Monika Zīle: Parādnieka idejas abortu apkarošanā atgādina raganu mednieku metodes 75
Cariskās Krievijas armijā viens no smagākajiem disciplīnas pārkāpēju sodīšanas veidiem bija tā dēvētā zaļā iela: vainīgo dzina starp divām ar pletnēm bruņotu karavīru ierindām, kas virsnieka uzraudzībā grēkāzi pēra tā, ka daudzi no sāpēm jau pusceļā zaudēja samaņu. Taču vēsture glabā liecības par vēl briesmīgākām spīdzināšanām, un drīkstam atviegloti uzelpot, ka tās pieder pagātnei.
Tiesa, Latvijas varas gaiteņos joprojām ieklīst viduslaiku inkvizitoru rēgi un, bezmiesīgi būdami, pamanās atrast gara biedrus. Protams, 12. Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Imants Parādnieks liegsies, ka būtu kaut sapnī saticis 16. gadsimtā Vācijā populārā “Raganu vesera” autorus Šprengeru un Institorisu un saņēmis viņu konsultācijas par apšaubāmu kategoriju iedabūšanu leģitīmajā likumdošanā. Tādā ziņā burvju apkarošanai veltīto traktātu sacerējušie dominikāņu mūks un Ķelnes universitātes profesors bija īsti zibenszeļļi, jo viņu piekoptās raganu atklāšanas metodes iedzīvinātas pat savulaik par gaišprātīgiem uzskatītu valstsvīru parakstītos likumos. I. Parādniekam tik veikli neiet – jau trešo gadu deputāts pūlas savirpināt vismaz dažus likuma pantus, kas grūtniecību pārtraukt nolēmušas sievietes ļautu ja ne gluži publiski sloksnēt, tad vismaz radīt viņām tādu problēmu gaiteni, kur savu kāju spert uzdrošinātos vien dažas neprātes un pārgalvīgās. Šīs iniciatīvas rītausmā I. Parādnieks, radikāli reliģiozu nevalstisko organizāciju spēcināts, pat netieši pieļāva abortu aizliegumu Latvijā. Ideja izskanēja 11. Saeimas laikā viņa vadītās Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēs, tomēr piekrišanu neguva.
Tagad I. Parādnieks piedāvājis grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā un apgalvo, ka iepriekš ticis pārprasts. Neesot bijis nodoma liegt sievietei pašai lemt savā klēpī uzdīgušās sēklas likteni, vien rosināt sabiedrībā diskusijas par aborta visnotaļ kaitīgo ietekmi. To deputāts vairākkārt akcentēja intervijā “Viens pret vienu” LTV, gandrīz tikpat daudz reižu uzsvērdams, ka šajā iniciatīvā vadās pēc “savas augstākā taisnīguma apziņas”. Acīmredzot tas bija mājiens sabiedrībai, ka I. Parādnieka kungu viņa karagājienā pret abortiem nevada slēpti kompleksi, bet svēta misija. Gluži kā augšminētos Šprengeru un Institorisu, kuri visās pasaulē iespējamās kataklizmās vainoja sievieti. Nē, nu tik tumsonīgs mūsu laikabiedrs nav, kaut gan Sabiedrības veselības apakškomisijā pirmās ugunskristības izgājušie priekšlikumi abortu samazināšanai sievietes personības un emocionālās būtības saudzēšanu neparedz un par kontracepcijas plašāku pieejamību neiestāsies. Gluži otrādi – grūtniecības pārtraukšanai tiktu pagarināts “zaļais koridors” ar dažādām brīvprātīgi obligātām konsultācijām un apgrūtinājumiem. Tos apmaksāšot valsts – raidījumā I. Parādnieks sacīja un it kā cita starpā piebilda: finansējumam varēšot pieteikties attiecīgu kvalifikāciju ieguvušas organizācijas. Laikam jau skaidrāk nevarēja izpausties deputāta lobijs pret viņam visādi tīkamo Krīzes grūtniecības centru – šai pēc sektas smaržojošajai nevalstiskajai organizācijai, iespējams, pavērsies likumīgas tiesības apsaimniekot dzimstību Latvijā. Tā sacīt: zeme, atveries!…
