Diāna Jance: Vai gadījumā netiek plānots tā saucamo vakcinācijas biroju atkal pārtapināt par Dziesmu svētku biroju? 11
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
2018. gada vasarā, XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku laikā, rakstīju: “Dziesmu svētku laiks ir daļa no Latvijas laimes formulas. Šajās garīgas vertikāles pilnajās stundās un dienās piemirstas ikdienas ķīviņi, nelāgā oma, vienaldzība un nespēks.
Uzplaukst sapņi un parādās mērķtiecīga kustība. Tā visa bieži pietrūkst ikdienā – vienotības, spēka, garīguma godināšanas un daudzināšanas. Iedvesmojot arī skatītājus, apkārt virmo tēvzemes mīlestība. Varbūt kādi mūs uzskata par trakiem, jo visiem šo sajūtu nesaprast.”
2021. gada vasaras situācija gaidāma pavisam cita. Nav tiesa, ka Dziesmu svētki Latvijā notikuši nepārtraukti: starp svētkiem 1910. un 1926. gadā bija ilgāks pārtraukums nekā visi tie divpadsmit gadi, ko mūsdienu skolēni mācās skolas solā. Vai Latvijas dziedātāji pēc tam dziedāja ar mazāku spēku?
Toreiz par VI Dziesmu svētkiem sprieda: “Šajā laikā Latvijas amatierkori sasniedza atzīstami augstu līmeni.”
Iespējams, tas bija iemesls svētkus rīkot astoņus gadus pēc Latvijas valsts dibināšanas, dodot koriem iespēju sagatavoties augsta līmeņa dziedāšanai. Dziesmu svētku tradīcija nav tikai pulcēšanās – tā sevī ietver arī gatavošanos svētkiem, grūtus mēģinājumus daudzu mēnešu garumā, kordziedāšanas kvalitāti, kopības sajūtu ar skatītājiem.
Sociālajos tīklos ekrānu kastītēs parādījušās skaistas koru iedziedātas dziesmas un pat dejotāju iestudētās attālinātās dejas. Iespējams, daudziem klausītājiem rodas iespaids, ka tiešsaistes kordziedāšanai ir bijis vajadzīgs tikai tehnisks risinājums un viss var izdoties.
Tomēr tas tā nav – kora dziedāšana nav iespējama “Zoom” platformās, daudzbalsīgajiem videoklipiem ir neredzamā puse, to pagājušajā nedēļā skaidroja kora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs, diriģents Aivis Greters: “Mēs kopīgi netiekamies, esam sadalīti četrās balss grupās – soprāni, alti, tenori, basi, ar katru no balss grupām tiekos atsevišķā laikā. Tas notiek tā: es dziedu, un viņi mani dzird, spēlēju priekšā, stāstu par skaņdarbu, mūzikas raksturu un niansēm, bet limits ir tajā apstāklī, ka dziedātājus nedzirdu, man nav atgriezeniskās saites. Šobrīd tehnoloģijas vēl nespēj nodrošināt fiziskai klātbūtnei līdzīgus mēģinājumus.”
Igaunijas jauniešu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek 2022. gadā, tagad tie tika pārcelti uz 2023. gadu. Lielajiem Dziesmu un deju svētkiem vajadzēja notikt 2024. gadā, tie paredzēti 2025. gada vasarā.
Tiesa, Igaunijā pašreizējais latviešu lēmums par svētku rīkošanu ir izsaucis diskusijas, bet ne tādas, ka igauņi apbrīnotu latviešu apdomību un saprātīgumu…
2020. gadā atceltie Lietuvas skolēnu dziesmu svētki šobrīd tiek plānoti 2022. gada vasarā. Arī lietuviešiem lēmumu nav bijis viegli pieņemt, vēl pavasarī organizatori minēja, ka svētkus būšot grūti pārcelt, ņemot vērā paveiktos priekšdarbus, izveidotās māksliniecisko pasākumu koncepcijas, sagatavotos scenārijus, koru apgūto repertuāru.
Pašlaik ir aprīļa vidus un Latvijas epidemioloģiskā situācija vēl tālu no kādreiz noteiktā luksofora principa “zaļās gaismas”, kas ļautu atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.
Tikai pirms dažām nedēļām mūsu valsti pāršalca sašutums par ierosināto administratīvā pārkāpuma procesu Latgales folkloras kopai “Upīte” saistībā ar epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu – dalībnieki bija pulcējušies dziesmas “Dzīdet meitas puļcinie” videoklipa radīšanā.
“Upītes” dziedātāji ir vieni no tiem, kuri piedalītos svētkos.
Pēc statistikas datiem, tā sauktā absolūtā dzirde no desmit tūkstošiem cilvēku piemīt pieciem. Tātad no visiem bērnu vecākiem – neprofesionāļiem – retais spētu palīdzēt saviem bērniem iemācīties repertuāru.
Praktiski visu šo mācību gadu koru diriģenti, mūzikas skolotāji, horeogrāfi un folkloras grupu vadītāji saviem audzēkņiem bijuši sastopami tikai “Zoom” tiešraides platformās.
Par kādu kultūras notikumu un augstvērtīgiem dziedāšanas un dejošanas svētkiem varam runāt? Vai gadījumā netiek plānots tā saucamo vakcinācijas biroju atkal pārtapināt par Dziesmu svētku biroju?
