Dzimtas kapos – lieli, veci koki, tāpēc apstādījumi nīkuļo. Vai tiem var līdzēt? 7
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Dzimtas kapos ir lieli, veci koki, tāpēc apstādījumi nīkuļo. Ko varētu izturīgu iestādīt?” jautā Zaiga Valkā.
“Lai cik augs būtu izturīgs, ar laiku to nomāks lielo koku saknes. Lai šo procesu kavētu, stādīšanas bedres izklāj ar pīto ģeotekstilu (izmanto arī dārzkopībā). Tagad ir labs laiks stādīšanai, jo rudenī ir vairāk mitruma, kas palīdzēs jaunajiem augiem saņemties,” iesaka stādaudzētāja Aija Ozoliņa no stādaudzētavas Mežarasas. Visnejaukākie konkurenti ir lielie lapukoki: bērzi, kļavas, liepas un skujeņi – tūjas. Ar citiem labi satiek priedes, egles.
Gādā zemi
Jo pamatīgāku izdosies izkašņāt bedri stādīšanai, jo labāk. Bedri rokot, svarīgi netraumēt arī lielā koka resnākās saknes.
Gan puķu, gan apstādījumu augu stādīšanai stādaudzētāja iesaka izvēlēties tā saukto kapu zemi, jo tā labi pilda savas funkcijas – ir pietiekami auglīga un labi saglabā mitrumu. Izvēlas tādu, kurai caur iepakojumu sataustāms miklums, maiss ir smags. Pērkot kūdras substrātu, kas maisos ir ļoti sauss, to piesūcina un atdzīvina ar ūdeni jau mājās – vismaz dienu pirms vešanas uz kapiem. Ja bedrē ieber sausu substrātu, tas ilgi nepievilksies ar mitrumu, un iestādītais augs var aiziet bojā. Ja nav iespējams sauso substrātu samitrināt mājās, to var stādīšanas bedrēs sapildīt rudenī un ļaut, lai pa ziemu samitrinās. Pavasarī varēs stādīt augus.
Dārza kompostu un zemi uz kapiem labāk nenest, ja nevēlas, lai uz kopiņas lekni sadīgtu nezāles, dilles vai pat tomāts.
Stādīšanas bedrē nederēs parastā plēve.
Izvēlas mazos
Kapvietām ieteicams izvēlēties augus, kuriem jau šķirnē iekodēts, ka tie nebūs liela auguma. Tas krietni atvieglos kopšanu, jo nebūs regulāri jāapcērp. Formējamu krūmu apkope prasa ne tikai laiku, bet arī jāiegādājas kvalitatīvi instrumenti.
Visērtāk augus izvēlēties stādaudzētavās, jo tur speciālisti varēs ieteikt katrai vietai un apstākļiem piemērotāko, pastāstīt par kopšanas knifiem. Tur ir arī vislielākā izvēle, jo gadatirgos izvēle ir mazāka nekā audzētavā.
Populāri ir kapvietās stādīt skujeņus, lai būtu zaļums visu gadu. Taču pēc šāda efekta nav svarīgi censties, jo ziemas periodā kapus tik un tā apmeklē reti. Skaisti, izturīgāki un lielā izvēlē ir arī lapukoki.
Kapos iecienītas ir kalnu priedes (iztur sausumu, pavasarī neapdeg, neēd stirnas). Tām noteikti katru gadu aplauž jaunos dzinumus (apmēram uz pusi), lai veidotos kupls vainags. Praktiskāk izvēlēties pundurformas, kuras piefrizē minimāli.
Topa augs kapos ir nelielās apaļo formu tūjas.
Meklē izturīgos
Nereti sūdzas, ka tūjas kapos apgrauž meža dzīvnieki. Ja ir šāda problēma, labāk iestādīt augus, kam tie neskādē vai labi atjaunojas, piemēram, spirejas, bārbeles, kadiķi.
Košākā lapu krāsojuma bārbeles sevi varēs parādīt saulē. Ja vieta ēnaina, stāda ar zaļajām lapām.
Izcili izturīgi ir kazaku kadiķi, tikai tos mazliet piecērp, lai veidojas kuplāki.
