Dziesmu un Deju svētku grafiskās identitātes doma ir savienot pretpolus – tradīciju bagātību un drosmi veidot jaunu sākumu 51
Nenoliedzami, šī gada vērienīgākais un nozīmīgākais notikums Latvijā ir XXVII Vispārējie Dziesmu un XVII Deju svētki. Šis ir notikums, kurš pulcē vairāk nekā 40000 svētku dalībnieku no visas Latvijas un pasaules. Dziesmu svētki šogad svin savu 150. jubileju, par kuru atgādina ne vien vērienīgā svētku programma, bet arī īpaši veidotie svētku vizuālās identitātes elementi.
Svētku laikā Rīgas reklāmas stendus, katra dalībnieka svētku aksesuārus, katru norises vietu, pārraidi TV un daudz ko citu rotā tieši XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku vizuālā identitāte, kuru radījuši dizaineri no dizaina studijas «KID».
Šajās dienās ik uz soļa redzam svētku simboliku, bet, ko tā ataino, kāda ir šo svētku vizuālās identitātes doma? Skaidrs ir viens, ka, lūkojoties uz to, mēs redzam atainotu skaitli 150, bet tas nebūt nav viss, kas iestrādāts vēsturiskajā piemiņas zīmē, svētku balvā vai dziedātāju nošu grāmatās.
Izstrādātās svētku grafiskās identitātes ideja ir savienot pretpolus – tradīciju bagātību un drosmi veidot jaunu sākumu, saglabājot svētku kodolu un kopā sajūtot emocijas gluži kā pirmajos Dziesmu svētkos.
Izstrādājot ideju, dizaina studija aptaujājusi apmēram 200 Dziesmu un deju svētku dalībnieku, lai rastu priekšstatu par to, kur radusies dalībnieku sasaiste ar svētkiem, kādēļ tie ir tik nozīmīgi, kā arī, kādas asociācijas tie raisa.
Protams, skaitlis 150 ir pirmais, kas “iekrīt” acīs, bet ap to izvietotas šķietami elementāras ģeometriskas figūras, un katrai figūrai ir sava nozīme.
Dizaina studijas «KID» partnere un dizaina direktore un šī gada svētku dalībniece Maija Rozenfelde skaidro dizaina zīmi un tās elementu nozīmi: “Aplis simbolizē ciklu un kopību, rombs ir saules un gadskārtu simbols, sēklas elements kā tīrums, kā visa sākums, kā punkts. Un visi elementi kopā veido 150. gadskārtas skaitli.”. Arī izvēlētajam svētku nosaukuma burtveidolam «TT Frantz B» ir īpaša nozīme. Tas atgādina svētku dalībnieku stalto stāju.
Svētku grafiskā identitātes nav tikai svētku zīme vai izvēlētais burtveidols. Svarīgi ir arī komunikācijā izmantotie elementi, ko redzam reklāmās, svētku plakātos un citur. Rozenfelde stāsta: “Dažādie līniju ritmi simbolizē kopā sanākšanu un emocijas. Izvēlēts gaiši bēšs tonis, kas apzīmē graudu, simbolizējot visa sākumu un tīru domu. Šo toni papildina krāsu akcenti, piemēram, Mežaparkam raksturīgais zaļais, Baltijas piekrastes smilts brūnais, saules silti dzeltenais, tautastērpos ievītais magoņu sārtais, pelnu pelēkzilais un Daugavas dzelmes zilais tonis.”.
Katriem Dziesmu un deju svētkiem tiek veidota atšķirīga svētku zīme. Savas idejas var piedāvāt dizaineri, kuriem jāpiedalās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā konkursā par svētku vizuālās identitātes elementu izstrādi. Iespēju veidot XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku vizuālo identitāti ieguva dizaina studija «KID».
