Džimlairūdi… rūgtie smiekli 6
Latviešiem tapusi jauna pilnmetrāžas spēlfilma – studijā “F.O.R.M.A.” pabeigta “Džimlai rūdi rallallā”. Režisori ir divi līdz šim kā labi leļļinieki pazīstamie Māris Putniņš un Jānis Cimmermanis. Producents Gatis Upmalis.
Pirmizrādes seanss pagājušajā nedēļā sākās ar klusuma brīdi. “Nekad neaizmirsīšu tos naudas dalītājus, kuru dēļ pirmizrādi nepieredzēja aktieri Imbi Strenga un Harijs Spanovskis,” zāli piecelties kājās aicināja Māris Putniņš.
…Kad viņa pirksti saskaitījuši latiņu banknotes, pastniece ar lupatu noslauka leti, kurai pieskārusies šī vīra piedurkne. Veikalniece, uzmetusi acu skatu, teic – lētie vīni atrodas tur, zemāk. Bet viņš vēlas “Hennesy”, jo svinama dzimšanas diena Getliņu izgāztuvei līdzīga kalna pakājē.
Tev nemaz nav jābūt bomzim, lai dažādās situācijās sajustu – cilvēku vērtē pēc uzvalka dārguma un statusa. “Diemžēl tāda ir lielas sabiedrības daļas inteliģences pakāpe,” man saka skatītāja, strādājoša pensionāre Irēna Leimane, “filma patiesi ir par senioru paaudzi. Brīžiem var pasmaidīt, brīžiem ļoti skumji.” “Režisori mūs ir pamanījuši,” filmu noskatījies, saka Jakovs Rafalsons. “Uzņemšanas laukumā gāja jautri, smējāmies, bet tagad, redzot visu kopā, vairs nav nekāda hi-hi ha-hā. Ui, cik rūgta īstenība par senioru paaudzes dzīvi, kas daudziem ir vienkārša eksistence.”
Lai dzīve būtu interesantāka un valsti glābtu no finanšu krīzes, pansionāta iemītnieki nolemj atteikties no pensijām un doties aktīvā karadienestā. Atradums, ka filmas varoņu vārdi ir tādi paši kā dzīvē. Ierindniece Olga, ierindnieks Juris, ierindniece Antra, ierindnieks Jakovs. Ārprāts! – par trako ideju uzņemt seniorus armijā (tā taču kļūtu četrreiz lielāka!) saka aizsardzības ministrs Norenberga kungs. Šajā konstruktīvajā konsolidācijas laikmetā jūs varētu būt kreatīvāks… – vēsā mierā attrauc premjers Egliena kungs. Kā divas ūdens lāses līdzīgs Valdim (Dombrovskim). Mārtiņš Egliens ir izcils parodētājs.
Aizsardzības ministrs Norenberga kungs sameklē parkā pie šaha galdiņa kādreizējo cīņu biedru Jakovu, kurš piespiež tankā “īsto” pogu. Blīkšķis! Un sagrūst… divas miskastes.
Intriga kā dzīvē. Ekrānā militāro mācību ainā starp citiem vērtētājiem pavīd arī ģenerālleitnanta Raimonda Graubes seja. “Esmu ļoti pārsteigts, ka sociāli traģiskas tēmas filmā apvienotas ar komisko no karavīru dzīves, ar tādu Šveika skatu. Bija kadri, kur es par šo karavīru humoru smējos pilnā balsī,” viņš saka.
Mācību kaujas uzdevumā, kā varbūt var saprast, pat ar NATO spēku līdzdalību, senioru bataljons apsteidz visus profesionāļus. Ierindnieks Ģirts, vadot tanku, liekot lietā bijušā autorallista iemaņas, skrien un ar visiem spēkiem pirmais sasniedz uzkalniņu un… paliek.
Kad ierindniekam Jurim lūdzu iejusties aktiera un režisora Jura Strengas ādā, viņš teic, ka jebkurai filmai visgrūtākais esot atrast finālu. “Es tajā mirklī ar Ģirta pēdējo skrējienu būtu licis punktu. Viss, cauri. Nekādas liekas jūtināšanās. Bet uz izskaņu var palūkoties arī citām acīm. Kā teic Olga Dreģe, aktieri diemžēl aizmirst ļoti ātri. “Nesen bija sarīkojums, kurā atcerējās Hariju Spanovski, atminējās jaukus notikumus, bet par to lielo būtību, kā viņš dedzis uz skatuves, kā mēs, aktieri, savā mūžā sevi tērējam, neēduši, trakie, apsēstie pēc darba, tas viss kaut kā aizslīd…”
Filmā redzams vai viss latviešu teātra cienījamākās paaudzes aktieru zieds. Filmēšanas laikā bijuši gan jautri, gan ne tik priecīgi brīži. Visā filmēšanas laikā kādus divus kilometrus nācies noskriet pa īstam. Jurim Strengam, kuram jau tā jebkura cepure sagādājot ciešanas, jo spiežot uz asinsvadiem, īstas mocības sagādājusi karavīru ķivere… Bet Antra Krūmiņa pie režisoriem Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa filmētos atkal, vienalga kur – zemūdenē vai gaisā.
