DZIMTAS KOKS: Ģirts Jakovļevs 0
Latvijas Nacionālā teātra aktieris ĢIRTS JAKOVĻEVS, kas priecējis ar Liliomu, Donu Žuanu, ”Pūt, vējiņi!” Uldi, Johanu Štrausu filmā ”Atvadas no Pēterburgas” un daudzām citām izcilām lomām, atkal piesaista uzmanību ar lomu jaunajā Latvijas televīzijas seriālā ”Eņģeļu māja”, ko sāka rādīt kopš 3. janvāra.
Seriāls ir par šķiršanos un satikšanos, par pagātnes noslēpumiem un cerībām… Kā savu dzimtu raksturo mākslinieks?
ĢIRTS JAKOVĻEVS ir dzimis Rīgā 1940. gadā kā vienīgais bērns strādnieku ģimenē. Kopš 1960. gada Drāmas – tagad Nacionālā – teātra aktieris, kur sāka darboties, vēl būdams students. 1963. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. 2002. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
– Spilgtākā bērnības atmiņa – kara laikā mūsu mājā iemitinājās vācu armijas karavīri, paši dzīvojām pagrabā. Friči man iedeva paspēlēties ar pistoli, nereti uzcienāja ar ledenēm. Reiz viņi zāģēja ābelei zarus, lai uzliktu maskēšanās tīklu. Pret to iebilda tēvs. Viņu gribēja nošaut… Māte izlūdzās apžēlošanu.
Māte IRMA JAKOVĻEVA (dzim. Tīdemane; 1904 – 1991). Rīdziniece.
– Manā senču dzimtā nav aktiera gēna. Mamma jaunībā strādājusi Bullīša gotiņu konfekšu fabriciņā. Pēc tam – saldumu karaļa Vilhelma Ķuzes uzņēmumā.
Viņas darba izaugsme – no konfekšu tinējas līdz ceha brigadierei. Kara laikā gājusi pāri Daugavai pa ledu uz Artilērijas ielu.
Mamma bija sabiedriska, interesējās par kultūru, dziedāja korī, piedalījusies gan Dziesmu svētkos, gan lielajos brīvdabas uzvedumos. Viņa mani veda uz Jaunatnes un Drāmas teātru izrādēm.
Irmas māte LIENE TĪDEMANE (dzim. Glāzere). No Rūjienas puses, lielas ģimenes. Nodzīvoja garu mūžu, mira 1963. gadā.
– Vecmāmiņa, ko dēvēju par Miķi, man bija kā otra mamma. Atceros, kā viņa mani rosināja: ”Nez kur noliku brilles, Jerci, izlasi, kas te rakstīts!” Tur bija melns uz balta: ”Puika ir izčurājies, nemodini viņu…” Miķis katru agru rītu nāca pie manis un vakaros klemberu klemberiem devās uz savām mājām. Viņai bija daudz žurnālu ”Atpūta”, ar kuriem uzaugu.
Irmas tēvs KĀRLIS TĪDEMANIS (? – 1918).
– Pēc profesijas – kurpnieks, bijis brīvprātīgais ugunsdzēsējs.
Tēvs ALEKSANDRS JAKOVĻEVS (1912 – 1979), rīdzinieks.
– 1939. gadā strādājis VEF par skaitītāju iestādītāju. Sākoties karam, cīņai pret nacistiem VEF nodibināja strādnieku gvardi, kurā bija arī tēvs. Liktenis bija lēmis viņam nokļūt Salaspils darba un pāraudzināšanas nometnē, lauza ģipsi. Mamma piekukuļoja uzraugus, lai viņi izkārtotu tikšanos ar tēvu. Aizvedām viņam zirga gaļas kotletes ar ceptiem kartupeļiem. Vēlāk tēvs strādāja nacionālsociālistu veikalā par noliktavas pārzini, krievi viņu ielika Centrālcietumā, kurā dabūja kuņģa čūlu…
Tēva māte KAROLĪNA JAUNZEME, rīdziniece, nodzīvoja vairāk par 80 gadiem, mira 1977. gadā.
– Viņu dēvēju par Pekaini. Kāpēc? Nezinu. Dzīvesgudra un saimnieciska – tirgoja dažādas garšvielas.
Aleksandra tēvs PROHORS JAKOVĻEVS arī nodzīvoja vairāk par 80 gadiem, mira 1964. gadā.
– Nācis no Latgales – Sebežas, toreiz Vitebskas guberņas, pēc tautības krievs. Jaunībā dienējis krievu flotē uz kuģa ”Jastreb” par sanitāru. Kad 1908. gadā Mesīnā (Itālija) notika 7,5 balles spēcīga zemestrīce, ”Jastreb” devās glābt cietušos. Prohoru apbalvoja ar medaļu ”Mesīnas varonis”.
Ulmaņlaikos Āgenskalna tirgū viņš pārdeva miltus, graudus, putraimus… Tāpēc viņu dēvēja par ”Miltu krievu”.
