Dzimstības ziņā Latvija ir nonākusi pie zemākā rādītāja pēdējo simts gadu laikā 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Centrālā statistikas pārvalde (CSP), savācot un apkopojot demogrāfiskos datus par 2021. gadu, ir konstatējusi drūmu ainu – dzimstības ziņā mūsu valsts ir nonākusi pie zemākā rādītāja pēdējo simts gadu laikā. Kopējais iedzīvotāju skaits turpina samazināties – 2022. gada janvārī Latvijā dzīvojuši 1 875 757 iedzīvotāji, kas ir par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.
“Pēdējo gadu augstā mirstība un zemā dzimstība kopumā rada negatīvu dabisko pieaugumu. Šī ir reāla problēma valstiskā līmenī, kurai varētu būt smagas ekonomiskās sekas tuvākajā un tālākajā nākotnē,” secina CSP priekšniece Aija Žīgure.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020. gadā, bet nomira 34 600 cilvēku – par 5746 jeb 19,9% vairāk.
Pēdējo simts gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20. gadsimta 90. gados.
Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība, un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995. gada.
Iedzīvotāju skaits 2021. gadā pieauga tikai astoņos novados no 36 (visos Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas). Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums, pateicoties dzimstības pārsvaram pār mirstību, bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novadā. Vislielāko iedzīvotāju skaita kāpumu piedzīvoja Mārupes novads (4,9% jeb 1607 cilvēki).
CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Sigita Purona-Sida sacīja, ka labā ziņa esot tā, ka līdzīgi kā nu jau trīs gadus Lietuvā un septiņus gadus Igaunijā arī Latvijā migrācijas saldo beidzot tuvojas nullei.
Pagājušajā gadā iebraukušo un izbraukušo skaits bijis ļoti līdzīgs – uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstīs izbrauca vien par 300 cilvēkiem vairāk nekā iebrauca.
“Imigrācijā Latvija ir sasniegusi ne tikai pirmspandēmijas līmeni, bet arī tuvojas tam rādītājam, kas bija 2012. gadā, kad no valsts izbrauca mazliet vairāk nekā 13,3 tūkstoši cilvēku. Pagājušajā gadā iebrauca 12,7 tūkstoši un izbrauca tikai mazliet vairāk – 13 tūkstoši cilvēku,” pastāstīja Sigita Purona-Sida.
Latvijā no ārvalstīm ieradušies 12 700 iedzīvotāju jeb par 3800 vairāk nekā 2020. gadā, bet aizbrauca gandrīz 13 000, kas ir par tūkstoš cilvēkiem vairāk. Aizvadītajā gadā vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no NVS valstīm – no Krievijas mūsu valstī ieradās 1600, no Baltkrievijas – 700, bet no Ukrainas – 1400 imigrantu.
Diemžēl no Latvijas 2021. gadā aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju – galvenokārt uz Eiropas Savienības valstīm un Lielbritāniju. Bet par 40% ir samazinājusies emigrācija uz NVS valstīm.
Tas nav nekāds jaunums, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot un strādāt tur, kur ir augstāka ekonomiskā aktivitāte, un administratīvi teritoriālā reforma šo procesu vēl vairāk aktivizēs, centralizējot pakalpojumus tā sauktajos reģionu attīstības centros. Patlaban Rīgā un Pierīgā dzīvo 53% valsts iedzīvotāju. CSP dati rāda, ka iedzīvotāji no galvaspilsētas arvien vairāk pārceļas uz Pierīgu. Latvijā kopumā 68% ir pilsētnieku un 32% – lauku iedzīvotāju.
Turpinās iedzīvotāju novecošanās
Latgalē dzīvo vairāk senioru nekā citur, un tur vidējais vecums jau ir pārsniedzis 45 gadus, kamēr Rīgā un Pierīgā tas ir 40 gadi, bet valstī kopumā – 42 gadi.
