Dziesmu svētku operatīvās vadības grupu dibinās; Platpers apšauba tās nepieciešamību 1
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, kas nosaka, ka turpmāk svētku atbilstošas norises nodrošināšanai tiks izveidota operatīvās vadības grupa.
Nepieciešamība par šādas grupas izveidi tiek pamatota ar iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu.
2015.gadā Mežaparka estrādē XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Taču Saeimas deputāts, virsdiriģents Arvīds Platpers (NSL) debatēs norādījis, ka operatīvās vadības grupas izveide ir līdzekļu izšķiešana, un tos būtu labāk novirzīt svētku dalībniekiem.
Debatējot par grozījumiem, kuru nepieciešamība tiek pamatota ar iepriekšējo Dziesmu un deju svētku organizēšanas izvērtējumu, Platpers uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem tiek palielināts darbinieku skaits no valsts institūcijām, kas rūpēsies par drošību svētkos, tomēr tas nebūtu nepieciešams, jo tad, kad 2015. gadā Mežaparka estrādē XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība, mediķi nespēja veikt profesionāli savu darbību, nevis nebija attiecīgo cilvēku, lai sniegtu palīdzību.
“Šī operatīvās vadības grupa dublē Rīcības komitejas jau nolikumā noteikto, ka šīm pašām institūcijām – Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī medicīnas personālam jau tāpat ir jābūt Rīcības komitejā. Es sapratu vienu, ka mums ir atkal mākslīgi izveidota viena grupa, kas ne par ko neatbildēs, jo tik un tā lēmumu pieņemt pārtraukt kaut ko var tikai Rīcības komitejas priekšsēdētājs,” norādīja Platpers.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (V) atgādināja, ka 2015.gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā bija radusies ļoti nopietna situācija ar bērnu ģībšanu, kas pēc tam tika izvērtēta – izveidota komisija no atbildīgajiem dienestiem, kas nonāca pie slēdziena, ka Rīcības komiteja nodarbojas ar svētku organizēšanas jautājumiem, ar lielo pasākumu scenārijiem, bet operatīvā darbības grupa ir grupa, kas reaģē uz konkrētiem notikumiem katrā konkrētā svētku vietā.
“Runājot par finansējumu, lielākā daļa pašdarbības un mākslinieciskie kolektīvi ir valsts vai pašvaldību un iestāžu dibinātie, un es domāju, ka tā ir katra dibinātāja gods tos uzturēt pēc iespējas augstākā līmenī un kvalitātē, lai viņi varētu piedalīties kārtējos Dziesmu un deju svētkos,” ir pārliecināts Adamovičs.
Bet deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka svētkiem ir jānotiek tā, lai būtu garantēta drošība, jo laiki kļūst nemierīgāki un drošības jautājumiem ir jābūt pastiprinātai uzmanībai. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, ka lēmumu var pieņemt operatīvi, domā deputāts, aicinot politiķus pieņemt grozījumus pirmajā lasījumā.
Atbildot uz Adamoviča sacīto, Platpers vērsa uzmanību, ka bērnu ģībšana XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā nav bijis nekas ārkārtējs un savā pieredzē neatceras reizi, kad atbildīgās personas nebūtu spējušas tikt galā.
Jau ziņots, ka komisijām nodotais likumprojekts paredz, ka operatīvās vadības grupā darbosies Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis, kā arī pārstāvji no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta.
Līdzās šīs grupas izveidei, likumā veiktas izmaiņas, kas paredz Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājam tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu ārkārtas situācijās. Tas tiek pamatots ar nepieciešamību noregulēt jebkāda rakstura ārkārtas gadījumus, tostarp gadījumus, kas paredzēti likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
Turpretī izveidotās operatīvās vadības grupas kompetencē ir izvērtēt tieši svētku pasākuma drošības riskus. Ja svētku laikā tiek apdraudēts kāds pasākums, tad arī rīcības komitejas priekšsēdētāja lēmums ir jāsaskaņo ar operatīvo vadības grupu jeb dienestiem, kas atbild par cilvēku dzīvību, veselību un organizētu pārvietošanos.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Kārtējie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
