Varas pārņemšanai neviens muldamais nenāk par sliktu. Atgriežas pa pusei cilvēks, pa pusei raķete. Egila Līcīša feļetons 39
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai jūsu pastkastē jau bija iekritis neperiodiskais apkārtraksts “Latvija pirmajā vietā”? Daudzās mājās cilvēki avīželi lasīja, paslēpušies zem segas, jo pieaugušie un saprātīgi domājošie mājinieki rāva ārā no mazgadīgo rokām Aināra Šlesera pašslavināšanās propagandas lapu kā makulatūru, kā papīru, kas derīgs vien iekuriem, Centrāltirgū pirktas sālītas siļķes ietīšanai vai uzkāršanai uz nagliņas pārdomu namiņā.
Maksimums Latvijas vēlētāju ir tais ieskatos, ka atkārtota Šlesera jaunveidota politiska spēka iekļūšana Saeimā ir iespējama vien tad, ja balsstiesības piešķir auniem un aitām, bet šādu pretimnākšanu mājkustoņiem pārskatāmā nākotnē neviens negrasās izrādīt.
Tomēr viņš, agrāk pa pusei cilvēks, pa pusei raķete, nāk kā vienmēr pašapzinīgs, runīgs un lielīgs.
Kā vīrs, kurš nemēdz nodurtu galvu apskatīt savu kurpju purngalus, kurš, trīsdesmit reizes nogāzts garzems, trīsdesmit reizes radīs sevī spēku slieties no jauna kājās un kurš uzaudzējis biezāko ādu Latvijas politikā pēc daudzām izgāšanās reizēm.
Nolikts partijas dibināšanas datums augusta vidū, kad jādzimst astotajam buldozera politprojektam.
Šlesers projektēšanas darbiem pieslēdzis vecos draugus, kā Stendzenieku un Toču, cer atrast jaunus biedrus un piesūcekņus, kā baptistu draudžu eksganu Sproģi, droši vien piesaistīs kuplās ģimenes locekļus – sievas kundzi Inesi, bijušo deputāti, un jau izaugušos dēlus, un dibenplānā rēgojas vēl kāds bārdains kompanjons, Aināra biznesa partneris Andris Šķēle.
Arī ekspremjera uzticības personas piedaloties jaunā politiskā spēka sagatavošanas priekšdarbos, arī Šķēles kungam ir savas intereses.
Tā ka klātesošā publika lielā mērā zināma, tie ir dzīves saburzīti, politikā nodiluši cilvēki, daudzi no kuriem der vairs tikai par mūmiju un izbāžņu muzeja eksponātiem.
Droši vien dibināšanas kongresam pasūtīta celtniecības tehnikas vienība, smagais auto ar lielu kravnesību vai ceļamkrāns, kam jāaizved un jāieceļ vecais kikbokseris, kam bijusi grūta bērnība Ķengaragā un slikta izglītība, agrākajās politiskajās septītajās debesīs.
Kongresā nosaukšot prezidenta un Ministru prezidenta amata kandidātus, valdības locekļus pilnā sastāvā, turklāt sev šai iestudējumā nākamais partijas priekšsēdētājs atvēlējis it kā necilo satiksmes ministra lomu.
Bet ar ko šoreiz Šlesers grib vilt vēlētājus, neskaitot Satiksmes ministrijas atdzīvināšanas solījumu? Pamatīgus viļņus uz Aināra dzirnavām lej pašreizējā valdība, uz kuras darbību haosu un nelietpratību norādījis pat Valsts kancelejas vadītājs Citskovskis.
Dumja rīcība un defektīvi lēmumi dod lielu ieguldījumu un efektu populistisku veidojumu popularitātes nodrošināšanā.
Šlesers tad nu arī gaudo kā sirēna un zvana trauksmes zvanus par “gļēvās” Kariņa valdības kļūdām.
Šlesers atgriežas kā “ekonomikas sapratējs”, uzņēmēju draugs un “atbildīgs profesionālis”. Būdams ļoti reliģiozs cilvēks, viņš ir ģimenisko vērtību atbalstītājs – spējīgs savaldīt tos, kas dosies praidā un aģitēs par viendzimuma laulību reģistrāciju.
Un arī to vēl dzirdēsim, cik tulznotas rokas, cik noberztas kājas bijušas Aināram no darbiem Latvijas cilvēku labā un ka viņš nepatiesi apsūdzēts.
Īsi sakot, varas pārņemšanai neviens muldamais nenāk par sliktu, un te Ainārs kā cilvēks ar uzmanības deficīta sindromu izceļas kā visiem skursteņiem skursteņslauķis.
Bet vēlētāji ar garāku atmiņu atceras gan to, kā tika iedarbināts Šlesera astoņkājis ar Satiksmes ministrijai piederošos uzņēmumos izvietotām uzticības personām, ieskaitot bēdīgi slaveno šofera dēlu, un kā “Latvijas Pastam” nācās izdot glancētas avīzes ar varenu satiksmes ministra attēlu uz vāka, un tamlīdzīgas izdarības, kuras vairs nudien negribētos piedzīvot.
Latviešu vēlētājam jāapzinās, ka, Šleseram atgriežoties pie varas, var tikt nopietni revidēts valsts ārpolitiskais kurss.
Buldozers arī neslēpj, ka Latvijai jādara kā Somijai, kura prot sadzīvot ar visiem kaimiņiem, proti, mūsu valstij vairāk jākooperējas ar Krieviju.
Tas gan nenozīmē izstāšanos no Eirosavienības – arī Aināra ausīs ir iezvanījušies vārdi, ka nupat naudas ir vairāk nekā jebkad, ka no Eiropas palīdzības sagaidāmi papildu miljardi florīnu, skudo un guldeņu, kurus derētu ieskapēt labiem čomiem.
Bet, protams, ticis amata krēslā, jaunais satiksmes ministrs aizdrāzīsies Maskavas virzienā kā ekspresis.
Tas gan cieti, ka nākamajās vēlēšanās cilvēki nedrīkst būt bezrūpīgi, arvien jāapdomā – vēlētāj, latvieti, kurp tu ej, vai tev ir pa ceļam ar tādiem vīriem kā stipri merkantilas ievirzes politiķis Ainārs Šlesers.
