“Dziesmu varas atskaņās.” Nams Baldones ielā 6 – arhitektoniska un kultūrvēsturiska vērtība 0
Andris Tiļļa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sniega vērpetes ievirpuļo Baldones ielas sestā numura divu namu iekšpagalmā, un ziemīgajās izjūtās aizdomājos, kāda gan ir šo abu ēku dvēsele. Lai gan tām ir garš mūžs, viena celta 20. gs. sākumā, otra – trīsdesmitajos gados, abas izturējušas laika slogu, tās sargā un aprūpē pašreizējais saimnieks Aldis Pastuhovs, kam dzimtas saknes aizsniedzas līdz slavenās operdziedātājas, mūzikas pedagoģes Ernas Puknas-Traviņas (1906–1996) dzīves gājumam. Namus cēlusi Ernas Traviņas mammas māsas ģimene – Malvīne un Miķelis Šišlo. Namīpašums ir arhitektoniski izteiksmīgs, un tam ir arī kultūrvēsturiska vērtība.
Divu namu iemītnieki
Abi nami ir divstāvu, to lepnums – unikālās koka kāpnes ar dekorētām margām. Pavisam kopā ir divpadsmit dzīvokļi, senāk tie esot bijuši paredzēti galvenokārt strādnieku ģimenēm. Mūsdienās tie izīrēti dažādu profesiju ļaudīm, vienā no tiem dzīvo Aīda Krūze, Latvijas Universitātes profesore, bijusī LU Pedagoģijas vēstures muzeja vadītāja. Viņa kopā ar Aldi Pastuhovu izzinājusi ievērojamās operdziedātājas, viņas tuvinieku likteņgaitas, materiāli nodoti LU Akadēmiskajai bibliotēkai un pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” muzejam Zosēnos, ko operas libreta autora Artūra Krūmiņa dzimtajās mājās “Skrāģu krogs” ierīkojis režisors Guntis Gailītis. Aīda Krūze stāsta: “Tā kā ne Traviņu, ne Šišlo ģimenē nebija bērnu, operdziedātāju vecumdienās aprūpēja viņas vīra mūziķa Kārļa Traviņa (1894–1964) bijušais skolnieks, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Miervaldis Pastuhovs (1927–2010). Viņš arī mantoja abas ēkas, tagad tās pieder viņa dēlam Aldim. Savulaik Traviņi uzcēla arī māju “Dainas” Inčukalnā, kur līdzās atrodas Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna “Līgotnēs” jeb Operas dārzs, ko ierīkojusi operdziedātāja Anna Ludiņa-Pabiāne.” Aldis Pastuhovs paskaidro: “Pēc E. Traviņas nāves viņas istabas interjers nav mainīts, saglabāta senā gulta, gramofons, vecais rakstāmgalds, skapis, albumi… Patlaban “Dainās” dzīvo mana māte.”
Koka siltā elpa
Māju īpašnieks Aldis Pastuhovs, akadēmiski izglītots agronoms, dārznieks, ir tehnisks cilvēks ar dzejnieka dvēseli, dzimis 1960. gadā Iļģuciemā, sarakstījis divus dzejoļu krājumus: “Ziema nāk” un “Ziema klāt!”. Kāpēc tik salti nosaukumi – vai alkas pēc vasaras? Aldis pasmaida un ieaicina savā dzīvoklī, kur koka nama priekšrocības redzamas kā uz delnas: saglabātas senās dēļu grīdas, durvis, arī krāsnis. Interjerā dominē tikai koka mēbeles, piemēram, guļamistabā priedes dēļu gulta, virtuvē piemeklēti gaumīgi skapīši. Telpas tīkamo noskaņu rada arī vitrāžas logos, latviska stila pūralāde… Aldis norāda uz viesistabā iebūvēto somu krāsni, kas esot no ziepjakmens. “Tā paredzēta 50 kvadrātmetru plašai telpai, un, tā kā man ir 45 kvadrātmetru istaba, ar to pilnībā pietiek.” Saimnieks teic, ka māju apkurina ar gāzi, taču, tā kā cena aug, viņš patlaban esot uz pārdomu takas…”Malka jau arī nav lēts prieks, šim dzīvoklim gadā vajag kādus piecus sešus sterus, turklāt ar to ir arī liela ņemšanās – jāsarūpē, jāpārkrāmē, vismaz gadu tai jāžūst, jātīra krāsnis no izdedžiem…”
Saimnieks akcentē: “Koks ir dabisks, ekoloģiski tīrs materiāls, ātri žūst. Pareizi apstrādāts, tas garantē, ka māja būs silta.” Dzīvot koka namā ir veselīgi, mājīgi – koks pats spēj regulēt mikroklimatu. No apkārtējā gaisa tas uzņem mitrumu, tiecoties sasniegt mitruma līdzsvaru, un uztur iekštelpās arī optimālu skābekļa daudzumu. Liekais mitrums var rasties nepietiekamas vēdināšanas un nepareizas nama konstrukcijas dēļ.
Ievēroju, ka telpu griestu stūri ir ieapaļi, tātad padomāts par gaisa plūsmas cirkulāciju. Lai namiem vēl ilgs mūžs!
Vizītkarte. Erna Traviņa
* Operdziedātāja (soprāns) Erna Traviņa dzimusi 1906. gada 4. martā Rīgā muitas ierēdņa ģimenē.
* Absolvējusi vidusskolu un 1931. gadā Latvijas Konservatorijas Paula Saksa dziedāšanas klasi. Studiju laikā dziedājusi korī “Dziesmuvara”, tā sastāvā apceļojusi Skandināviju. 1931. gadā piedalījusies starptautiskajā konkursā Vīnē, kur iegūta otrā godalga un laureātes diploms.
* No 1932. līdz 1934. gadam dziedājusi Liepājas operā. No 1934. līdz 1960. gadam Latvijas Operas teātra soliste.
* 1936. gadā profesionāli pilnveidojusies Itālijā. Nozīmīgākās operu lomas: Liza P. Čaikovska “Pīķa dāmā”, titulloma Alfr. Kalniņa “Baņutā”, titulloma Dž. Pučīni “Toskā”. Kopš 1960. gada bijusi vokālā pedagoģe Rīgas teātros.
