Dziesmu svētku musturi Igaunijā un Lietuvā. Kā Dziesmu un deju svētku biļetes tiek tirgotas mūsu kaimiņvalstīs 1
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālais kultūras centrs novembra beigās ziņoja, ka marta sākumā paredzēts sākt tirgot biļetes uz XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem. Plānots pārdot aptuveni 150 000 biļešu, kuru cenas būs no septiņiem līdz pat 100 eiro.
Latvijai aizvien aktīvāk gatavojoties mūsu šīs vasaras lielajam notikumam, Dziesmu un deju svētku 150. gadskārtai, “Kultūrzīmes” noskaidroja, kā svētku biļetes tiek tirgotas kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Vai arī tur veidojas tikpat nepārvaramas reālas un virtuālas rindas kā Latvijā? Vai arī Igaunijā un Lietuvā ir liels skaits skatītāju, kuri klātienē netiek noskatīties koncertus?
Ja runa ir par iespējamu biļešu vai ielūgumu rezervāciju “īpašām personām”, tad jau gadiem ilgi abu kaimiņvalstu Valsts kanceleju darbinieki par valsts līdzekļiem biļetes tiešām pērk, bet tās iepriekš rezervētas netiek, proti, biļetes iegādājas tāpat kā jebkurš cits pilsonis.
IGAUNIJA: estrādē pat 100 000 skatītāju
Šogad no 30. jūnija līdz 2. jūlijam notiks no 2022. gada vasaras pārceltie Igaunijas XIII Jaunatnes dziesmu un deju svētki, savukārt lielie Dziesmu svētki notiks, kā plānots, 2024. gadā. Jau no 10. janvāra uz jaunatnes svētku pasākumiem ikviens interesents var atrast sev piemērotu biļeti, un, kā “Kultūrzīmēm” skaidroja Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonda vadītājs Margus Tomla, lai gan liekas, ka biļešu pietiks visiem, jāņem vērā, ka uz Deju svētkiem biļešu skaits ir ierobežots, tāpēc tās vērts iegādāties iepriekšpārdošanā.
“No “Kalevi” stadiona centrālā laukuma pirmajām rindām var vērot dejotāju emocijas un skaistos tautas tērpus. Tomēr no augšējiem sektoriem paveras brīnišķīgs skats uz deju zīmējumu musturiem. Savukārt, lai piedalītos Dziesmu svētku koncertā Dziesmu svētku estrādē, iespējams izvēlēties starp soliņu sektoriem ar sēdvietām un kopzonas biļetēm. Biļešu tirdzniecība ar atlaidēm turpināsies līdz pat maija beigām.”
Interesanti, ka uz iepriekšējo 2019. gada XXVII Dziesmu svētku Lielkoncertu, kurā piedalījās aptuveni 35 000 dziedātāju, iespējamais skatītāju daudzums kritisko robežu, 60 000, sasniedza tieši koncerta dienas rītā, un, lai nodrošinātu cilvēku drošību un labklājību, rīkotāji biļešu iepriekšpārdošanu nolēma slēgt. Nākamajā dienā gan koncerta rīkotājiem nācās atspēkot baumas, ka estrādes skatītāju zona spētu uzņemt 200 tūkstošus, un svētku rīkotāji taisnojās, ka pārdoti pat 62 000 biļešu, turklāt starp svētku apmeklētājiem vēl būtu jāpieskaita liels nesaskaitīts bērnu daudzums, vēl arī tirgotāji un visi pārējie. Tiem, kuri biļetes nebija paspējuši iegādāties, jau iepriekš bija izsludināta iespēja koncertu tiešraides skatīties ne tikai televizoros un internetā, bet arī uz lielajiem brīvdabas ekrāniem 15 Igaunijas pilsētās.
Svētku rīkotāji Igaunijā uzskata, ka Dziesmu svētku estrādē vispiemērotākais skatītāju skaits iespējams līdz 75 000, taču Dziesmu svētku laikā parasti vienkopus sanākot ap 100 000 skatītāju, koristu un mūziķu. Vislielākais jebkad piedzīvotais skatītāju daudzums Tallinas Dziesmu svētku estrādē piedzīvots 1988. gadā, kad “Nakts dziesmu svētkos” ieradušies pat ap 300 000 skatītāju, tomēr Tallinas policijas pārstāvji to gan sauc par vienu no Dziesmotās revolūcijas leģendām.
