Dzimstība nepieaug. Parādnieks piedāvā patiesi motivējošu atbalsta sistēmu jaunajiem vecākiem 61
Dzimstības pieauguma veicināšanai būtu nepieciešams palielināt bērnu kopšanas pabalstu, paredz viens no piedāvātajiem tautas ataudzes veicināšanas pasākumiem, kurus šodien pasākumā prezentēja sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Pēc viņa paustā, demogrāfisko situāciju valstī ietekmē tās ekonomiskā izaugsme, komfortabli dzīves apstākļi, pozitīva grūtniecības un dzemdību pieredze, bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība, krīzes risinājumi un valstiska atbildība.
Tāpat demogrāfisko situāciju nosaka arī sakārtota un droša dzīves telpa, veselība, ģimene kā vērtība, ģimenei draudzīga sabiedrība, profesionāla izaugsme, tostarp arī augstākā izglītība.
Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā kopš 1994.gada jaundzimušā mātes vidējais vecums palielinās. Mātes vidējais vecums ir 30,2 gadi,
pirmajam bērnam piedzimstot 27,8 gadu vecumā, informēja Parādnieks. Summārais dzimstības koeficients šobrīd ir līdzvērtīgs 2021.gada līmenim – 1,57, taču rīcības scenārija gadījumā prognozes liecina, ka summārais dzimstības koeficients varētu pakāpeniski pieaugt līdz 2,00 2035.gadā. Parādnieks informēja, ka
galvenie tautas ataudzes stratēģijā iekļautie uzsvari ir likti uz dzīves kvalitātes celšanu un pakalpojumu pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem.
Kā viens no pieciem šādiem pasākumiem varētu būt ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā, piemēram, līdzsvarojot pensiju sistēmu vecākiem. Proti, tas paredz, ka par bērnu kopšanas laiku valsts veic sociālās iemaksas pensiju kapitālā tādā pat apmērā, kā strādājot vai minimālā VSOAI apmērā, kā arī pensiju kapitāla pieaugums būtu atkarīgs no izaudzināto bērnu skaita, bet vienam vecākam (pamatā mātēm) tiek nodrošinātas par vienu gadu ātrāk priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas par katru bērnu, sākot no diviem bērniem.
Tāpat būtiska ir arī bērna attīstība, audzināšana un aprūpe, piemēram, ieviešot ģimenes pirmsskolas reformu, kas paredz pašvaldības atbalstu vecāku brīvai izvēlei. Proti, bērnam, sasniedzot viena līdz trīs gadu vecumu, vecāks var izvēlēties pats pieskatīt bērnu, saņemt aukles pakalpojumus vai pašvaldību vai privātā bērnu dārza pakalpojumus. Savukārt, sasniedzot, trīs līdz septiņu gadu vecumu, vecāks var izvēlēties saņemt pašvaldību vai privātā bērnu dārza pakalpojumu.
Attiecīgi tiktu paredzēts līdzfinansējums privātajam bērnudārzam pilnā apjomā, nepārsniedzot vidējās šo iestāžu pakalpojuma nosacītās vidējās izmaksas valstī. Provizoriski tie varētu būt 400 eiro vecuma grupai no 1,5 gada līdz četriem gadiem.
Savukārt bērnu uzraudzības atlīdzība paredzētu, ka vecāki vai aukles varētu saņemt vismaz 70% no privātu izglītības iestāžu izmaksām (no tā 25% VSOAI) jeb provizoriski 280 eiro.
Tikmēr pasākumi dzīves kvalitātes uzlabošanai ģimenēs ar bērniem paredz vecāku pabalstu sistēmas pilnveidi, nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, valsts mājokļu pieejamības programmu, kā arī atbalstu atsevišķām grupām – Latvijas goda ģimenes, 4.bērna un 5.bērna + politika – un jaunajiem vecākiem, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām.
Skaidrojot par mājokļa pieejamības programmu, Parādnieks atzīmēja, ka jaunajām ģimenēm varētu tikt nodrošināts, piemēram, mūsdienīgs un energoefektīvs mājoklis reģionos. Viņš cer, ka ar Ekonomikas ministrijas starpniecību šis pasākums tiks realizēts.
Tāpat dzimstības pieauguma veicināšanai Parādnieks piedāvā palielināt bērnu kopšanas pabalstu. Šobrīd bērnu kopšanas pabalsta apmērs par bērnu līdz 1,5 gada vecumam ir 171 eiro, taču, Parādnieka vērtējumā, tam ir jāpieaug līdz 427 eiro, sasniedzot vismaz minimālā ienākuma līmeni par divām personām.
Tikpat būtiski, viņa vērtējumā, būtu studiju un studējošo kredīta nastas atvieglošana, paredzot, ka līdz ar pirmā bērna piedzimšanu tas tiek samazināts uz pusi, bet līdz ar otrā bērna piedzimšanu – dzēsts pilnībā.
Vienlaikus Parādnieks aicina valdību nākamo gadu pasludināt par jauno ģimeņu gadu, nodrošinot plašu aktivitāšu kopumu, īpašu pagodinājumu no valsts augstākajām amatpersonām, bezmaksas laulību reģistrāciju, kopīgus publiskus pasākumus ar pašvaldību atbalstu.
Pēc viņa paustā, Tautas Ataudzes stratēģija ir viena no četrām Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādņu 2021.-2027.gadam daļām. Šobrīd esot sagatavots likumprojekts ģimenes pirmsskolas reformai.
Demogrāfs Ilmārs Mežs piebilda, ka tautas ataudzes veicinošie pasākumi nepieciešami, lai vecāki “netiktu sodīti par dzimušajiem bērniem”. Līdz ar to, viņaprāt, valsts pienākums ir nodrošināt, lai katra Latvijas ģimene varētu radīt tik bērnus, cik vēlas un kad vēlas bez jebkādiem materiāliem šķēršļiem.
