoti maz. Kā palīdzēt? Katram dziedniekam savs stils. Gadu gaitā esmu izstrādājusi programmu, kurā ietilpst NLP, psihosomatika, lūgšanas, vārdošana, akmeņi, fitoterapija, ēteriskās eļļas. Īsto lāstu noņemšanai jāveic rituāli, ko pārzina tikai profesionāļi. Pēc tāda obligāti jādodas uz baznīcu, jāpasūta sev aizlūgums uz 40 dienām, kā arī jālūdz svētajiem palīdzēt un pasargāt.”
