Speciālists bez rindas 0
Priekšlaikus dzimušiem bērniņiem kļūt stiprākiem palīdz perinatālās aprūpes centros Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī un, protams, Rīgā BKUS. Te pārved arī tos bērnus, kuriem ir kādas nopietnākas veselības problēmas, kā arī priekšlaikus dzimušos bērniņus no Stradiņa slimnīcas Dzemdību nodaļas un no Rīgas Dzemdību nama.
„Sākumā bērns ir intensīvās terapijas nodaļā, kur vairāk piesaistītas tehnoloģijas bērna dzīvības funkciju uzturēšanai. Kad mazais kļūst stabilāks un viņa aprūpē vairāk var iesaistīties mamma, sākas otrais etaps – bērns kopā ar mammu pārceļas uz parasto palātu tajā pašā nodaļā. Mammu apmāca, kā pareizi aprūpēt savu bērniņu. To var saukt arī par treniņa laiku, starpposmu starp intensīvo terapiju un iešanu uz mājām,” stāsta neonatoloģe.
Katra ģimene saņem arī informatīvus materiālus par priekšlaikus dzimuša bērna kopšanu, vajadzībām, un tagad arī nesen izdota grāmata „Es piedzimu agrāk”. Tajā aprakstītas biežākās problēmas un jautājumi, ar kuriem saskaras priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki. Grāmatā lasāmi arī trīs mammu pieredzes stāsti par uztraukumiem, pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, kas bijuši. Tāpat, izrakstoties no slimnīcas, katrai mammai, kuras bērns iekļauts „Follow–up” novērošanas programmā, tiek pateikts datums un laiks, kad jāierodas uz vizīti pie neonatologa. Vēl kāda laba ziņa – ja dakteris apskates laikā konstatē, ka bērnam nepieciešama, piemēram, fizioterapeita palīdzība, dinamiskās novērošanas programmā iekļautajiem bērniem nav jāgaida garās rindās, lai saņemtu valsts apmaksātu šī speciālista konsultāciju.
„ Dinamiskās novērošanas programmas „Follow–up” pamatnostādne ir tāda, ka visi bērnam nepieciešamie speciālisti ir pieejami uzreiz, jo ir svarīgi, lai šie bērni saņem palīdzību iespējami ātri,” teic Ilona Vārpa. Viņa arī piebilst, ka tiem vecākiem, kuri kopā ar saviem bērniem uzturas BKUS, nepieciešamības gadījumā pieejams gan psihologs, gan psihoterapeits.
Zini, ka…
…visā pasaulē priekšlaikus dzimst no 5,4 līdz 8 procenti bērnu katru gadu. Diemžēl daļa no viņiem neizdzīvo, taču – jo augstākas tehnoloģijas un attīstītāka valsts, jo vairāk bērniņu izdzīvo un līdz ar to svarīgāka kļūst viņu novērošana, lai varētu laikus uzsākt korekcijas, ja rodas nepieciešamība. Pasaulē ir klīnikas, kur mazais izdzīvo, piedzimstot pat tikai 22. grūtniecības nedēļā, un apmēram 46 procenti bērnu ar ļoti zemu svaru (piedzimuši vieglāki par kilogramu) izaug bez īpašām problēmām un uz divu gadu vecumu saņem labu vērtējumu no speciālistiem. No šiem bērniem aptuveni trešajai daļai parādās dažādas problēmas četru gadu vecumā – viņi var nerunāt atbilstoši savam vecumam, viņiem var būt uzmanības traucējumi, šie bērni ne vienmēr spēj pietiekami labi fiksēt informāciju. Tomēr visas minētās problēmas lielākoties iespējams veiksmīgi novērst.
