Dziesmu svētkos aktīvi izmantots bezmaksas sabiedriskais transports, ēdiens nonicināts 0
Noslēdzošajā Dziesmu un deju padomes sēdē svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja par galvenajiem secinājumiem, kā arī iezīmēja problēmjautājumus, kurus gan rīkotājam, gan arī Dziesmusvētku kopienai jārisina savlaicīgi.
Svētki iezīmējās ar vairākiem izaicinājumiem un jauninājumiem. Vispirms tas bija rekordliels dalībnieku skaits – 43 219 dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts, tostarp 16 500 kordziedātāji, 18 174 dejotāji, 8545 citu amatiermākslas kolektīvu pārstāvji, kas, domājot par nākamajiem svētkiem, liek apsvērt dažādus aspektus, tostarp pilsētas infrastruktūru un norišu vietu kapacitāti.
Tā, piemēram, svētku dalībnieki ļoti aktīvi izmantojuši sabiedrisko transportu, kas Svētku laikā tiem tika nodrošināts bez maksas. Kopumā sabiedriskajā transportā tika validētas 354 144 biļetes.
“Dalībnieku elektroniskā reģistrācijas sistēma un multifunkcionālās ID kartes ieviešana ļāvusi veikt precīzu uzskaiti un būs labs pamats, plānojot nākamos svētkus,” uzskata E. Juhņēviča. Uzskaite ļāvusi secināt, ka no svētkiem reģistrētajiem dalībniekiem mēģinājumos piedalījās 88%, bet koncertos 90%.
Pirmo reizi lielajās norises vietās dalībnieku ēdināšana notika uz vietas, un elektroniskā reģistrācijas sistēma liecina, ka izņemtas tikai 66% pieteikto porciju, proti, 98 952 no vairāk nekā 150 500 sagatavotajām maltītēm.
Svētkus klātienē apmeklēja ap 500 000 skatītāju, bet Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē bija 67 253 cilvēku. Svētku kopējais budžets – 10,5 miljons eiro, no tiem valsts budžeta dotācija 5 726 148 eiro, pašu ieņēmumi 3 489 000, kā arī 1,5 miljoni eiro no atbalstītāju finansējuma. Šobrīd neizlietoti palikuši 708 000 eiro no Dziesmu un deju svētku rīkotāju pašu ieņēmumiem, kurus Latvijas Nacionālais kultūras centrs plāno ieguldīt starpsvētku procesā un nākamo svētku sagatavošanas darbos
29. oktobrī no plkst. 10:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Dziesmusvētku konference, kurā diskutēs gan par svētku repertuāru, starpsvētku procesa organizāciju, komunikāciju, biļešu izplatīšanas modeļiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kā arī akcentēs Dziesmusvētku kopienas aktīvāku iesaisti starpsvētku organizatoriskajā procesā.
