Dziesmu svētkiem kalnā kāpjot 0
Esam tik daudz skaista jau piedzīvojuši nedēļas nogalē – iedvesmojošos koru karus, grandiozi krāšņo Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku gājienu un vēl un vēl –, tomēr ir tā labā sajūta, ka viss labākais un vērienīgākais vēl priekšā.
Un – milzīgākā pateicība daudzajiem tūkstošiem svētku dalībnieku, kuriem šī nedēļa ir ne vien prieka, sajūsmas, gandarījuma apdvesta daudzu gadu darba kulminācija, bet arī ļoti nopietns un lielu koncentrēšanos pieprasošs darbs.
Jau šodien vērts doties uz Vērmanes dārzu, ko no plkst. 10 pieskandinās ārvalstu viesu kolektīvu koncerts, kā arī 15 Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi latviešu amatierteātros. Piemēram, Sirsnīgais Briseles latviešu teātris no plkst. 11 līdz 12.15 uz Lielās skatuves rādīs iestudējumu “Alunāns. Interpretācija” pēc klasiķa darbu “Līksmības avots” un “Pašu audzināts” motīviem (režisore Andra Baltmane). Cēsu teātris Edītes Siļķēnas vadībā uzvedis Alunāna “Mucenieku un mucenieci” (plkst. 12.30 – 13.40), Reikjavīkas Latviešu teātris izrādīs lugu “Pašu audzināts” (rež. Ingrīda Induse, uz Mazās skatuves plkst. 13 – 13.35) u. c. Bet vakarā – no plkst. 18 līdz 21 – Vērmanes dārzā skanēs ārvalstu viesu kolektīvu koncerts. Un Lielajā ģildē no plkst. 19 – pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncerts “Pieskāriens laikam”.
Savukārt rītvakar no plkst. 19 līdz 20.30 septiņās Rīgas baznīcās labākie pūtēju orķestri spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, un mazākumtautību kori un orķestri Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atskaņos garīgo mūziku (plkst. 19 – 21). Bet sešus labākos Latvijas vokālos ansambļus un “Mägi Ensemble” (ASV, Sietla) varēs dzirdēt vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertā “Tev tuvumā” Sv. Jāņa baznīcā (plkst. 21 – 22.30).
Ceturtdien, 5. jūlijā, Vērmanes dārzu no plkst. 12 līdz tumsai pieskandinās Tautu diena “Rīta ausma”, kad ar savām tradīcijām iepazīstinās Latvijas teritorijā sen dzīvojošās etniskās kopienas. Vakarā plkst. 19 koncertzālē “Palladium” sāksies tautastērpu skate. Bet Dailes teātrī plkst. 19 – kokļu mūzikas koncertuzvedums “Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!”, ko mākslinieciskās vadītājas Iveta Tauriņa, Dzintra Tauniņa un režisors un dramaturgs Edgars Niklasons veidojuši kā muzikālu ceļojumu laikā un telpā. Uzvedumā spēlēs arī īpaši rakstītus Vitas Rudušas, Irīnas Rebhūnas, Valta Pūces un Riharda Zaļupes oriģinālskaņdarbus koklēm. Savukārt “Arēnā Rīga” no plkst. 20 skanēs vēl viens svētku lielnotikums – Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts, kurā mūsu labākie profesionālie orķestri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā spēlēs latviešu komponistu opusus. Vakarā no plkst. 22 Daugavas stadionā būs iespēja piedzīvot deju lieluzveduma “Māras zeme” ģenerālmēģinājumu. Bet pašas izrādes notiks 6. un 7. jūlijā, vairāk nekā 18 tūkstošiem visu paaudžu dejotāju izdancojot mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no senatnes līdz šodienai.
Piektdienu, 6. jūliju, vislabāk sākt, dodoties uz Vērmanes dārzu, kur īstas lauku zaļumballes noskaņās visas dienas garumā ļaus iejusties Kapelu maratons, ko noteiktos laikos papildinās labāko amatierteātru izrādes. Savukārt jau pirms plkst. 17 jāierodas Esplanādē, ko pieskandinās Pūtēju orķestru dižkoncerts – vēl viens svētku lielnotikums, kurā muzicēs Latvijas novadu apvienotie pūtēju orķestri, kā arī dižorķestris ar 500 pūtēju orķestru dalībniekiem.
Savukārt sestdien, 7. jūlijā, Vecrīgu pieskandinās vokālo ansambļu dziedājumi. Vērmanes dārzā no plkst. 11, piedaloties 100 Latvijas un ārvalstu latviešu folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem, norisināsies folkloras diena “Novadu sasaukšanās”. Arī Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (plkst. 12 – 18) skanēs dažādu novadu precību un kāzu dziesmas un tiks rādīti kāzu rituālu fragmenti. Latgales sētā notiks pat īstas latgaliešu kāzas, kurās divus jauniešus Zandu un Kristapu salaulās pēc sensenām tradīcijām. Bet Esplanādi pieskandinās svētku viesmākslinieku koncerts (plkst. 15 – 17).
Svētdiena, 8. jūlijs, noteikti ļoti daudziem būs skaistās uzpošanās diena, jo pienākusi lielā svētku kulminācija – Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā” Mežaparkā (plkst. 20), kurā 18 000 dalībnieku – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi, solisti un daudzi citi – caur latviešu izcilākajām visu laiku kordziesmām izdziedās – arī izdejos, izspēlēs – pašu latviskuma kvintesenci.