Kapos labi aug un izskatās hortenzijas – derēs gan skarainās, gan kokveida. Mājas dārzos auglīgajā augsnē tās mēdz izgāzties, taču kapos neaug tik leknas un ir noturīgākas.
Arī uz kopiņas cimperlīgās rāzītes var aizvietot ar izturīgākiem augiem, piemēram, klājeniskajiem kadiķiem, klājeniskajām klintenēm, galotņu pahisandrām, valdšteinijām. Ēnainos kapos labi jutīsies kapmirtes.
Ja stirnas ziemā apgrauž hortenzijas, tās ziedēs tik un tā.
Stāda augststumbrus
Kapvietās populāri ir tā sauktie raudošie, sēru formas kociņi – nokarena vainaga augststumbra potējumi. Taču arī tie jāizvēlas tādi, kas aug lēni, neveido milzu pieaugumus. Piemēram, nelielā kapvietā iederēsies lapegles, karaganas. Nevajadzētu izvēlēties augststumbra bērzus, gobas. Pērkot tie izskatīsies maziņi, taču jau pēc 10–15 gadiem izveidos pamatīgu masu.
Veidojot apstādījumus, jāapdomā, kādi tie izskatīsies pēc gadu desmitiem.
Uzmanīgi ar liela auguma kokiem
Nevajadzētu kapvietās stādīt kokus, kas izaugs liela auguma. Viena no biežākajām kļūdām ir tā, ka iestāda liela auguma ātraudzīgās tūjas, kas paredzētas dzīvžogiem. Tās ir lētas, nopērkamas pat lielveikalos. Turklāt pirmajos gados tās tiešām iepriecina stādītāju, jo strauji attīstās. Ja šīs tūjas netiek pamatīgi cirptas un ierobežotas, tās augs lielas un kuplas. Taču liels koks sagādā lielas problēmas. Pēc laika to ir gan grūti, gan žēl likvidēt, saknes ir konkurentes citiem dekoratīvajiem augiem gan pašu dzimtas, gan kaimiņu kapu teritorijās. Turklāt tās arī rada noēnojumu, kas vēl samazina stādīšanai ieteicamo augu sortimentu, ēnā apsūno pieminekļi, apmalītes. No lielajām tūjām ir arī daudz nejauku kritalu, kas piesārņo kapvietas segumu. Turklāt tās cieš sausajās vasarās – šogad tās daudzviet daļēji vai pat pilnīgi nokaltušas.
Rododendriem nē!
Kapos nevajadzētus stādīt rododendrus, jo tie ir ļoti prasīgi augsnes skābuma, mitruma ziņā, pavasarī tie jānoēno, turklāt ziedēšanas brīdis ir īss. Turklāt zaļuma efektu var panākt arī ar citiem, pieticīgākiem augiem.
Izņēmums – rododendri aug izcili piejūras pilsētās, kur ir šim augam tīkams klimats.
Nav modē!
Vēl aizvien kapu apstādījumiem mēdz iegādāties klintenes un vilkābeles. To dara aiz ieraduma, jo tās bija populāras agrāk, kad augu sortiments bija trūcīgs. Šie augi gan braši aug, taču prasa regulāru kopšanu, lai saglabātu glīta dzīvžodziņa skatu. Labāk izvēlēties citus maza auguma augus, piemēram, klinšrozītes, spirejas, hostas.
Ievēro!
Sevišķas rūpes velta augiem pirmajos gados pēc iestādīšanas. Galvenais – laista! Aptuveni pēc trim gadiem kociņi vai krūmiņi būs saņēmušies, iesakņojušies un varēs paši labi tikt galā ar lielo brāļu radīto konkurenci.
Atceries!
Kad augus stāda uz kopiņas vai dobēs ar maliņām, apmalītes nepiepilda pilnas ar substrātu, bet atstāj pāris centimetru līdz augšai. Tad mitrums labi turēsies pie auga saknēm un nenotecēs no virsmas. Tas vajadzīgs arī tad, ja ap augiem plānots bērt mulču, lai tā nenokļūtu uz augsnes seguma (smiltīm, oļiem).
