Dziļi elpot – jaunam sākumam. Par likteņa līkločiem 0
Vislielākā joga ir ģimenes dzīve, prasme sadzīvot ar to, kas vistuvāk – jo mēs piesaistām tādus, kādi esam paši. Tā tagad atzīst Valentīna Drica. Ekonomiste, kuras aicinājums ir kundalini joga, līdz šai patiesībai nonākusi, izejot dažādus likteņa līkločus.
– Vai jūsu dzīve ir pārliecinošs veiksminieces stāsts?
– Arī pati tā uzskatīju. Esmu no laukiem. No Latgales. Lai nokļūtu uz skolu, līdz autobusa pieturai trīs kilometri bija jāiet kājām, atpakaļ tāpat. Tas norūdīja. Vidusskolā deju kolektīvs un sportošana, liecībā – tikai labas atzīmes, tālāk Ekonomikas fakultāte. Studijas pabeidzu ar sarkano diplomu, saņēmu piedāvājumu palikt darbā augstskolā.
Būt labākajos, ar visu tikt galā man bija ļoti svarīgi. Līdz pirmajam izklupienam.
Būt labākajos, ar visu tikt galā man bija ļoti svarīgi. Līdz pirmajam izklupienam.
Man bija draugs. Iepazinušies pusaudžu vecumā, jau desmit gadus jutāmies kā pāris. Domāju – kopā būs vieglāk izsisties un noturēties, taču viņš nevēlējās atstāt savus vecākus un no Daugavpils pārcelties uz Rīgu. Man savukārt negribējās atgriezties Latgalē. Kādu telefonsarunu beidzu ar kājas piesišanu un ultimātu: Izdomā līdz pirmdienai, paliksi ar mani vai ne. Ja nepiezvanīsi, uzskatīšu, ka attiecību jomā esam brīvi cilvēki.
Zvanu tā arī nesagaidīju.
– Izsisties un noturēties nācās vienai?
– Darbavieta ar dzīvokli neapgādāja – sāku īrēt istabu. Pie cilvēka, kurš drīz kļuva par manu vīru. Īsti neiepazīts, trīspadsmit gadus vecāks. Vēlāk uzzināju, ka šādā veidā viņš bija izdomājis nolūkot kārtējo sievu. Es biju ceturtā. Izrādījās, ka viena no iepriekšējām dzīvo mūsu mājā. Satiekoties izteica līdzjūtību. Pamazām sapratu, ka pamatoti. Apprecoties biju tikusi pie šķietamas stabilitātes – tik svarīgā Rīgas pieraksta, dzīvokļa. Bija izveidojušās lieliskas attiecības ar vīra mammu, viņš savukārt patika maniem vecākiem.
Tomēr laimīga nejutos – tā nebija mīlestība, vismaz no manas puses ne. Viņš bija slimīgi greizsirdīgs. Kāpēc tas vīrietis tevi sveicināja? Students? Vai tev ar viņu ir romāns? Kāpēc šis cilvēks uz tevi tā skatījās? Tu viņu jau pazīsti? Nepārtraukti pārmetumi, kuriem nebija nekāda pamata. Turklāt viņam bija problēmas ar alkoholu. Kad vienā tādā reizē vīrs greizsirdības lēkmē man iesita, sapratu, ka šis posms manā dzīvē beidzies. Viņš bija no tiem, kuri svēti tic, ka sieviete viena nemaz nav spējīga izdzīvot. Gribējās arī pierādīt, ka tā nav.
– Kā veicās ar pierādīšanu?
– Esmu ļoti mērķtiecīga un patstāvīga, tomēr sajūtas bija divējādas. No vienas puses – varēju atviegloti uzelpot: beidzot brīva. Bet no otras – lielais jautājums, kā tas varēja notikt, ka biju sasaistījusi savu dzīvi ar pilnīgi neiepazītu cilvēku? Viss pamazām krājās nomāktībā.
– Parasti no tādas izrauj iemīlēšanās.
