Dziesmu un deju svētku padome norāda uz riskiem tradīcijas saglabāšanai 0
Ceturtdien, 28. novembrī, Latvijas Pašvaldību savienības telpās norisinājās Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk – Padome) sēde, kuras laikā tika pārrunāti aktuāli jautājumi, gatavojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2020. gadā, kā arī plānotajām norisēm ceļā uz 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC).
Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja par aktuālo, gatavojoties 2020. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tostarp, ir saplānota svētku dalībnieku atlases skašu norise, sagatavots priekšlikums svētku nedēļas norisēm Rīgā, izveidota svētku mājas lapa un veikti citi nozīmīgi svētku sagatavošanas uzdevumi.
Starp būtiskiem risināmiem jautājumiem ir svētku dalībnieku izmitināšana, īstenojot to sadarbībā ar iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Rīgas domi, Iekšlietu ministriju, svētku Rīcības komiteju.
Dziesmu un deju svētku padome norāda, ka minētā jautājuma savlaicīgs risinājums ir garants sekmīgai svētku norisei.
Padome akceptēja LNKC prezentētos konkursa nosacījumus (dalībnieku sastāvs un skaits, koncerta ilgums, repertuārs, u.c.) diviem 2023. gada Dziesmu un deju svētku koncertiem – koru lielkoncertam Mežaparka Lielajā estrādē un deju lieluzvedumam Daugavas stadionā.
LNKC vēl šogad izsludinās abu minēto koncertu māksliniecisko koncepciju konkursus, ļaujot potenciālajiem konkursantiem pienācīgi nogatavināt savas radošās idejas, lai dotu tās vērtēšanai ekspertiem nākamā gada pavasarī.
Konkursa uzvarētājiem būs iespēja ieguldīt savu radošo potenciālu svētku tradīcijas 150. gadadienas īstenošanā.
Izvērtējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna projektu 2020. gadam, Padome pievērsa uzmanību svētku tradīcijas ilgtspējas faktoram. Tas lielā mērā izriet no nosacījumiem, saistītiem ar ekonomiskajiem, izglītības un kultūras pieejamības aspektiem katrā administratīvajā teritorijā Latvijā.
Padome norādīja riskus, kurus neņemot vērā, svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība, jo īpaši tās pilnvērtīga praktizēšana un tālāknodošana, var tikt apdraudēta.
Jau īstenotā skolu reforma ir iemesls māksliniecisko bērnu un jauniešu kolektīvu samazinājumam, informēja VISC pārstāve. Tādēļ ir būtiski, lai valsts ilgtermiņa plānošanas procesos izmaiņas tiek veiktas, domājot par cilvēka, ģimenes un kopienas labklājību.
Baltijas valstu regulāras sadarbības kontekstā Padome apstiprināja Latvijas pārstāvjus – svētku rīkotājinstitūciju pārstāvjus un nozaru ekspertus dalībai Baltijas valstu komitejā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.