Pirms 20 gadiem Igaunijā diezgan nopietni tika apspriesta ideja visus Dziesmu un deju svētku koncertus rīkot bez maksas, iztiekot ar valsts finansējumu. Tomēr Dziesmu un deju svētku fonda pārstāvjiem, uzskaitot iespējamās problēmas, šī doma izplēnēja: gatavojoties svētkiem, svētku rīkotāji tērē daudz naudas – tiek maksāts par telpu īri, koru diriģentiem tiek maksāts atalgojums, iegādāti tautas apģērbi un ir vēl citi izdevumi; kāpēc gan otrai pusei, publikai, dziedātāju, dejotāju un mūziķu darbs būtu jāredz bez maksas, turklāt organizatori ironiski prātoja: Ja jau ikvienam svētki būs bez maksas, tad pat Dievs debesīs nezinās, kas nāk pa Dziesmu svētku vārtiem, vai šie cilvēki nāks laukumā baudīt mūziku vai iedzert alu?”
“Kultūrzīmes” novēroja, ka šobrīd uz Igaunijas XIII Jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem iespējams nopirkt jebkāda veida biļetes, un to cena svārstās no astoņiem līdz 69 eiro, organizatori gan brīdina, ka, svētkiem tuvojoties, biļešu cena paaugstināsies. Biļetes pieejamas gan tirdzniecības punktos, gan internetā, turklāt tām nav pierēķināts interneta veikala izmantošanas uzcenojums. Igauņu skatītāji parasti visvairāk interesējas par Deju svētku koncertiem, un, tā kā “Kalevi” stadiona tribīnēs skatītāju vietas ir ierobežotas, notiks trīs identiski deju koncerti, savukārt vienīgā Tallinas Dziesmu svētku estrādes koncerta “Zeme ir svēta” ilgums būs sešas stundas.
Nele Rēmus, skolotāja no Tallinas, “Kultūrzīmēm” pastāstīja, ka, lai gan nekad neesot piedalījusies koru kustībā, Dziesmu svētku lielo koncertu apmeklējot katru reizi. “Biļeti vienmēr nopērku jau iepriekšpārdošanā, bet pie vārtiem tās var nopirkt līdz pat pēdējam brīdim. Nepērku dārgās sēdvietas, jo patiesībā tie ir parasti koka soli bez atzveltnes, un tur sēdēt nav diez ko ērti. Man ir mana īpašā Dziesmu svētku sega, kuru klāju uz zāliena un sēžu pakalnā, no kura var redzēt gan dziedātājus, gan jūru. Domāju, ka tā ir laba sistēma, Dziesmu svētku kalnā vietas pietiek visiem, un, lai gan koncerta laikā dažkārt ģimenes uzvedas gluži kā piknikā kaut kur pie dabas, visskaistāko dziesmu laikā iestājas klusums.”
Lietuva
Pandēmijas laikā vairākkārt atliekot Lietuvas Skolēnu dziesmu un deju svētku koncertus, Vispasaules lietuviešu dziesmu un deju svētkus plānots rīkot 2024. gada vasarā. Lietuvā Dziesmu svētku tradīcija ir visjaunākā, un, lai gan pati pirmā lietuviešu kora uzstāšanās notika jau 1895. gadā, pirmie Dziesmu svētki notika tikai 1924. gadā, un 2024. gada svētki skanēs tradīcijas simtgades zīmē.
Dziesmu svētku galvenajā norises vietā, Viļņas Viņģa parka estrādē, dažādos mūzikas koncertos rīkotāji gatavi plānot vietas līdz pat 100 000 klausītāju, jo, lai gan pats estrādes projekts ir līdzīgs kā Tallinā, Viņģa parks ir milzīgs – 170 hektāru, no kuriem estrādes skatītāju zona ir aptuveni divus hektārus liela. Līdzīgi kā mūsu Mežaparka estrāde un Tallinas Dziesmu svētku estrāde, arī Lietuvas Viņģa parka brīvdabas estrāde ir vieta ar būtisku vēsturisku nozīmi, jo lielākā daļa 20. gadsimta beigu Lietuvas atmodas kustības “Sajūdis” tautas demonstrāciju ir notikušas tieši tur un, līdzīgi kā Igaunijā, tiek lēsts, ka tautas sanākšanās pulcējušies līdz pat 250 000 lietuviešu.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas Lietuvas Dziesmu un deju svētki ir pārdēvēti par Vispasaules lietuviešu dziesmu un deju svētkiem, un tajos piedalās lietuvieši no 15 dažādām valstīm. Tāpat kā Latvijā, Dziesmu diena Viņģa parka estrādē ir tikai viena no svētku norises daļām – Vispasaules lietuviešu dziesmu svētkos atsevišķi izdalīta gan Folkloras diena, gan Teātra diena, gan Dejas diena, nedēļas garumā notiek visdažādākās izstādes un koncerti. Daļa Dziesmu un deju svētku koncertu notiek arī estrādē Kalnu parkā, kā arī citviet Viļņā un arī Kauņas estrādē. Deju svētki, pulcējot aptuveni deviņus tūkstošus dejotāju, ierasti notiek “Žalgiris” sporta stadionā.