– Turklāt veidā, kādu nekad nebiju iedomājusies. Tolaik avīzēs tika publicēti iepazīšanās sludinājumi. Kāds no tiem negaidīti uzrunāja, tāpēc uzrakstīju vēstuli. Tas izrādījās puisis, kurš tikko bija beidzis Lauksaimniecības akadēmiju un sācis strādāt par mežsargu kaut kur Alūksnes apkaimē. No manas puses – smaguma izkratīšana no neveiksmīgo attiecību piedraņķētās sirds. Viņa atbildēs – dzejiski saulrietu apraksti ar sīku meža ziediņu sveicieniem, kas tika likti katrā vēstulē. Nezinu kāpēc, bet sākumā savu īsto vārdu viņam nepateicu, parakstījos – Vija, tikai vēlāk atkal kļuvu Valentīna. Vēstule pēc vēstules. Aizvien vairāk viņam pieķēros. Šī draudzība vairoja manu pašapziņu un palīdzēja atkal nostāties uz kājām. Un ļāva ietīt gaidāmo tikšanos visromantiskākajās iedomās.
Pēc dažiem mēnešiem uz darbu zvanīja kāda sieviete – gribot runāt ar Viju. Neviens tādu nepazina. Nejauši gadījusies tuvumā, paņēmu klausuli. Pēc pirmajiem teikumiem sapratu, ka meklētā esmu es, bet zvana mana vēstuļu drauga mamma. Paziņoja, ka dēlu tikko apglabājusi. Viņa motociklam uztriekusies piedzēruša šofera vadīta automašīna.
Studējot savu astroloģisko karti, uzzināju, ka manā dzīvē nozīmīgāka par materiālo pusi ir norišu filozofiskās, neredzamās daļas izprašana. Skolotāja uzsvēra: ja to neuztver vai ignorē, tik un tā dzīvē nāk pavērsieni, kas pie šīs atskārsmes noved.
Šī ziņa mani izsita no ierastā lietišķuma. Darbā kaut kā saņēmos, bet aiz Universitātes sienām iekritu tādā kā neapziņā. Spēka nebija, nekas nesagādāja prieku. Braucot transportā, sāka ritēt asaras. Zuda apjēga par ikdienas vajadzībām – pilnīgi vienalga, esmu kaut ko ēdusi vai ne. Vai naudu esmu tikko saņēmusi vai jau iztērējusi. Ja izrādījās – maks tukšs, par dzīvokli samaksāja brālis. Balstīt mēģināja draugi.
Šis laiks atstāja pēdas veselībā – divus gadus vēlāk nonācu Onkoloģijas centrā, lai veiktu pirmsoperācijas pārbaudi. Audzējs izrādījās labdabīgs.
Depresija – tas ir briesmīgi. Pats ar to nevar tikt galā.
– Kas palīdzēja tikt no tās laukā?
– Vislabāk, ja to dara speciālists, taču tas nebija mans gadījums. Draudzene gandrīz ar varu aizbīdīja uz astroloģijas kursiem. No Maskavas bija iebraukusi Rīgas astrologa un ekstrasensa Sergeja Vronska skolniece. Jaunā informācija mani aizrāva. Visvairāk to jautājumu dēļ, kuri līdz tam man nebija likušies svarīgi. Saprast, kāpēc cilvēks dzīvo un kāda viņa sūtība. Aizdomāties, cik nosacīti patiesībā ir jēdzieni, kurus esam pieraduši tvert viennozīmīgi: labi – slikti, veiksme – zaudējums.
Studējot savu astroloģisko karti, uzzināju, ka manā dzīvē nozīmīgāka par materiālo pusi ir norišu filozofiskās, neredzamās daļas izprašana. Skolotāja uzsvēra: ja to neuztver vai ignorē, tik un tā dzīvē nāk pavērsieni, kas pie šīs atskārsmes noved.Katram liek saprast to, bez kā nav iespējama pilnveidošanās. Piespiež cilvēku sākt nodarboties ar to, kas viņam patiesi nepieciešams.
– Kas jums tolaik bija patiesi nepieciešams?
