Koru lielkoncerta vīzija. Dziesmu svētki top arī pandēmijas ēnā 0
Gatavojoties nākamajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2023. gada jūlijā, līdz pirmdienai, 11. maijam, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā var iesniegt piedāvājumus Koru koncertam Mežaparka estrādē un Deju lieluzvedumam Daugavas stadionā. Šī gada otrajā pusē plānots izsludināt Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas konkursu.
2023. gada Dziesmu un deju svētki iezīmēs svētku tradīcijas 150. gadskārtu,
tādēļ abus sarīkojumus vienojošais vadmotīvs ir “Dziesmu svētkiem 150. Tradīcija”. Koru lielkoncerta mākslinieciskās koncepcijas atslēgas vārdi ir tradīcija, tagadnīgums, turpinājums, savukārt Deju lieluzvedumam – svinam svētkus, tradicionālais un laikmetīgais, paaudžu sadarbība, saliedētība, līdzsvars.
Ideju radīšanai pandēmija netraucē
Kad kultūras norises pandēmijas dēļ noliktas “uz pauzes”, prieku sagādā katra lieta, kas nav atcelta vai pārcelta. Kaut arī koristi un dejotāji patlaban nevar sanākt mēģinājumos, labā ziņa, ka Dziesmu svētku process pagaidām nav apdraudēts. Pirmkārt – ik gadu pāris mēnešus – tiesa, parasti vasarā – mēģinājumi nenotiek, ja vien negatavojas koncertbraucieniem. Otrkārt, 2023. gada svētku koprepertuāra apguve ar pilnu jaudu sāksies nevis šajā, bet 2021. gada rudenī.
Tomēr kora māksla nevar pastāvēt bez dzīvas enerģētikas, diriģentam esot kora priekšā, tāpat kā Dziesmu svētki nav iedomājami, dziedātājiem koristu tribīnēs stāvot divus metrus citam no cita. Taču nozare dzīvo ar domu, ka vasarā pēc trim gadiem dzīve būs iegājusi ierastās sliedēs. Tāpēc Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) turas pie iepriekš izstrādātā grafika.
“Arī mēs patlaban emocionāli ciešam, nespējot būt radošajās interešu kopās, koros un deju ansambļos,
orķestros un koklētājos, taču šobrīd ir iespējas vairāk laika atlicināt domāšanai, kas arī ir radošs process,” saka LNKC direktore Signe Pujāte. “Kā svētku rīkotāji mēs būtu priecīgi un gandarīti, ja interese par abiem konkursiem būtu vairākām radošajām grupām, lai ir no kā izvēlēties un virzīt tālāk, uzticot nākamo svētku rīkošanu.”
Pirms diviem gadiem simtgades Dziesmu svētku laikā sabiedrībā arvien skaļāk izskanēja doma, ka koncepciju konkursā būtu iesniedzams ne vien koncerta idejas apraksts, bet arī ieskicēts repertuārs. Jo citādi sanāk, ka tiek vērtētas tikai koncertu koncepcijas, ko varētu dēvēt arī par filozofiskām esejām, kuru radīšanā režisori ir meistari, bet svarīgākā tomēr ir pašu dziesmu un deju izvēle.
Signe Pujāte apgalvo, ka arī līdz šim koncertu koncepciju konkursos prasīta repertuāra daļas skice, bet tikai šoreiz šī prasība nostiprināta arī konkursu nolikumā. Un tas tiešām ir būtiski. “Ir tikai likumsakarīgi, ka, ejot laikam līdzi, konkursu nolikumi tiek pilnveidoti, un tieši repertuārs ir nozīmīgākā daļa visā koncerta konceptā,” teic LNKC direktore.
Būtiska atšķirība no iepriekšējiem svētkiem ir tā, ka koru nozarei paredzēti divi koncerti.
Tā kā Dziesmu svētkiem apritēs 150 gadi un kordziedāšana ir viena no šīs tradīcijas pamatnozarēm, ieplānots arī Koru lielkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē.
Koru lielkoncerta vīzija
Bet kāpēc vispirms izsludināta pieteikšanās tieši Koru koncerta veidošanai, nevis Noslēguma koncertam? Dziedātāju aprindās ideja par Koru koncertu briedusi jau kādu laiku. Līdz šim visām nozarēm bijuši savi atsevišķi sarīkojumi (dejām divi koncerti – lieluzvedums Daugavas stadionā un koncerts “Arēnā Rīga”), izņemot koru nozari, kura, jā, rīko lielāko un apjomīgāko notikumu – Noslēguma koncertu –, taču tajā diezgan daudz ir arī citu iesaistīto pušu – dejotāji, pūtēju orķestri.
Tādēļ šoreiz izlemts īstenot ideju par vienu a cappella koncertu tikai koriem.
Turklāt – visu veidu koriem. Ielūkojoties pārredzamā pagātnē, ir bijuši viendabīgo – sieviešu un vīru koru – koncerti. Taču, lai kā arī dziedātāji un mākslinieciskie vadītāji centušies, skaniski piepildīt estrādi īsti nav izdevies. Tādēļ šoreiz Koru koncertā būs iesaistīti arī jauktie kori, uz kuru pleciem pārsvarā balstās Noslēguma koncerts.
