Dzimstībai 2% no iekšzemes kopprodukta? 4
Vajadzēja Krievijai sākt karu Ukrainā, lai Latvijas varas vīri un sievas būtu spiesti atjēgties, ka valsts aizsardzībai tomēr nāksies atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kam jānotiek, lai tādu pašu ciparu piešķirtu dzimstības veicināšanas pasākumiem valstī, kurā gandrīz ceturtdaļgadsimtu cilvēki vairāk nomirst nekā piedzimst?
Vairākums Eiropas Savienības valstu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai tērē vidēji no 2 līdz 2,5% no IKP, par svarīgāko izvirzot principu, lai ģimenes ar bērniem nenonāktu uz nabadzības sliekšņa. Latvija šiem pasākumiem velta no 1,2 līdz 1,4%. Lai gan 2014. gads mūsu valstī izcēlās ar dzimušo skaita pieaugumu, šā gada deviņos mēnešos dzimstības temps atkal ir samazinājies.
“Mājas Viesa” jautājums – vai esat par vai pret 2% no IKP demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā?
PAR
Ilmārs Mežs, demogrāfs: Tā ir civilizētas Eiropas valsts norma. Ja Latvija sekotu kaut vai Igaunijas un Lietuvas piemēram, kuriem šis skaitlis ir tuvu 2%, arī pie mums turpinātos dzimstības pieaugums. Nesagaidu, ka mēs 2% no IKP varētu sasniegt vienā vai dažos gados, vismaz vajadzētu turpināt pēdējo trīs gadu virzību ar vērā ņemamiem uzlabojumiem.
Taču 2016. gada budžeta projekts pretēji valdības deklarācijā paustajam, ka ģimeņu ar bērniem labklājība un nabadzības risku mazināšana ir prioritāri, drīzāk ir antidemogrāfisks, jo divos svarīgos punktos pat pasliktina situāciju.
• No nākamā gada valsts līdzās pašvadībām vairs daļēji nekompensēs izdevumus par privāto bērnudārzu. Tas nozīmē, ka ar 1. janvāri vairāki tūkstoši ģimeņu, kuru bērni netiek pašvaldību bērnudārzos un apmeklē privātos, būs spiesti par to maksāt no 100 līdz 150 eiro vairāk, t. i., līdz šim maksāto valsts daļu. Ģimenēs, kas to nevarēs atļauties, kāds no vecākiem būs spiests atteikties no darba, lai paliktu ar bērnu mājās. Samazināsies ģimeņu ienākumi, daļai vecāku būs jādodas uz pašvaldību pēc sociālās palīdzības.
• Jaunajā budžetā solītais neapliekamā minimuma palielinājums palīdz tikai mazo algu saņēmējiem, kuriem nav bērnu. Ja salīdzinam divas ģimenes – vienu bez bērniem un otru – ar, redzams, ka pirmā katru mēnesi saņems noteiktu summu papildus, bet otra, ņemot vērā jau noteikto neapliekamo minimumu par bērnu, papildu atvieglojumus neizjutīs.
Latvijā divas lielākās grupas ar augstāko nabadzības risku ir vientuļie vecāki ar vairākiem bērniem un daudzbērnu ģimenes. Nespēju saprast, kāpēc Finanšu ministrija, ignorējot visus sociālo partneru un ekspertu iebildumus, tomēr izvēlējās modeli, kas palīdz vientuļniekiem, bet nepalīdz bērniem.
Pret
Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs: Par principu, ka bērnu pabalsti un atbalsts augs gadu no gada, es absolūti nešaubos, bet pateikt, kurā brīdī varētu būt 2% – tad man jābūt Delfu orākulam.
2016. gada budžeta pieaugumu ir paņēmusi drošība, līdz ar to jaunus, finansietilpīgus pasākumus demogrāfijas stiprināšanai mēs tajā nevarējām atļauties. Tā ir realitāte.
Attiecībā uz līdzfinansējumu, ja bērns apmeklē privāto bērnudārzu, – jau pirms trīs gadiem visiem bija skaidrs, ka no valsts puses tas būs terminēts pasākums. Daudzas pašvaldības ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju pieplūdumu nespēja nodrošināt bērnus ar pirmsskolas izglītības iestādi, tāpēc valsts daļēji uzņēmās šo pašvaldības funkciju un līdzfinansēja to no sava pamatbudžeta. Šis periods ir beidzies, un valdība ir sagatavojusi normatīvo regulējumu, kādā veidā pašvaldībai, ja tā nevar nodrošināt bērnus ar pašvaldības bērnudārzu, jāsniedz vecākiem finansiālais atbalsts par privāto bērnudārzu vai, ja tas nav pieejams, par aukļu dienesta pakalpojumu. Ministru kabineta noteikumiem par metodiku un aprēķinu kārtību, kādā veidā katra pašvaldība izrēķina vidējo nepieciešamo atbalstu ģimenei, jābūt gataviem līdz nākamā gada 1. janvārim. Naudas šīs funkcijas realizēšanai pietiek, jo 2016. gada budžets pašvaldībām summāri pieaug teju par 100 miljoniem eiro. Un, ja kāda ģimene cietīs, tas ir tikai un vienīgi pašvaldības neizdarības vai intereses trūkuma dēļ.
Par valdības piedāvājumu piecu gadu laikā pāriet uz diferencēto neapliekamo minimumu paralēli tika diskutēts otrs variants, ka nākamgad palielinām nevis neapliekamo minimumu, bet atvieglojumus par bērniem – katram sanāk ap 7 eiro mēnesī. Šobrīd Saeimā tiek diskutēts, pa kuru ceļu iesim, man ir sajūta, ka deputātu vairākums varētu nosliekties par labu bērniem. Pats balsošu par šo variantu.
