FAKTI NO DZIESMU SVĒTKU VĒSTURES BALTIJĀ 2
1869. gada jūnijā Dienvidigaunijas pilsētā Tartu notika pirmie Dziesmu svētki Baltijā, kurus organizēja igauņu nacionālās atmodas dzejnieks un žurnālists Johans Voldemārs Jansens un vīru kora “Vanemuine” biedrība. Pirmajos Igaunijas Dziesmu svētkos (Eesti laulupidu) piedalījās 51 vīru koris, kā arī pieci orķestri ar 845 dziedātājiem un mūziķiem. Svētkos pirmo reizi skanēja patriotiskā dziesma “Mu isamaa, mu õnn ja rõõm” (“Mana dzimtene, mana laime un prieks”), kas vēlāk kļuva par Igaunijas valsts himnu (mūzikas autors – vācu komponists Frederiks Paciuss, himnas melodija vienāda gan Igaunijai, gan Somijai).
Lietuvā pirmais lietuviešu kora koncerts notika tikai 1895. gadā, bet pirmie Dziesmu svētki (Dainų šventė) tika rīkoti 1924. gada augustā Kauņā, piedaloties 86 koriem ar trim tūkstošiem dziedātāju.
Gan pirmskara, gan pēckara Lietuvā Dziesmu svētkus rīkoja katru ceturto gadu galvaspilsētā Viļņā vai kādā citā pilsētā. Pat padomju varas deportētie lietuvieši esot izveidojuši trīs korus Sibīrijā – Irkutskā.
Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki notika 1873. gada vasarā Rīgā, un tajos piedalījās ap tūkstoti dalībnieku.
Pirms Otrā pasaules kara visi Dziesmu svētki (izņemot IV Dziesmu svētkus Jelgavā) risinājās Rīgā, kur tiem ik reizi no jauna tika speciāli būvētas estrādes dažādos Rīgas laukumos. Estrāžu projektēšanā piedalījās ievērojamākie latviešu arhitekti – Jānis Frīdrihs Baumanis (1873, 1880, 1888), Konstantīns Pēkšēns (1895), Ernests Pole (1910), Pauls Kundziņš (1926), Aleksandrs Birznieks (1931, 1933, 1938, 1948). IX Dziesmu svētku kopkoncerti 1938. gadā skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā.
Mūsdienās var tikai mēģināt aptvert, kāda bija padomju Baltijas republiku pēckara izmisīgā slepenā cīņa par savu tautu kultūras pastāvēšanu. Proporcionāli tieši Igaunijā 20. gs. 60. gados bija visvairāk komunistiskās partijas biedru un kandidātu (pēc Lielās padomju enciklopēdijas 3. izdevuma datiem, 590 940, Lietuvas PSR – 54 324, Latvijas PSR – 65 947), kuri izjuta lielāku atbildību saglabāt savas tautas nacionālo kodolu.
1955. gadā Latvijā kā pirmajā no Baltijas republikām Mežaparkā uzbūvēja jaunu, pastāvīgu estrādi. Tallinā un Viļņā – 1960. gadā.
Kas notiks ar Rīgas Mežaparka estrādi
Renovācijas tehniskā projekta izstrādes finansēšanai Rīgas pašvaldība Valsts kasē ņems aizņēmumu līdz 1 772 400 eiro apmērā, bet projekta īstenošanai, tostarp autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, 2017. – 2019. gadā – aizņēmumu līdz 45 miljoniem eiro.
Rekonstrukcija tiks veikta atbilstoši arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša biroju izstrādātajam skiču projektam.
Pirmajā daļā līdz 2018. gadam plānota skatītāju lauka un skatuves paplašināšana, kā arī pagaidu koru tribīņu projektēšana un būvniecība. Izmaksas – līdz 18 miljoniem eiro.
Otrajā daļā ietilpst esošo koru tribīņu pilnīga demontāža un jaunu tribīņu izbūves projektēšana un būvniecība līdz 2020. gadam. Jaunajā estrādē varēs atrasties 11 000 dziedātāju un vēl aptuveni trīs tūkstoši izvietoties uz skatuves tribīņu priekšā. Izmaksas – līdz 25 miljoniem eiro.
Līdz 2017. gada decembrim plānots saņemt būvprojektu, lai organizētu iepirkumu, 2018. gada augustā saņemt būvatļauju, bet 2020. gadā – nodot ekspluatācijā paveikto.
* Raksta sagatavošanā izmantota Saulcerītes Vieses grāmata “Mežaparks – pilsēta priežu silā”. Interneta vietnes www.periodika.lv, www.ut.ee, www.laulupidu.ee, www.dainusvente.lt, Энциклопедия Коммунист.Ru, A. Locika pētījums “Vēlā staļinisma arhitektūra (1945 – 1955)”.