Lai jaukto koru dziedātāji neiztrūktos – vai uz nākamajiem svētkiem būs jāiemācās divreiz vairāk dziesmu, vai arī jāapgūst divas programmas ar pārdesmit dziesmām katrā? – uzreiz jāteic, ka nē, tā nebūs. Lielu daļu no a cappella Koru koncerta programmas iekļaus arī Noslēguma koncerta repertuārā.
“Ceram uz atjaunotās estrādes jauno akustiku, jo Koru koncertā mēģināsim iztikt bez apskaņošanas un mākslīgām gaismām.
Tādēļ tas varētu notikt diennakts gaišajā daļā un ilgt no pusotras līdz divām stundām,” saka Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs diriģents Mārtiņš Klišāns. Tieši repertuāra pārklāšanās dēļ pieteikšanās uz Koru koncertu izsludināta pirmā, jo arī dziedātājiem a cappella programma būs jāapgūst vispirms.
Taču, tā kā notiks divi – Koru koncerta un Noslēguma koncerta – konkursi, vai nesanāks tā, ka Noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam savā idejā būs jāiekļauj jau iepriekš akceptēts kolēģa pienesums? “Jā,” piekrīt Mārtiņš Klišāns, “kaut kāda zināma pretruna varbūt ir, jo tas, kurš uzvarēs Noslēguma koncerta koncepciju konkursā, būs spiests rēķināties ar kaut ko no a cappella programmas. Bet tas nav slikti, jo Noslēguma koncertā taču vienmēr bijusi a cappella sadaļa, kurā allaž esam balstījušies uz tā dēvēto dziesmu zelta grozu, uz mūsu pamatvērtībām.”
Dejās cer uz konkurenci
LNKC deju nozares eksperte Maruta Alpa teic, ka pandēmijas laikā katrs uz nākotni virzīts radošs darbs rosina, un viņa ar lielu nepacietību un pat ilgām gaida brīdi, kad tiks iesniegti pieteikumi Deju lieluzvedumam: “Man sajūtas šobrīd ir ļoti labas, jo ik pa laikam zvana un interesējas par Nolikuma niansēm. Konkurss ir anonīms, bet zvanu bijis samērā daudz, lai saprastu, ka būs vairāki pretendenti pilnīgi noteikti, un tas tik tiešām priecē.”
Kā atceramies, simtgades Dziesmu svētku Deju lieluzveduma Daugavas stadionā veidošanai pieteicās tikai viena radošā komanda – horeogrāfi Jānis Purviņš, Jānis Ērglis, režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs Reinis Suhanovs un scenārija autore Ieva Struka. Līdz ar to neformāli par lielisko piecnieku iedēvētā komanda faktiski bez konkurences ieguva iespēju īstenot savu “Māras zemi”. Bet šobrīd par konkursu jau interesējušies gan jaunie horeogrāfi, gan arī daži Goda virsvadītāji izteikušies, ka viņi varētu mēģināt.
“Ceru, konkursā iesaistīsies visdažādākās paaudzes,” piebilst Maruta Alpa.
Pērn novembrī Ķīpsalā plašākā diskusijā “Ko mēs vēlamies dejot?” piecdesmit nozares profesionāļi izstrādāja priekšlikumus Deju lieluzveduma nolikumam. Nu tajā ir neliela, bet zīmīga atšķirība no iepriekšējiem svētkiem – jāiesniedz kā lieluzveduma ideja, tā repertuāra vīzija. Otrkārt, šoreiz konkurss notiks divās kārtās. “Nebūšu pareģe,” saka Maruta Alpa, “bet, ja pirmajā kārtā vienādus punktus iegūtu divas radošās komandas, tad notiks kā māksliniecisko koncepciju piedāvājumu izvērtējums, tā sarunas ar abu autoriem.
Ja vienai koncepcijai būs liels pārsvars, skaidrs, ka idejas iesniedzējs vai iesniedzēji turpinās darbu, gatavojoties otrajai kārtai, kurā jāiekļauj arī vismaz 80 procenti no piedāvātā repertuāra un scenogrāfijas skices.” Iesniegumu termiņš otrajai kārtai ir 2020. gada 14. septembris.
Otrās kārtas vērtēšanā līdzās žūrijai pieaicinās arī visus 27 deju apriņķu virsvadītājus, jo tieši viņiem jāstrādā tālāk ar deju kopu vadītājiem un ansambļiem, kuru Latvijā šobrīd ir apmēram astoņi simti. Ja līdz otrajai kārtai būs nonākušas, piemēram, divas koncepcijas, tad tieši apriņķu virsvadītāju vārds būs izšķirošais.
No nolikuma izriet, ka koncepciju pieteicējos tiek gaidīta radošā komanda. Jau minētajā rudens konferencē arī šis jautājums tika pamatīgi iztirzāts un nolemts, ka ideju var iesniegt arī viens horeogrāfs, režisoru un scenogrāfu savai radošajai komandai meklējot pēc izturētā pirmās kārtas sieta. “Savstarpējā sapratne ir viena no veiksmes atslēgām lielā sarīkojumā,” teic Maruta Alpa, “jo radošā komanda trīs gadus iet uz kopīgu mērķi. Tādēļ vislabākais, ja tās dalībnieki paši cits citu arī atrod.”
