Dziesmu svētkiem vajadzīgs vēl miljons. Kad sāks tirgot Dziesmu svētku biļetes un kam pienāksies ielūgumi 26
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Dziesmu un deju svētku rīkotāji cer, ka Saeima apstiprinās budžetu trūkstošo izmaksu – 3,2 miljonu eiro – segšanai, kā arī paredz, ka aizkavējusies Dziesmu svētku biļešu tirdzniecība beidzot varēs sākties aprīlī.
“Šobrīd esam svētku organizēšanas praktiskajā fāzē,” “Kultūrzīmēm” teic Daina Markova, XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku izpilddirektore. Iezīmējot aktuālos procesus, viņa uzskaita: “Tuvākajā laikā tiks izsludināti daudzi ar pasākuma rīkošanu saistītie iepirkumi, finalizējam darbu pie dalībnieku ēdienkartes izstrādes, ir sākusies kolektīvu vadītāju elektroniskā reģistrācija, no 6. marta šo procesu uzsāks arī paši dalībnieki, kuriem šoreiz šis uzdevums būs jāveic īpašā lietotnē. Svētku laikā lietotnē būs pieejama plaša un praktiska dalībniekiem domātā informācija.” Zināms, ka šobrīd darbu uzsākusi arī Operatīvās vadības grupa, svētku rīcības komiteja, procesā aktīvi iesaistās Rīgas dome kā svētkus uzņemošā puse.
“Svētku dalībnieki aktīvi piedalās kopmēģinājumos, kuros patiešām jūtams to gaidīšanas prieks, kā arī jau pirmssvētku laikā skaitliski kuplāki kļūst kolektīvi, īpaši kori,” procesu raksturo D. Markova, aicinot: “Pavasarī notiks arī koru un deju nozaru skates, gatavošanās tām ir būtiska dalībnieku ikdienas dzīves sastāvdaļa. Pašvaldībās notiek arī svētku ieskaņas koncerti – noteikti apmeklējiet tos, lai redzētu un iepazītos ar svētku repertuāru. Tieši tāpat aicinām apmeklēt arī dalībnieku skates, kas skatītājiem ir bez ieejas maksas.”
Naudas vēl trūkst
Tiesa, naudas svētkiem joprojām trūkst. “Mēs šobrīd rēķināmies ar piešķiramo finansējumu un plānoto ienākumu apjomu, kas tomēr 100% nenosedz visas izmaksas. Izmaksu optimizēšanu un ieceru korekciju veicam visās pozīcijās, tomēr tas neskar ne kopējo pasākumu daudzumu, ne māksliniecisko ieceru realizāciju, ne dalībnieku ikdienu svētkos,” apliecina D. Markova.
Līdz šim valsts finansējums bija paredzēts 6,5 miljoni eiro, tomēr, ņemot vērā augsto inflāciju un visu pakalpojumu sadārdzināšanos (sākot ar telpu īri un beidzot ar pārtikas cenām), svētku rīkotājs vērsās Kultūras ministrijā ar lūgumu rast papildu finansējumu to organizēšanai. Sastādot 2023. gada budžetu, Kultūras ministrija pieprasīja papildu 3,2 miljonus eiro, līdz ar to valsts finansējums šobrīd ir 9,7 miljoni. “Neraugoties uz šo un par apmēram 30% palielinātām biļešu cenām, salīdzinot ar 2018. gada biļešu cenām, tomēr vēl nepieciešams apmēram viens miljons [eiro]. Līdz ar to rīkotāji analizē visas izmaksu pozīcijas, lai minēto summu varētu optimizēt,” pauda LNKC pārstāve Inga Vasiļjeva.
Šobrīd galvenais nezināmais – valsts finansējums šiem svētkiem – saskaņā ar D. Markovas pausto esot gandrīz atrisināts. “Ceram, ka šī gada valsts budžets, kurā ir paredzēti papildu 3,2 miljoni eiro svētku rīkošanai, tiks Saeimā apstiprināts,” viņa teic. Saskaņā ar D. Markovas pausto kopējais svētku budžets šobrīd ir 16,55 miljonu eiro apmērā, no tiem jau minētie 9,7 miljoni eiro ir valsts finansējums un 6,85 miljoni eiro ir plānotie pašu ieņēmumi (tajā skaitā ieņēmumi par biļešu tirdzniecību – 6,6 miljoni eiro).
