Čikāgas latviešu iedvesmotājs Ilmārs Bergmanis savu 85. jubileju nosvinēt atbrauca uz Rīgu 7
Ilmāru Bergmani Čikāgas latviešu aktīvajā sabiedrībā pazīst visi – daudzi kopā ar viņu ir piedalījušies demonstrācijās, kas ASV tika rīkotas par Latvijas brīvību sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Daudzi atceras, ka Bergmaņa vadībā jo krāšņi izdevās Čikāgas latviešu dziesmu un deju svētki 2002. gadā. Ilmāra vārds atrodams latviešu mēnešraksta “Čikāgas Ziņas” redakcijas kontaktu sarakstā, bet es ar Bergmaņu ģimeni iepazinos šovasar.
Saglabātā bērnības dienasgrāmata
Kad saņēmu ziņu, ka Ilmārs 3. oktobrī savu 85. jubileju svinēs Rīgā, ielūgumā teikums “Dāvanas nav vēlamas” mulsināja, taču skaidrs, ka atceļā uz mājām lidmašīnā gaviļnieks daudz neko līdzi paņemt nevarēs. Ilmāra dzīvesbiedre Ārija teic, ka izlēmuši – sarīkos Rīgā svinības arī tāpēc, ka jāsapazīstina taču beidzot abu dzimtu radi Latvijā.
Par mazo dāvanu – “Lauku Avīzes” izdoto Alfrēda Bērziņa grāmatu “Nepublicētās atmiņas” – Ilmārs priecājās, pieminot, ka ASV viņš Alfrēdu Bērziņu ir labi pazinis. Rožu un citu ziedu pušķus jubilārs svinību izskaņā devās nolikt pie Brīvības pieminekļa. Latvija viņam bijusi vienmēr sirdī ļoti dārga – un viņš arvien atcerējies Rīgu tajā rudenī pirms 71 gada, kad ģimenei sākušās karalaika bēgļu gaitas. Ilmārs ir saglabājis pusaudža gados rakstītu dienasgrāmatu, kuras fragmentus nolasīja savā dzimšanas dienā: kā 1944. gada 6. oktobrī no Torņakalna preču stacijas ar vilcienu ģimene izbraukusi uz Liepāju. Pēc tam tā nokļuvusi Vācijā, kur pēc kara dzīvoja “dīpīšu” jeb pārvietoto personu nometnē. Lai pēc kara no Vācijas tiktu uz ASV, vajadzēja galvojumu. Bergmaņiem to deva starptautiska organizācija – Pasaules luterāņu federācija. Toreiz ASV bija nolemts uzņemt pavisam 200 000 ieceļotāju no Baltijas valstīm.
Nebraskas štata galvaspilsētā Linkolnā Ilmārs aktīvi darbojās trimdas organizācijās: “Tur bija ap tūkstoš cilvēku liels aktīvs latviešu kodols. Es piedalījos dažādās sanāksmēs, protesta akcijās, runāju televīzijā, izdevām “Linkolnas Vēstnesi”. Piedalījos arī Amerikas latviešu apvienībā, kur mans galvenais darbs bija būt lobijam, kas virza ideju, ka Latvijai jāatgūst brīvība, un par šo ideju pārliecināt citus.”
Izstudējis tirgzinības, Ilmārs atrada darbu lielos uzņēmumos par grāmatvedības revidentu; piecus gadus viņš pavadījis Dienvidāfrikā. No 1969. gada strādājis ASV valdībā par izglītības apgādes programmu vadītāju.