– Atspēriens, lai tiktu laukā no bedres. Tāpēc pamazām atgriezās veselība, azarts, darba spars, uzlabojās arī materiālais stāvoklis. Uzreiz no diviem informācijas tehnoloģiju nodaļas centriem saņēmu piedāvājumu pasniegt datorkursus. Astoņas stundas darbs Universitātē, pēc tam kursi, nereti vēl privātstundas. Brīvdienās devos ierādīt datormāku prestižu uzņēmumu grāmatvežiem.
– Saulrietu apraksti sirdī pabālēja?
– Biju apņēmusies, ka man vairs neviena nebūs. Lai dzīve turpinās drauga piemiņai. Tā kā patiesībā viens otru nepazinām, piedēvēju viņam pilnīgi visu, kas vīriešos mīlestības vērts. Protams, uz šāda fona ikviens, kurš mēģināja izrādīt uzmanību, šķita sīks un nenozīmīgs. Tikai viņš, lūk, bija personība!
– Bet jūs taču vairs nebijāt naiva pusaudze!
– Dinamiskākais un izaugsmes iespēju pilnākais vecums sievietei – pāri par trīsdesmit. Biju jau ieguvusi biznesa maģistra grādu, nopirkusi dzīvokli. Sāku strādāt arī bankā. Privātās dzīves neesamību biju pilnībā kompensējusi ar darbu.
– Tāda tipiska mūsdienu sieviete, vienīgi mazliet pietrūkst izsmalcinātas romantikas devas…
– Man netrūka – taču atkal neklātienē, virtuālajā realitātē. Internetā iepazinos ar vīrieti no Īrijas. Autosportists. Dāvanas, e-vēstules, šad tad apmainījāmies arī ar roku rakstītām – tomēr mīļāk un sirsnīgāk.
Kad viņš uzaicināja ciemos, mazliet satraucos: es taču viņu nepazīstu. Lai arī zināju, ka tik un tā braukšu, tomēr aizgāju pie kursos iepazītas astroloģes ar ekstrasenses spējām. Viņa secinājumos bija izvairīga, taču to pateica stingri: labāk pārdomā, jo tik un tā kopā nebūsiet.
Pašā vasaras plaukumā ierados skaistā Īrijas mazpilsētā. Drauga dzīvesstāsts izrādījās sarežģītāks, nekā biju sapratusi no vēstulēm. Šķīries, bet ar sievu joprojām emocionālā saistībā. Pēc autokatastrofas viņa bija kļuvusi mentāli nelīdzsvarota, atradās speciālā iestādē. Abu deviņgadīgā meita bija mana drauga aprūpē.
Tās pāris dienas, ko pavadījām kopā, bija fantastiskas. Vairāk nesanāca, jo mani gaidīja darbs, draugu – kārtējais motokross.
Tās pāris dienas, ko pavadījām kopā, bija fantastiskas. Vairāk nesanāca, jo mani gaidīja darbs, draugu – kārtējais motokross.
Pēc atgriešanās sākām kalt plānus par nākotni. Viņš to neskatīja citādi, kā vien kopā ar mani. Bija pat izzinājis, kur apkārtnē ir latvieši – tas palīdzēšot man vieglāk pārdzīvot vides maiņu. Pastiprināti mācījos angļu valodu. Turpināju apgūt astroloģiju, biju iestājusies jauno dziednieku skolā. Šaudījos uz visām pusēm, gribējās pagūt pēc iespējas vairāk, jo jaunajā dzīvē vecajiem vaļaspriekiem varbūt nemaz nebūs vietas.
Pēkšņi mūsu sarakste aprāvās, bet uz telefona zvaniem atsaucās tikai automātiskais atbildētājs. Kad aizsūtītā vēstule atnāca atpakaļ ar norādi adresāts miris, atkal likās: dzīve apstājusies. Viņš bija gājis bojā kādā no pirmssacīkšu treniņiem.
– Sākās jauna depresija?
