“Spēt saskatīt skaisto arī ikdienas šķietamajā pelēcībā!” Madonietis Jānis Bērziņš iesaka priecāties par katru dienu 0
Klāt oktobris, kad “Latvijas Pastā” sākas tradicionālā abonēšanas kampaņa nākamajam gadam. Līdz pat gada noslēgumam iedzīvotāji varēs izraudzīties tīkamāko laikrakstu un žurnālu nākamajam gadam. Madonietis Jānis Bērziņš (89) jau ilgus gadus par savējo sauc “Latvijas Avīzi”. “Nacionāla, lietišķa, gudra un izglītojoša,” viņš raksturo izvēli un piebilst: abonēšu arī turpmāk. Tā kā esmu pensionārs, pasūtinu to pa diviem lāgiem – katru reizi uz pusgadu.”
Seniora Jāņa Bērziņa koptajā dārzā violetiem ziediem kuplo vēlziedes, pie saimniecības ēkas ārsienas nokarenos ķekaros saulē gozējas šķirnes “Zilga” vīnogas. Ābeļu zari ir āboliem pārpilni, un, to visu redzot, gribas iesaukties: dots devējam atdodas! Viesu cienāšanai saimnieks no istabas iznes šķīvi pilnu ar bumbieriem, vīnogām un āboliem, dāsni aicinot nogaršot. Cik sirsnīgi un neliekuļoti! Lai gan šis gads viņam bijis skumjš – mūžībā aizgājusi dzīvesbiedre, agrāk – arī dēls, sirmais vīrs tomēr spēj rast spēkus, lai saglabātu veselību un vēl izjustu dzīves vienreizīgumu.
Uz jautājumu, kā izdodas aizmirst likteņa sagādātās sāpes, pensionārs atbild: “Tikai ar darbu, dziesmu un dzeju!”
Jānis ir spilgta personība, apveltīts ar dabisku inteliģenci, vienkāršību. Apbrīnojami – nākamgad taču viņš svinēs jau deviņdesmito dzimšanas dienu, bet seniors joprojām no galvas spēj norunāt vismaz simts dzejoļu: gan Jāņa Poruka, Friča Bārdas, Kārļa Skalbes, gan arī no Imanta Ziedoņa dzejas krājumiem. “Dzeju neiekaļu, vairākkārt pārlasot, izjūtot tēlus, noskaņu, tā pati paliek atmiņu apcirkņos,” skaidro Jānis.
Viņa atmiņa ir gadiem trenēta, savulaik bijis skolotājs, mācījis jauniešiem ētiku, mūzikas un kultūras vēsturi. Ilggadējs dziesmu svētku dalībnieks, vīru kora “Mežezers” dibinātājs un vēl daudzu koru diriģents, sabiedriskais darbinieks, novadpētnieks – tā dažos vārdos var raksturot madonieti Jāni Bērziņu. Taču viņa devums sabiedrībai ir daudz bagātāks, tāpēc 2017. gadā ilggadējais kultūras un izglītības darbinieks Jānis Bērziņš saņēma V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, iegūstot arī ordeņa kavaliera titulu.
Dzimis Ainažos 1930. gada 29. jūlijā tirgotāju ģimenē, kurā bez viņa auga vēl divi bērni, Jānis uz Madonu pārcēlies pirms sešdesmit gadiem.
Par pirmo darba vietu kļuva Madonas 1. vidusskola, tur nostrādāti daudzi jo daudzi piepildīti gadi.
Latviešu valodas un literatūras, dziedāšanas, mūzikas, literatūras, latviskā mantojuma, kultūras vēstures un ētikas skolotājs – Jānis Bērziņš bijis aizrautīgs sava darba patriots. Jautāts, kā vērtē mūsdienu sašaurināto literatūras programmu, viņš teic: ”Ieviešot kompetenču pieeju izglītībā, galvenais ir nepazaudēt latvisko dvēseli un garīgumu. Mazāk rakstot un izsakot savas domas, vien aizpildot dažādas tabulas, anketas, var zust valodas izjūta, tostarp arī tēlainība.”
1965. gadā skolotājs Madonā dibina vīru kori “Mežezers” un kļūst par tā diriģentu. Kopš 1955. gada viņš piedalījies visos dziesmu svētkos. 2003. gadā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Madonas rajona padomes atbalstu klajā laidis pētījuma “Dziesmotais novads” pirmo, bet 2007. gadā – otro daļu. Sirmais novadpētnieks atklājis, ka 1866. gadā notikušos bērnības svētkus Lazdonā var uzskatīt par pirmajiem skolēnu dziesmu svētkiem Latvijā.
Pats joko, ka interese par mūziku, iespējams, gūta no vectēva, jūrnieka, kurš spēlējis vijoli.
Pērn pirmizrādi piedzīvoja režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma “Dziesmuvara”, kura stāsta par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību vairāk nekā simt gadu garumā. Filmas scenārija līdzautors, publicists Dainis Īvāns 2018. gada 6. jūnijā intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta: “Mans Madonas vidusskolas dziedāšanas skolotājs un kordiriģents Jānis Bērziņš divos sējumos ar nosaukumu “Dziesmotais novads” relatīvi nesen publicējis līdz šim plašāko pētījumu par latviešu Dziesmu svētku vēsturi. Šī autora laipni dāvātā grāmata filmas scenārija tapšanas laikā kļuva arī par manu Dziesmu svētku galveno stāstu.”
Pats Bērziņa kungs ir īpaši gandarīts, ka Praulienas pagasta “Dzintaros”, Haralda Medņa (1906–2000) dzimtajās mājās, palēnām top izcilā diriģenta un Latviešu Dziesmu svētku muzejs.
Ko Jānis Bērziņš vēl saviem “Latvijas Avīzes” domubiedriem?
“Priecāties par katru nodzīvoto dienu! Spēt saskatīt skaisto arī ikdienas šķietamajā pelēcībā, rutīnā, izbaudīt Latvijas gleznaino ainavu!”