Ja skatāmies demogrāfisko struktūru, tad diezgan nemainīgs ir bērnu īpatsvars līdz 14 gadiem – tie ir 16% valsts iedzīvotāju. 2021. gadā nedaudz samazinājies senioru īpatsvars, bet tas tomēr ir vairāk nekā 20% no visiem iedzīvotājiem, un tā ir liela slodze uz darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir 63%. Turklāt šim rādītājam ir tendence samazināties.
A. Žīgure sacīja, ka šie dati nonākšot uz valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa galda un tie ir pieejami jebkuram, kas tos vēlas izmantot.
“Es ceru, ka ar tiem iepazīsies politiķi, kuri pieņem lēmumus par valsts iedzīvotājiem. Nav sajūtas, ka līdz šim tie bijuši atstāti bez ievērības, tomēr rezultāts nav tik saredzams, kā vēlētos,” atzina Žīgure.
Latviešu skaits palielinās
Vērtējot iedzīvotājus pēc pilsonības, Latvijas pilsoņi ir gandrīz 87%, bet nepilsoņi – 9,7%. Vairāk nekā puse no nepilsoņiem dzīvo Rīgā. Tie ir 15,3% no visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Latviešu īpatsvars valstī sasniedzis 63 procentus.
No visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēl nav sasnieguši 39 gadu vecumu, šobrīd neprecēti ir 70% kungu un 64% dāmu.
VIEDOKĻI
Samilzušās demogrāfiskās problēmas nevar atrisināt īsā laikā
Ilmārs Mežs, demogrāfs: “Ja mēs rēķinām, cik daudz no iekšzemes produkta mūsu valsts atvēl savu jauno ģimeņu atbalstam, tad Latvija šajā ziņā ir viena no skopākajām Eiropas Savienības valstīm. Pat ja notiek brīnums un mūsu valsts izvirzās tūlīt aiz Igaunijas bērnu atbalstā, mums tik un tā šis process ir tik ļoti aizlaists, ka potenciālo vecāku vairs nav tik daudz, lai ar diviem vai divarpus bērniem demogrāfiskā situācija kardināli uzlabotos un jaundzimušo bērnu skaits pārsniegtu mirušo iedzīvotāju skaitu.
Lai to sasniegtu, ģimenei vidēji ir vajadzīgi 3–4 bērni, nevis tagadējie vidēji 1,6 bērni. Mēs varam cerēt, ka vidējais bērnu skaits varētu palielināties līdz diviem bērniem vienai jaunajai māmiņai, bet jāņem vērā, ka Eiropā nav tādas valsts, kur šis skaits pārsniegtu divus bērnus uz vienu sievieti.
Līdz ar to mēs pārskatāmā nākotnē vairs nevarēsim panākt to, lai dzimstība un mirstība būtu kaut vai pa nullēm. Tas bija iespējams pirms desmit gadiem, bet ne tagad. Ir jāatzīst, ka nav tik daudz jāvaino šī valdība, kas ir darījusi vairāk nekā iepriekšējās.
Bet pārmetumi ir jāizsaka visām pārējām valdībām kopš neatkarības atjaunošanas.
Tāpat kā bērnudārzu pieejamības problēmu, kura neradās vienā gadā, nevar atrisināt dažos gados, tāpat arī citas samilzušās demogrāfiskās problēmas nevar atrisināt īsā laikā pat tad, ja rodas liela politiskā griba to darīt. Tāpēc rodas jautājums: ko vērta tāda sabiedrība, kas nespēj nodrošināt savu nākotni vislabākajos brīvības un demokrātijas apstākļos?”
Edvīns Šnore, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība): “Mūsu partija ir diezgan leģendāra ar saviem demogrāfijas ultimātiem. Esam rosinājuši savus koalīcijas partnerus demogrāfijas uzlabošanai piešķirt gan naudu, gan resursus.
Diemžēl pēdējos gados arvien biežāk mēs publiskajā telpā un sociālajos tīklos dzirdam arī tādus uzstādījumus, ka bērni ir apgrūtinājums, ka viņi nav prioritāte, tāpēc labāk un ērtāk dzīvot bez viņiem.
Šāda veida runas un ideoloģiskais uzstādījums pēdējā laikā ir diezgan izplatīts tieši jauniešu vidū.”