– Sēras vairs nebija tik iznīcinošas kā pirmo reizi, bet organisms uz pārdzīvojumu reaģēja ar smagu vairogdziedzera kaiti. Tā uzliesmoja negaidīti un strauji, tieši Ziemassvētkos, kad pati biju izvēlējusies palikt mājās viena. Pēkšņi sāku smakt – mēle tā piepampa, ka bija grūti izsaukt ātros.Atbraukuši teica – kaut kāda nenosakāma alerģija. Tikai pēc vairākkārtējas izmeklēšanas atklājās šo izpausmju saistība ar vairogdziedzeri.
Stresi, ko izraisa cilvēka nespēja vadīt savas emocijas, tā rīkojas – grauj veselību. Un tad ir tikai divas iespējas – vai nu turpināt pa vecam, vai meklēt izeju. Pēc sarunām ar dakteriem no hormonu tabletēm kategoriski atteicos. Visas cerības liku uz homeopātiju, bet vienlaikus sāku nodarboties ar jogu. Tā dod iespēju atrast ķermeņa pozas jeb asanas, kas palīdz atveseļoties. Tomēr bija vajadzīgi seši gadi regulāra darba, līdz daktere atzina: ja ar jogas metodēm iespējami tik pārliecinoši rezultāti, turpiniet.
Sēras vairs nebija tik iznīcinošas kā pirmo reizi, bet organisms uz pārdzīvojumu reaģēja ar smagu vairogdziedzera kaiti. Pēkšņi sāku smakt – mēle tā piepampa, ka bija grūti izsaukt ātros.
Vairogdziedzeris man vairs problēmas nesagādā.
– Joga visvairāk vajadzīga veselības problēmu novēršanai?
– Jebkura saslimšana vai cits pārbaudījums vienlaikus ir iespēja apstāties un padomāt: kāpēc ar mani tā noticis? Un arī bez jogas nav grūti saprast, ka neviena kaite nav atsevišķs ienaidnieks, bet mūsu domu un nesakārtotās ikdienas kopums, kas materializējas slimībās. Visi bumbuļi, labdabīgi un ļaundabīgi, to vien gaida, lai cilvēks pats ar savu attieksmi un rīcību aicinātu tos goda vietā. Atceros sevi dienā, kad atstāju Onkoloģijas centru: 14. marts, acīs spīd pavasara saule. Un pirmo reizi atskārsme, ka pati taču savu nelaimi esmu veicinājusi. Pietiek sev pateikt, ka vairs nav prieka dzīvot, un šūnas to acumirklī uztver.
Paskatījos debesīs un apņēmos: es mainīšu savu dzīvi! Bet cik ilgam laikam vēl bija jāpaiet, lai šī apņemšanās kļūtu par ikdienu! Arī līdz jogai nenonācu uzreiz.
Sākumā šķita, ka vislabāk sakārtot sevi, ja būšu prom no visa, kas raisa sāpīgas atmiņas. Nolēmu doties uz Angliju. Pastrādāt, nomierināties. Pirms aizbraukšanas atkal konsultējos ar astroloģi, kuras sacītais gan uzmundrināja, gan samulsināja: tev būs jauks cilvēks, bet sastapsi viņu tad, kad pati būsi mainījusies.
Jāmainās? Bet es jau tā dzīvoju vienās pārmaiņās! Pārdevu mašīnu, samaksāju par valodas studijām un dzīvošanu kādā ģimenē. Manā rīcībā tika nodots vesels mājas stāvs. Saimniekpāris bija cienījami Česteras ļaudis: sieva – sociālā darbiniece, vīrs atbildēja par kultūras dzīvi pilsētā. Sabiedrībā spēkpilni un pārliecināti, mājās viņi pārvērtās līdz nepazīšanai. Pārguruši un iztukšoti saguma pie televizora: ai, kā gribas parosīties dārzā, kaut kur izkustēties, bet nav ne laika, ne spēka. Sapratu, ka šāda dzīve man neder. Lai cik grūta ikdiena Latvijā, tā ir dinamiskāka, jo mana.
