Visa Igaunija – vienā estrādē 2
Tallinā satikos ar Dziesmu svētku estrādes direktoru RIHO RĒMUSU, kurš savā amatā ir jau vairāk nekā divdesmit gadus. Igauņi viņu bieži kritizē par pārāk tuvo draudzību ar Tallinas mēru, populistiskās Centra partijas vadītāju Edgaru Savisāru. Neraugoties uz to, Dziesmu svētku estrādes attīstība ir acīm redzama un rodas iespaids, ka direktors, kurš pats dzimis vienā gadā ar estrādi, pratis sabalansēt savas partijas un valsts kultūras attīstības vīzijas. Parka kopējā platība ir 300 000 kvadrātmetru, no kuriem 35 000 ir estrādes daļa ar zālienu un asfaltu. Pēc organizatoru aplēsēm, uz viena kvadrātmetra var novietoties četri klausītāji. Līdz ar to parka kopējā teritorijā teorētiski iespējams atrasties gandrīz visiem Igaunijas iedzīvotājiem – 1 miljonam 300 tūkstošiem.
– Kā Tallinas Dziesmu svētku estrāde gatavojas valsts simtgadei? Kad gaidāmi tuvākie remontdarbi?
R. Rēmuss: – Šoruden Tallinas pilsētas dome ir piešķīrusi līdzekļus torņa atjaunošanai – tas tiks kapitāli remontēts un pēc tam tur atradīsies Dziesmu svētku organizatoru centrs, preses un drošības dienesti. Pārbūvēs arī vecās biļešu kases, jo mūsdienās tās izmanto ļoti maz – skatītāji parasti ieejas biļetes pērk internetā. Biļešu kasu vietā atradīsies jaunais tūrisma informācijas centrs. Tāpat ļoti svarīgi ir veikt estrādes ēkas pamatu drenāžas un hidroizolācijas darbus, jo vecās tehnoloģijas kopš 1960. gada ir novecojušas un 2008. gada lielā remonta laikā naudas trūkuma dēļ darbi aizkavējās. Nenoliedzami, ir pienācis laiks arī domāt par gaisa kondicionēšanu uz skatuves, jo reizēm koncertu laikā ir ļoti karsts.
– Cik reizes estrāde līdz šim ir remontēta?
– Ilgus gadus tika atjaunota tikai fasāde, bet 2008. gadā ar pilsētas atbalstu bija iespējama pilnīga renovācija iekštelpām. Pēdējo piecdesmit gadu laikā parka teritorijā uzcelta tikai viena jauna ēka – publiskā tualete. Ar to, protams, nepietiek, un mums no padomju laikiem vēl ir daudz ēku, kuras nepieciešams pārveidot un piemērot mūsdienu vajadzībām. Ļoti svarīga ir arī pastāvīga vieta ātrajai palīdzībai un ugunsdzēsējiem.
– Kādi vēl ir plāni estrādes nākotnes attīstībai?
– Esmu sācis virzīt domu par Dziesmu svētku muzeju, kas varētu darboties kā Teātra un mūzikas muzeja daļa (līdzīgu muzeju ir iecere izveidot arī rekonstruējamajā Mežaparka estrādē – tās administratīvajā ēkā. – Red.). Tāpat estrādes ēkā varētu atrasties svētku organizatoru un koru biedrību centrs, jo uzskatu, ka šeit tam ir piemērotāka vieta nekā Tallinas vecpilsētā. Estrādes turpmākai attīstībai būtu nepieciešama arī otra, mazāka, skatuve un mūsdienīgas palīgtelpas māksliniekiem.
– Cik bieži estrādi izmanto citos gadalaikos?
– Tallinas iedzīvotājiem un viesiem vienmēr uzsveram, ka Dziesmu svētku estrādes parks ir brīnišķīga vieta gan ģimeņu piknikiem, gan pastaigām. Parka reljefs piesaista jaunatni – te bieži nāk skrituļslidotāji, riteņbraucēji un skrējēji. Tuvā nākotnē esam plānojuši ierīkot dušas, kuras varētu izmantot sportisti – arī slēpotāji un snovbordisti ziemā.
– Estrādē organizētie pasākumi ir ļoti dažādi – gan Dziesmu svētki, gan alus festivāls. Esmu dzirdējusi iebildumus, ka estrāde nav piemērota vieta pārmērīgai alkohola lietošanai.
– Dziesmu svētku aura un to nozīme igauņu kultūrā ir ļoti būtiska. Tas ir viens no svarīgākajiem nacionālās identitātes apliecinājumiem, tomēr parks nevar pastāvēt un attīstīties tikai reizi četros gados un pārējā laikā būt slēgts. Organizējot dažādus, nenoliedzami, arī finansiāli izdevīgus pasākumus, ir iespējams segt līdz pat deviņdesmit procentiem ikdienas izdevumu. Alus festivāla tradīcija ir nostiprinājusies un uzskatu, ka kauss alus nevienam neliek zaudēt savu cilvēcisko cieņu. Protams, pastāv dažādi aizliegumi ar mērķi atturēt bērnus un jauniešus no veselībai kaitīgu vielu patērēšanas. Mūsu sabiedrībai ir jābūt pietiekami izglītotai. Alus festivāls, dažādu rokkoncertu rīkošana dod iespēju apmeklētājiem aktīvi izmantot parku visu gadu, 24 stundas diennaktī.
– Ko jums pašam nozīmē Dziesmu svētki?
– Tas ir nepārtraukts darbs daudzu gadu garumā. Parasti neiedomājas par plašajiem sagatavošanas darbiem un milzīgo darbinieku komandu, kura visu paveic. Svētkiem ir dziļa nacionāla un svēta nozīme ikviena igauņa sirdī un, klausoties lielkora balsī, esmu lepns par man uzticēto atbildību.