Iekavējas svētku biļešu tirdzniecība
Dziesmu svētku biļešu tirdzniecība, visticamāk, sāksies aprīlī, lai gan ilgi gaidītās biļetes bija iecerēts sākt pārdot martā, to “Kultūrzīmēm” apliecināja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC). Kā “Kultūrzīmēm” apstiprināja LNKC – termiņš pieteikumu iesniegšanai konkursā par svētku biļešu tirdzniecības tiesībām šobrīd ir pagarināts līdz 27. februārim, ja līdz 20. februārim neviens no potenciālajiem pretendentiem neiesniedz sūdzību par iepirkuma nolikumu. (Raksta tapšanas laikā sūdzība nebija iesniegta.). Kavēšanas iemesls – viens no tirgus dalībniekiem, SIA “Biļešu serviss”, iepriekš bija vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar iesniegumu, apstrīdot konkursa nolikumā noteikto piedāvājumu kvalitātes vērtēšanas divu kritēriju redakciju.
“Vēlamies, lai konkursa vērtēšanas process ir caurspīdīgs, un tam, kurš piesakās, ir skaidrs, kā un par ko tieši viņš tiks vērtēts, lai nav tā, ka tiek prasīts biļešu tirdzniecības pakalpojums, bet principā tiek vērtēti tā apraksti,” lūgta skaidrot, kādēļ tika celti iebildumi par biļešu tirdzniecības iepirkuma konkursu, “Kultūrzīmēm” stāstīja SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine. “Kultūras ministrijai jau agrāk bijām adresējuši konkrētu ierosinājumu, kā varētu risināt atsevišķas iepirkuma daļas, ņemot piemēru no Igaunijas Dziesmu un deju svētku iepirkuma konkursa, kas risinājās veiksmīgi un bez sūdzībām. Bija vairāki uzlabojumi, kas liecina, ka Dziesmu un deju svētku rīkotāji vēlas būt droši, ka patērētājs saņems vislabāko pakalpojumu, nosakot kritērijus par riskiem un sistēmas aprakstu, kas arī tiek vērtēts ar punktiem. Tomēr, mūsuprāt, šajos vērtējumos diemžēl bija vieta subjektīviem lēmumiem, daudz kur liekot pretendentam minēt vai izdomāt pēc iespējas vairāk risku, lai tikai vārdiski sanāktu vislielākais (risku) apjoms. Pēc mūsu sūdzības IUB Dziesmu un deju svētku rīkotāji šo sadaļu ir labojuši, šobrīd paši nosaucot konkrētus riskus, kas ir ievērojams uzlabojums. Citādi rodas iespaids, ka pasūtītājam ir slepens risku saraksts, kas mums ir jāuzmin, lai iegūtu maksimālo punktu skaitu,” atklāj L. Rubine.
“Biļešu serviss” uzturēja arī otru prasību, iebilstot pret tirdzniecības sistēmas apraksta prasībām, un IUB to ņēmis vērā, veicot dažus labojumus. “Viens no pretendentiem, “Biļešu serviss”, bija iesniedzis sūdzību par atsevišķām nolikuma pozīcijām, bet IUB atzinis, ka mums kā pasūtītājam ir tiesības prasīt nepieciešamos kvalitātes kritērijus, līdz ar to sūdzība tika noraidīta,” komentē D. Markova.
Pašlaik “Biļešu serviss” pretenzijas par konkursa kārtību neceļ, norādot: “Negribam aizkavēt projektu, tādēļ pieņemam esošo konkursa variantu un iesniegsim savu pieteikumu. Ja redzēsim kādas negodprātības, saprotams, uz to reaģēsim,” norāda L. Rubine. Reizē viņa vērš uzmanību, ka pārsteigumu, kādu varbūt pat LNKC nav gaidījis, varot nest princips, ka konkursa uzvarētāja noteikšanai tiek izmantota noteikta formula: “Tādā gadījumā iespējamas gan matemātiskas manipulācijas, gan pastāv iespēja, ka uzvar nejaušs tirgus spēlētājs ar ne vienmēr labāko pakalpojuma tehnisko nodrošinājumu.”
“Tehniski un profesionāli Dziesmu un deju svētku biļetes varam sākt tirgot kaut vai rīt,” tā “Kultūrzīmēm” pauda līdzšinējā Dziesmu un deju svētku biļešu tirgotāja – SIA “Biļešu paradīze” – valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuzulis. “Esam pilnībā gatavi, mums nav vajadzīga sagatavošanās. Tāpēc mūs nebiedē iespējamība, ja starp iepirkuma konkursa rezultātu izsludināšanu un biļešu tirdzniecības uzsākšanu būtu ļoti īss laiks,” norāda J. Ķuzulis. Plašāku komentāru pirms pieteikumu konkursa noslēguma J. Ķuzulis sniegt atsacījās, jo nevēloties ietekmēt konkursa procesu: “Biļešu tirgotājs izpilda svētku rīkotāja doto uzdevumu. Tirdzniecības laiku tomēr nosaka svētku rīkotājs, un mēs kā biļešu tirgotāji nejaucamies LNKC kompetencēs,” tā J. Ķuzulis.