Atgriezos. Sākumā bija hatha joga. Ļaujot saprast, ka visam pasaulē un arī cilvēkā jābūt līdzsvarā. Ka jebkuras beigas ir kaut kā jauna sākums, bet katrs notikums – fons, uz kura vislabāk ieraudzīt un iepazīt sevi.
– Satikāt solīto cilvēku?
– Ar viņu saveda joga. Kad jau vairākus gadus biju cītīgi nodarbojusies ar hatha jogu, atradu sludinājumu par apmācību kundalini jogā. Pieteicos. Skolotāji no Holandes, Itālijas, Zviedrijas, Grieķijas, Vācijas – interesanti. Piektdienas vakaros, sestdienās un svētdienās notika mācības, pirmdienās nācām kopā paši, lai nostiprinātu apgūto. Jutos tādas dzīves gudrības pārpildīta, ka gribējās šajās zināšanās dalīties. Kur vēl citur, ja ne internetā? Maija beigās saņēmu kāda vīrieša lūgumu iemācīt viņu meditēt. Stāstīju visu, ko zināju. Tik un tā mans apmācāmais pēc laika sūrojās, ka viņam radušies jautājumi, bet to noskaidrošanai vajadzētu satikties. Jau pirmajā reizē pārņēma sajūta, ka pazīstu viņu ļoti sen. Tā arī neesam šķīrušies.
– Tāpēc, ka abi uz viena viļņa?
– Tieši otrādi – esam ļoti atšķirīgi. Draugs dzīvo Krimuldā. Kopā ar pusaudzi dēlu; meita pēc šķiršanās palikusi pie mammas. Viņa joma – lauki, tehnika, bet interese par meditāciju – gandrīz vai joka pēc. Es joprojām esmu rīdziniece. Kaut arī tāda brīvdienu ģimene, tomēr esam pāris, patiesībā trijotne, jau gandrīz trīs gadus. Šajā laikā tikai dažās sestdienās un svētdienās neesam bijuši kopā – kad es uz mēnesi biju Indijā padziļināt savas zināšanas jogā.
Šoreiz astroloģe teica: jūs viens otram esat liktenīgie, kuriem bija jāsastopas.
– Kāda tagad ir jūsu jaunā dzīve? Kas tajā galvenais?
– Nepiemērot otra vērtējumam nevienu sava izdevīguma kritēriju. Šajās attiecībās man nav pamata no viņa kaut ko gaidīt. Ļaujos. Sajūtā, ka pēc kundalini mācībām zemapziņa pilnīgi attīrīta no vecajiem blokiem. Man ir tikai atvērta sirds, ko gribu dot otram, neko neprasot pretī. Pagaidām abi to novērtējam un neko savā dzīvē mainīt negrasāmies.
Šajās attiecībās man nav pamata no viņa kaut ko gaidīt. Ļaujos. Sajūtā, ka pēc kundalini mācībām zemapziņa pilnīgi attīrīta no vecajiem blokiem. Man ir tikai atvērta sirds, ko gribu dot otram, neko neprasot pretī.
Nodarbojamies ar bioloģisko lauksaimniecību. Esmu pabīdījusi malā dažas sev svarīgas aktivitātes, lai izbaudītu prieku kopā ar draugu lasīt lācenes un dzērvenes, kaut ko vārīt, marinēt un konservēt ziemai. Savā vārdadienā kolēģus uzcienāju ar mūsu pašgatavoto torti.
Viņa iedvesmota, iemācījos kalnu slēpošanu. Tā ir brīnišķīga sajūta: izbaudīt esošo, nevis to, kas fantāzijās un iedomās. Nesūkstīties par to, kā nav vai kas varētu būt bijis citādi. Saprast, ka ir notikumi, kuru gaitu nevar mainīt vai apturēt, tāpēc jārod spēks izmainīt attieksmi pret tiem, dzīvojot šeit un tagad. Tad pasaule uzreiz pārvēršas, ļaujot tikt galā gan ar stresu un pretrunām sevī, gan slimībām.
– To visu devusi kundalini joga? Ko īsti šis jēdziens nozīmē?
