Estrādes Tallinā un Viļņā – pēc līdzīga projekta 2
1955. gadā Latvijā kā pirmajā no Baltijas valstīm, lai 21. jūlijā Rīgā atzīmētu padomju varas 15. gadadienu un sarīkotu Padomju Latvijas III Dziesmu svētkus, Mežaparkā uzbūvēja jaunu, pastāvīgu estrādi, kas bija paredzēta septiņiem tūkstošiem dziedātāju, 100 dejotāju pāriem un līdz 35 tūkstošiem skatītāju. 1954. gadā republikāniskajā Projektu institūtā izstrādāja estrādes projektu ar nosaukumu “Tribīne ar estrādi masu sarīkojumiem kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks””, tā galvenais autors bija Maskavas arhitekts Vladimirs Šņitņikovs, piedaloties arhitektēm Guntai Irbītei un Karīnai Dannenhiršai. Estrādē bija iemiesots tam laikam tipiskais parādes arhitektūras stils, ko vainagoja tēlnieka Ļeva Bukovska skulptūras, kas tur atradās līdz pat 1990. gadam. Pirmos lielākos remontdarbus estrāde piedzīvoja pagājušā gadsimta 70. gados, un tie notika pēc “Latkomunālprojekta” arhitektes Ināras Caunītes projekta.
Zinot ierobežoto vietu skaitu uz Mežaparka estrādes skatuves un mūžīgajām problēmām ar biļešu trūkumu uz Noslēguma koncertu, zīmīgs liekas komponista Oļģerta Grāvīša 1985. gadā intervijā laikrakstam “Pionieris” teiktais: “(Saistībā ar Dziesmu svētkiem) būtiskāka man šķiet tīri muzikālā izaugsme. Ja mūsu Mežaparka estrāde varētu uzņemt vēl pāris tūkstošus dziedātāju, mums nebūtu jāuztraucas, kas dziedās. Jo daudzi patiešām labi kolektīvi nevar braukt uz Dziesmu svētkiem tieši estrādes celtnes apjoma dēļ.”
Skan apbrīnojami mūsdienīgi – Latvijā ikreiz svētkiem gatavojas ap 40 000 dalībnieku, bet Mežaparka estrādē, kuras rekonstrukcijas projekts tikai pavisam nesen iekustējies, arī pozitīvākā risinājuma gadījumā droši varēs izvietoties ap 13 000 vai, maksimāli, 14 000 dziedātāju.
1960. gadā, godinot Igaunijas Padomju Republikas divdesmitgadi, Tallinā Kadriorgas parka piekājē pēc igauņu arhitektu Alara Kotli, Henno Sepmana un Uno Telpusa projekta vecās, 1928. gadā pēc arhitekta Karla Burmana projekta celtās Dziesmu svētku estrādes vietā uzbūvēja jaunu, plānotu 15 tūkstošiem dziedātāju un 75 tūkstošiem skatītāju. Kadriorga Dziesmu svētku estrāde bija pirmā pēckara modernā celtne Igaunijā. Projekta izstrādē tika veiksmīgi izmantotas vietējā reljefa īpatnības: skatītāju zona atrodas uz dabiskas nogāzes, un lokveida estrāde atbalso no skatuves nākošo skaņu klausītāju virzienā. Vēl joprojām šis estrādes projekts tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem igauņu modernās arhitektūras paraugiem.
Tāpat kā 1928. gadā būvētā estrāde, arī jaunā varēja uzņemt 15 tūkstošus dziedātāju, bet bija iespējams izmantot arī plašu skatuvi. Pēc tā paša igauņu projekta 1960. gadā uzbūvēja estrādi arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, Viņģu parkā.
