Dzimtas kapi – aiz robežas: lai apkoptu tuvinieku kapus, pensionārei jāpērk vīza 5
Līgatnes iedzīvotāja Ilga Vorslova (dzim. Gruzdiņa) vēstulē “LA”raksta, ka viņas dzimtas kapi atrodas bijušajā Abrenes apriņķī, tagad Pleskavas apgabala Palkinas rajona Kačanovas ciema Novovaškovas kapsētā.
Lai tiktu kapus apkopt, 84 gadus vecajai pensionārei ir jāpērk Krievijas vīza. Savukārt pierobežā dzīvojošie, lai dotos apkopt kapus pārrobežā, var saņemt bezmaksas vīzas. “Kā pierobežā, tā mums, pārējā Latvijas teritorijā dzīvojošiem ir izsniegtas no Krievijas puses pagastu pašvaldībām un Sarkanā Krusta likumīgas izziņas par apbedītajiem cilvēkiem un kapsētām pārrobežā,” raksta Ilgas kundze. “Šo izziņu īpašnieki visi esam pierobežas un pārrobežas iedzimtie iedzīvotāji (bijušie Abrenes apriņķa iedzīvotāji). Dzīves apstākļu dēļ esam dzīves vietu mainījuši Latvijas teritorijā, bet ne dzimšanas vietu. Mūsu senči atdusas savās pārrobežu kapsētās. Viņi bija tā laikmeta cilvēki, kuri cīnījās par brīvu Latvijas valsti.”
Kačanovas ciema kapsētā apbedīti I. Vorslovas vecāki, vecvecāki un tēvocis latviešu strēlnieks Pauls Gruzdiņš. “LA” lasītāja jautā, vai kāda amatpersona varētu palīdzēt “panākt sociālo vienlīdzību, lai mēs, ārpus 50 kilometru zonas dzīvojošie Latvijas teritorijā, varam saņemt bezmaksas vīzas kaut vienai reizei gadā kapu kopšanai pārrobežā”. Pārsūtīju I. Vorslovas vēstuli Valsts prezidenta kancelejai un Ārlietu ministrijai.
Raug, Valsts prezidenta kancelejas pārstāves llzes Salnas atbilde: “Tā kā Latvijas Republikas robežu šķērsošanu un vīzu izsniegšanas kārtību regulē starptautiskie nolīgumi un Eiropas Savienības tiesību akti, minētie jautājumi vērtējami un risināmi konsultāciju un sarunu ceļā gan ar Krievijas Federāciju, gan Eiropas Savienības institūcijām.”
Ārlietu ministrijas mediju centrs atbild, ka “pretendēt uz atvieglotu ceļošanu pierobežas teritorijā var tikai personas, kuras pierobežas teritorijā (teritorijas, kas piekļaujas Latvijas un Krievijas robežai un atrodas ne tālāk kā 30 km no tās, izņēmuma gadījumos 50 km) pastāvīgi un likumīgi dzīvo ne mazāk kā trīs gadus. Ņemot vērā minēto, gadījumos, kad personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus noteiktās pierobežas teritorijas, tā nevar pretendēt uz atvieglotu ceļošanu, šķērsojot Latvijas–Krievijas robežu.
Maksa par vīzu uz Krieviju tiek noteikta saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas salīdzinājumā ar maksu par vīzu uz citām valstīm ir zemāka.” Krievijas vēstniecības Latvijā Konsulārajā nodaļā uzzināju, ka par Krievijas vīzu, ko Vīzu centrā Rīgā, Brīvības ielā 83, izsniedz 10. kalendārajā dienā un kas derīga divas nedēļas, ir jāmaksā 35 eiro plus 25 eiro par dokumentu apstrādi, kopā 60 eiro.
Kad I. Vorslovai pastāstīju par saņemtajām atbildēm, viņa noteica: “Iztikšu ar maizi un gurķi, sakrāšu naudu un uz svecīšu vakaru kapsētā aizbraukšu. Jaunie saka, kam man tas, jo viss jau tik un tā reiz pazudīs… Jā, zudīsim visi, bet, kamēr cilvēks dzīvs, tikmēr tā sāpe par tuviniekiem jāuztur.”
