Dzimstības veicināšanas fonds tikai uz papīra 0
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) iecerējis, ka Latvijā no nākamā gada sākuma sāks darboties Dzimstības veicināšanas fonds, kas atbalstīs dažādus projektus un programmas demogrāfijas nozarē līdzīgi kā, piemēram, Kultūrkapitāla fonds atbalsta kultūras projektus. Koalīcijas partneri gan pret šādu ieceri joprojām izturas piesardzīgi.
“Latvijā nepieciešama struktūra, kas operatīvi izvērtētu un piešķirtu finansējumu projektiem, kuri veicina dzimstību, un kontrolētu šā finansējuma izlietojumu,” uzskata I. Parādnieks. Viņš uzsver, ka šim fondam būtu jābūt politiski neatkarīgam, tādēļ tā padomē būtu vienmērīgi jābūt pārstāvētām gan ministrijām (Labklājības, Veselības un Izglītības), gan nevalstiskajām organizācijām (piemēram, Māmiņu klubs, Nākotnes fonds, asociācija “Ģimene” un citi). Pēc Parādnieka domām, šāds fonds demogrāfijas projektus varētu atbalstīt daudz operatīvāk un efektīvāk, nekā to dara Labklājības ministrija. Turklāt šāda iestāde pie nosacījuma, ka tā ir atklāta un caurspīdīga, viņaprāt, daudz veiksmīgāk spētu piesaistīt un apgūt atbalstu arī no privātiem mecenātiem, piemēram, ārvalstu latviešiem, kuri satraukušies par drūmo demogrāfijas ainu.
Jautāts, kādas programmas Dzimstības veicināšanas fonds varētu atbalstīt, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs kā pirmo minēja atbalsta pasākumus grūtniecēm, kuras ir nonākušas smagas izvēles priekšā – dzemdēt bērniņu vai veikt abortu. Tāpat fonds varētu ieviest un organizēt Goda ģimeņu apliecību izsniegšanu, kas ļautu daudzbērnu ģimenēm saņemt dažādu atvieglojumus (piemēram, atlaides, iegādājoties preces un pakalpojumus).
Šī ideja jau skatīta koalīcijas padomē un konceptuāli atbalstīta, bet tālāk nav virzīta, jo koalīcijas partneriem joprojām esot pārāk daudz neskaidrību. Nojaušams, ka viens no galvenajiem zemūdens akmeņiem ir fonda finansējums.
NA piedāvājusi Dzimstības veicināšanas fondam iezīmēt daļu no juridisko personu ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, par ko ziedotāji saņem nodokļu atlaidi. Vienkārši runājot, ideja paredz, ka gadījumā, ja kāds uzņēmums ziedo kādai sabiedriskā labuma organizācijai un par šo labo darbu vēlas saņemt nodokļu atlaidi, tad 20% no ziedojuma jānovirza Dzimstības veicināšanas fondam. Pēc Parādnieka aprēķiniem, 2010. gadā šādā ceļā fonds būtu ieguvis 2,7 miljonus latu, ko būtu iespējams novirzīt dzimstības veicināšanas programmām. Savulaik tā sauktais iezīmētais finansējums – noteikts procents no akcīzes nodokļa – tika piemērots arī Kultūrkapitāla fondam, bet krīzes laikā šī kārtība tika atcelta. Pašreizējās koalīcijas vairākumam šāds finansējuma mehānisms esot nepieņemams pēc būtības.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) bažījoties, ka gadījumā, ja Dzimstības veicināšanas fondam tiktu atvēlēts noteikts procents no ziedojumiem, tad arī citi to izmantos kā precedentu, lai pieprasītu garantēto finansējumu.
“Neredzu nekādu pamatu bažām. Visas valdošās partijas kā vienu no savām prioritātēm deklarējušas demogrāfijas uzlabošanu un nekas netraucētu piemērot izņēmuma kārtību šādam fondam,” uzskata Parādnieks. Viņš iecerējis vasaras laikā kopā ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem izstrādāt jaunu, koalīcijas vairākumam pieņemamu finansēšanas modeli, lai fonds varētu sākt darboties jau no 2013. gada 1. janvāra.
Vairākkārt pirms koalīcijai būtiskiem balsojumiem, kuros bijis nepieciešams arī nacionāļu atbalsts (piemēram, jautājumā par Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu), NA atgādinājusi partneriem par nepieciešamību veidot Dzimstības veicināšanas fondu, bet neko vairāk par solījumiem nav saņēmusi. “Ministru prezidenta viedoklis ir, ka prioritāri svarīgāk ir finansēt tos konkrētos priekšlikumus, par kuriem valdība ir vienojusies ar demogrāfijas ekspertiem un NVO Demogrāfijas lietu padomē,” informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Viens no šādiem priekšlikumiem būtu atbalsts mātes un bērna programmai, par ko valdība šonedēļ spriedīs budžeta grozījumu kontekstā.
Viedokļi
Labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”): “Ar šā fonda veidošanu vēl ir daudz neskaidrību, piemēram, jāprecizē tā mērķi un funkcijas. Arī priekšlikums par iezīmēto finansējumu no ziedojumiem man nešķiet īsti pieņemams – labāk būtu katru gadu atvēlēt kādu summu no budžeta. Jau tagad skaidrs, ka šāds fonds nespēs aizstāt to ģimeņu atbalsta politiku, ko īsteno valsts un pašvaldība. Taču kā papildu mehānisms tas varētu darboties. “
Demogrāfs Ilmārs Mežs: “No vienas puses, laba, protams, ir jebkura ideja, kas varētu izkustināt Latvijas demogrāfijas politiku no pašreizējā sastinguma. Taču, no otras puses, par atsevišķa fonda veidošanu es būtu piesardzīgs. Varbūt lietderīgāk būtu šīm funkcijām veidot nevis jaunu struktūru, bet gan papildu programmu pie kāda no esošajiem fondiem – piemēram, Kultūrkapitāla vai Sabiedrības integrācijas fonda. Man vienkārši ir bažas, ka, veidojot jaunu struktūru, pārāk daudz līdzekļu var aiziet administrācijai un mazāk – pašai dzimstības veicināšanai.”