– Jebkura garīga prakse palīdz attīrīt, attīstīt un līdzsvarot gan prātu, gan smalko, gan fizisko ķermeni. Ļauj justies stabilāk un, ejot cauri pārbaudījumiem, nenonākt līdz ciešanām.
Kundalini, tāpat kā citu jogas atzaru, mērķis ir aktivēt radošo potenciālu, kas ir katrā ieliktās dievišķās enerģijas sastāvdaļa. To bieži vien sauc arī par dvēseles nervu, kas atmodināms vienīgi ar garīgo praksi. Ja tas izdodas, atklājam sevī spējas un intereses, ko agrāk nebijām apzinājušies gan garīgā līmenī, gan fiziskajās izpausmēs. Mainām attieksmi pret dzīves satricinājumiem. Iemācāmies izmantot enerģijas rezerves, jo daudzi vingrojumu kompleksi paredzēti ļoti noteiktai vajadzībai un mērķim, piemēram, nieru atveseļošanai, vairogdziedzera kaitēm, aknām un tamlīdzīgi.
Ar metodēm, ko piedāvā kundalini joga, cilvēks iekšējās pārvērtības spēj sasniegt daudzkārt ātrāk.Kad savulaik atgriezos mājās no hatha jogas nodarbībām, gribējās nomazgāties, paņemt grāmatu, iedzert tēju. Pārņem liels miers. Turpretī pēc kundalini mutuļo tāda iekšējā enerģija, ka to vajag izpaust kādā aktīvā darbībā.
Sekli elpot nozīmē sekli dzīvot. Seklums ir bezkrāsains.
Taču svarīgi saprast, ka kundalini joga nav īsbrīža akcija kāda sasirguša orgāna atveseļošanai, bet regulārs darbs arī ārpus nodarbībām. Labprātīgi pieņemts dzīvesveids un tā atspoguļojums apziņā. Kā teica viena no pasniedzējām: divas lietas jāvirza gandrīz paralēli. Ja garīgajā jomā esi ticis tālāk, apstājies un pievelc klāt materiālo. Ja materiālajā esi aizgājis uz priekšu, neļauj atpalikt garīgajai. Jāsamierinās, ka ne vienmēr veidot likteni varam paši, taču pat visdrūmākajā norisē saskatīt gaišo maliņu un iziet cauri pārbaudījumiem nesalauztam ir ikviena spēkos. Ja nepieņemam to, kas ar mums notiek, nākas ciest.
– Ko jūs darāt citādi nekā pirms gadiem desmit, piecpadsmit? Ikdienā, ārpus jogas zāles?
– Uz darbu eju tikai kājām. Jebkuros laika apstākļos, arī salā un vējā. Tā ir katra izvēle: vai ķermeni radināt pie ērtībām, saldumiem un stresa vai pie kustībām.
Katru rītu aplaistos ar aukstu ūdeni. Tas uzlabo asinscirkulāciju, palīdz attīrīties enerģētiski. Vispirms ķermeni ierīvē ar mandeļu eļļu, tad, sākot no kāju pirkstiem un virzoties uz augšu, aplejas ar ūdeni, to viegli ieberzējot. Ledaina duša ziemā īsti neder. Vasarā, kad silts, var iet arī aukstā dušā, taču pat tad tas jādara ļoti prātīgi. Siltai dušai dziedinošs efekts ir vienīgi tad, ja stāvam zem strūklām vismaz piecpadsmit minūtes. Ja tik daudz laika nav, labāk izlīdzēties ar kontrastdušu. Protams, rēķinoties ar vispārējo veselības stāvokli. Saaukstēties ir daudz vienkāršāk nekā noķert mirkli, kad īstā reize atļauties to, kas nāk par labu.
Katru nakti pirms aizmigšanas cenšos patīt atpakaļ dienas filmiņu. Diezgan sīki, gandrīz pa minūtēm un stundām. Momentus, kad grūti atcerēties, kas tobrīd noticis, jāuztver kā zīmi, ka tiem iets cauri automātiski un neapzināti. Bet jebkuras jogas, arī kundalini, virsuzdevums ir apzināta dzīve, kur garīgums kopā ar fizisko veselību. Un lidojumi sapņos ir līdzsvarā ar to, kas norisinās īstenībā.
