Ja viss paliek pa vecam 3
Dziesmu un deju svētku padomei liks priekšā visus četrus minētos modeļus, kā arī dažādu organizāciju atzinumus par tiem. Taču no neoficiāliem avotiem zināms, ka paši svētku rīkotāji visnopietnāk apsver uzlabotā un pilnveidotā modeļa izvēli. Ja to apstiprinās, biļetes tirgos tāpat kā līdz šim. Bet kādi varētu būt uzlabojumi? Tikšot domāts par vienā iegādes reizē vienam cilvēkam nopērkamo biļešu skaita samazināšanu. Vairākos iepriekšējos svētkos viens cilvēks uz vienu koncertu kā interneta vietnē, tā kasēs varēja nopirkt astoņas biļetes. Tagad šis skaitlis būšot ievērojami mazāks. Tikšot pārskatīts arī iepriekšējos svētkos nesamērīgi garais ielūgumu saraksts. Vēl daudziem atmiņā pārsteigums, ka ielūgumu saņēma ne vien Saeimas priekšsēdētājs, bet arī vai visi simt deputāti. Tikšot pārlūkotas arī iepriekšējās rezervācijas kvotas. Tā kā pašvaldības iegulda lielus līdzekļus svētkos, noteikti tikšot saglabāts princips – novada kolektīvu skaits reizināts ar divām vietām. Taču būs vairākas grupas, kurām iepriekšējā rezervācijā atlicinās krietni mazāk biļešu – piemēram, Dziesmu svētku rīkotāja sadarbības partneri, informatīvie partneri. Tas viss tikšot darīts, lai pēc iespējas vairāk biļešu nonāktu brīvajā tirdzniecībā.
Un tomēr nepamet sajūta, ka svētku organizatori pie biļešu izplatīšanas modeļu veidošanas tā pa īstam ķērušies par vēlu – tikai tagad, kad viena otra vērā ņemama piedāvājuma ieviešanai – kaut vai par izlozi – vairs nepietiek laika. Bet varbūt pietrūkst vienīgi politiskās gribas?
Kā apgalvo Eva Juhņēviča, pirmajā un otrajā modelī zināmā mērā iestrādāti arī Ērika Naļivaiko vēstulē minētie pirmie divi priekšlikumi. Savukārt par trešo un ceturto “Biļešu paradīzes” piedāvājumu Eva Juhņēviča teic, ka tajos izpaužas privātuzņēmēja intereses: “Dziesmu un deju svētki nav pasaules čempionāts futbolā, Madonnas koncerts vai jebkurš lielnotikums, kur privātais tirgotājs var uzlikt divsimt eiro cenu biļetei, kā, piemēram, uz Barišņikova izrādi.” Savukārt Ēriks Naļivaiko, vaicāts, kuram no saviem priekšlikumiem pats dotu priekšroku, ja viņš būtu svētku rīkotājs, atteic: “Izlozei. Kā otrais varētu būt variants par biļešu sadali pašvaldībām. Ir jāsaprot: ja biļetes pārdod brīvā tirgū, tad pēc savas ekonomiskās būtības Dziesmu un deju svētki ne ar ko neatšķiras no jebkura cita koncerta. Tirgojot biļetes par pasākuma mākslinieciskajam un pieprasījuma līmenim neatbilstoši zemām cenām, par tiem, kuriem tās laimējas nopirkt un apmeklēt koncertus, piemaksā tie, kuriem biļetes nepietiek.” Starp citu, profesors Jānis Siliņš sarunā ar “LA” sacīja, ka, viņaprāt, Dziesmu svētku koncertam vispār vajadzētu būt par brīvu.