Cer mazināt digitālos sastrēgumus
Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti, tai skaitā vismaz viena trešdaļa – pārdodot biļetes. Jau izskanējis, ka diemžēl svētku pasākumu biļetes būs pat 30% dārgākas nekā iepriekšējos svētkos, tā Dziesmu svētku izpilddirektore Daina Markova pauda jau aizvadītā gada novembrī. Iemesls – augušas svētku rīkošanas izmaksas, dažās pozīcijās pat trīskārtīgi. Biļešu cenu amplitūda uz dažādiem koncertiem un pasākumiem būs no 7 līdz 100 eiro par biļeti. Maksimālā summa gan būs tikai par atsevišķām biļetēm divos no svētku koncertiem. Lielākajā daļā pasākumu augšējā biļešu cenas robeža būs zemāka.
Paredzēts, ka 10% atlaide tiks piemērota Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, personām ar I, II vai III invaliditātes grupu un politiski represētajām personām.
Kopējais plānotais svētku biļešu apjoms ir ap 150 000 vienību. Minimālais plānotais pārdoto biļešu skaits ir 65 000. Publiskā tirdzniecībā tiks nodrošināts līdz 73% biļešu, savukārt līdz 25% biļešu iepriekšējā rezervācijā paredzēts tirgot svētku dalībniekiem un citos gadījumos, kas paredzēti XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumos.
Līdz diviem procentiem svētku pasākumu sēdvietu kopskaita paredzēti skatītājiem ar ielūgumiem. Tos uz svētku norisēm varēs piedāvāt tikai valsts trim augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, bijušajiem Valsts prezidentiem, Dziesmu un deju svētku padomes locekļiem, Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas locekļiem, Dziesmu un deju svētku goda viesiem – Kultūras ministrijas Izcilības balvas ieguvējiem, rīkotāja ārvalstu sadarbības organizācijām un Dziesmu svētku satura veidotājiem – svētku māksliniecisko programmu veidotājiem, radošajām komandām, tautas mākslas nozaru pārstāvjiem.
Plānots, ka biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem varēs iegādāties gan Latvijā (kasēs klātienē un tiešsaistē), gan arī ārzemēs (tiešsaistē). Lai mazinātu pirkšanas “sastrēgumus” jeb slodzi serveros un lai neatkārtotos iepriekšējo svētku pieredze, kad bija milzīgs pieprasījums pēc biļetēm reizē, tiks ieviests jaunums – pirmoreiz biļetes tiks tirgotas pakāpeniski, vairāku dienu laikā, kalendārā secībā – sākot ar pirmajiem pasākumiem līdz pat noslēguma koncertam. Kā paredzēja D. Markova, tas tomēr nenozīmē, ka nebūs atsevišķi koncerti, par kuriem tik un tā būs liela publikas interese un biļešu visiem nepietiks. Viens pircējs varēs iegādāties līdz četrām biļetēm uz vienu pasākumu. Tāpat vienā reizē varēs iegādāties biļetes uz vairākiem koncertiem. Svētku izpilddirektore arī norāda, ka kopumā biļešu būs vairāk, jo 2023. gada Dziesmu un deju svētkos būs vairāk koncertu, būs pieejamas biļetes arī uz ģenerālmēģinājumiem. Tāpat būs arī daudz bezmaksas pasākumu pilsētvidē – svētku parkos Vērmanes dārzā un Esplanādē. Svētkus varēs baudīt arī digitāli.
Dalībnieku reģistrācija – līdz 19. martam
Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos Dziesmu svētkos, dalībnieki svētkiem varēs reģistrēties elektroniski. Šobrīd reģistrācijas procesu pirmie jau uzsākuši Dziesmu un deju svētku pašvaldību koordinatori, bet kopumā elektroniskā reģistrācija dalībai XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem noritēs vairākos posmos februārī un martā. Nākamie reģistrācijas rindā līdz 5. martam būs kolektīvu vadītāji, bet elektronisko reģistrāciju noslēgs dalībnieku individuāla reģistrācija – viņi informāciju par sevi varēs ievadīt no 6. līdz 19. martam īpaši veidotā mobilajā lietotnē, kas būs arī svarīgs informācijas izziņas avots dalībniekiem svētku laikā. “Lietotnē būs pieejama plaša un praktiska informācija,” atklāj D. Markova. Elektroniskā reģistrācija ir veids, kā nodot Dziesmu un deju svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās dalībnieka kartes izveidei.