Valentīnas ieteikumi enerģijas līmeņa vairošanai * Sākt nodarboties ar jogu nevajadzētu vienatnē – pirmie soļi labāk sperami speciālista vadībā. * Veselības nostiprināšanai der izmantot pareizu elpošanu – ieelpā vispirms piepildīt vēdera dobumu, tad krūšu vidējo un plaušu augšējo daļu, bet izelpā rīkoties pretēji. Tā iespējams izsargāties no daudzām kaitēm, sevišķi sievietēm pēc četrdesmit gadu vecuma, kad daudzas mēdz piemeklēt ginekoloģiskas kaites un vēnu problēmas. Ar elpošanu iespējams izmainīt arī noskaņojumu. * Lai nomierinātu prātu pēc satraukuma pilnas dienas – apsēsties austrumnieku pozā ar sakrustotām kājām. Rokas, kurām īkšķis uzspiests rādītājpirkstam, bet pārējie augšupvērstie pirksti izstiepti – uz ceļgaliem. Aizvērtiem plakstiem, vēršot skatienu pret trešo aci – viduspunktu starp uzacīm –, sekot līdzi elpai: ieelpoju, izelpoju. Turpināt, kamēr apņem rāms miers. * Jogas principus iespējams izmantot, apvienojot staigāšanu, elpošanu un mantru skaitīšanu. Izrunājot īpašus skaņu salikumus, ar mēli tiek stimulēti enerģētiskie punkti aukslējās, kas iedarbojas uz centriem galvas smadzenēs, sūtot impulsus pa visu ķermeni. Ejot uz darbu, sekot elpai un katrā solī skandēt, piemēram, dziedinošāko no mantrām SA-TA-NA-MA (SA – Visuma enerģija, Augstākais saprāts, TA – dzīve, NA – nomiršana, nāve, MA – atdzimšana). Tā vienlaikus ieprogrammē atskārsmi, ka nāve nekad nav beigas un iznīcība, bet jauns sākums. * Censties ģērbties gaišā spilgtu krāsu apģērbā.
|
Ķermeņa atjaunošanai, fiziskās un garīgās spriedzes mazināšanai, muguras atbrīvošanai.
Nostājas uz vienas kājas, neieliecot to ceļgalā. Otru paceļ un tur paralēli grīdai. Lai nezaudētu līdzsvaru, ar abām rokām viegli atbalstās pret ceļgalu. Pēc tam tāpat ar otru kāju.
Jāraugās, lai galva, pleci, mugura un kāja būtu vienā līnijā.
Izpildes ilgums – trīs līdz piecas minūtes.
Aknu veselībai un viduklim.
Apsēžas vieglajā pozā – sakrustotām kājām. Paceļ augšā taisni izstieptas rokas un saliek kopā plaukstas. Liecoties pa kreisi, dziļi ieelpo, liecoties pa labi – izelpo. Iztēlojoties sevi kā vēja locītu koku, kustības izjūt no gurnu zonas kā velkošu sajūtu jostas vietā.
Izpildes ilgums – sākot no trīs minūtēm.
Ķermeņa apakšdaļas muskuļu un reproduktīvās sistēmas stiprināšanai, seksualitātes paaugstināšanai. Pildot ļoti ātri, palīdz uzlabot redzi.
Ieņem vardes pozu – tupus, papēži kopā un pacelti no zemes, kāju pirksti izvērsti, rokas priekšā, pirksti izplesti. Skats uz priekšu.
Ieelpas laikā, nemainot kāju pozīciju (papēži nepieskaras zemei), ceļas augšā un paskatās uz kāju pirkstiem. Izelpojot atgriežas tupus stāvoklī.
Izpildes ilgums – 26, 52 vai 108 reizes.
! Jāuzmanās, ja ir asinsspiediena problēmas.