Stāstot par 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem, lietuvieši lepni teic, ka kopumā visos XX Dziesmu un deju svētku notikumos, ieskaitot gan koristus, gan mūziķus, gan dejotājus, gan pārdevējus un organizatorus, esot bijuši iesaistīti ap 36 000 lietuviešu, un skatītāju varētu būt bijis aptuveni desmit reižu vairāk. Tomēr tieši Dziesmu dienā Viņģa parkā varētu būt piedalījušies aptuveni 20 000 dziedātāju un vēl tikpat daudz klausītāju.
Vēl nav ziņu, kādas varētu būt biļešu cenas 2024. gada koncertiem, bet 2018. gada Vispasaules Lietuvas dziesmu un deju svētkos sēdvietu cenas svārstījās no pieciem līdz pat 80 eiro, savukārt stāvvietas bija bez maksas. Situāciju ar biļešu tirdzniecību Lietuvā ar Latvijas problēmām gan grūti salīdzināt, jo lietuviešu Dziesmu diena Viņģa parka estrādē ir daudz mazāka apmēra notikums.
Vilma Gaismele, skolotāja un kora dziedātāja, “Kultūrzīmēm” pastāstīja, ka, lai gan viņa jau divdesmit gadu garumā piedalījusies katrās Lietuvas Dziesmu dienās, starp koristiem kā leģenda klīstot stāsti par latviešu Dziesmu svētkiem: “Taisnība, arī mūsu svētki ir skaisti, bet esmu dzirdējusi, ka Latvijā tos kopumā apmeklējuši pusmiljons skatītāju, vai tā tiešām varētu būt taisnība? Es neteiktu, ka mūsu Dziesmu diena Viņģa parkā ir ļoti īpašs notikums, protams, tas ir skaists koncerts. Man pašai vislielāko saviļņojumu sagādā, kad deviņos vakarā pēc Lietuvas laika visā pasaulē lietuvieši dzied Lietuvas himnu.”
Dziesmu svētku estrādes trīs Baltijas valstīs
TALLINĀ: Dziesmu svētku estrādes skatītāju daļa sadalīta 24 mazākos sektoros ar kopumā 12 000 sēdvietu un trijos lielos stāvvietu sektoros ar teju 48 000 vietu ietilpību. Biļešu tirdzniecība internetā un tirdzniecības vietās sākta jau no 10. janvāra, un to cenas svārstās no 8 līdz 69 eiro. Atlaides piemērotas Igaunijas skolēniem, studentiem, pensionāriem un represētajiem, bērniem līdz 7 gadiem ieeja bez maksas.
VIĻŅĀ: Viņģa parka estrādē iespējams atrasties ap 20 000 dziedātāju un līdz pat 100 000 klausītāju. Koncertos, līdzīgi kā Tallinā, arī Viļņā skatītāju zona tiek sadalīta sēdvietās un brīvpieejas stāvvietās. 2018. gada Dziesmu dienas koncerta sēdvietu cenas bija 10 līdz 40 eiro, savukārt stāvvietas – bez maksas.
RĪGĀ: Mežaparka Lielās estrādes platība pēc rekonstrukcijas palielināta līdz 146 430 m2 (skatītāju lauks – 22 197 m2), līdz ar to agrāko 23 000 sēdvietu vietā būs sēdvietas 30 557 skatītājiem. Līdz šim pieprasījums pēc sēdvietu biļetēm Noslēguma koncertā ik reizi vismaz astoņas reizes pārsniedza iespējamo piedāvājumu.
