Dziesmu svētki Lietuvā – tautas pacēluma brīdis 5
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā mūsu kaimiņvalsts Lietuva bija pārpilna dziesmu un deju – lietuvieši Kauņā un galvaspilsētā Viļņā vērienīgi svinēja savas pirmās Dziesmu dienas simtgadi, kur visos 14 notikumos kopā piedalījās ap 37 tūkstošiem mākslinieku, toskait apmēram divi tūkstoši ārpus Lietuvas dzīvojošu lietuviešu.
Pirms gada “Kultūrzīmes” sekoja līdzi dziesmu svētkiem Igaunijā, kur šī tradīcija ir nedaudz senāka nekā pie mums – pirmie igauņu Dziesmu svētki notika 1869. gada vasarā –, un 2023. gadā igauņi izdziedāja un izdejoja savus XIII Jauniešu dziesmu un deju svētkus.
Dziesmu svētku simtgade
Baltijas valstu kopējā Dziesmu svētku tradīcija Lietuvā ir visjaunākā, un, lai gan pati pirmā lietuviešu kora uzstāšanās notika jau 1895. gadā, tikai 1924. gada augustā toreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā norisinājās pirmā “Dziesmu diena”, kurā piedalījās 86 kori ar vairāk nekā 3000 dziedātājiem. Arī otrie Lietuvas Dziesmu svētki notika Kauņā 1928. gada jūlijā un tajos piedalījās jau 6000 dziedātāju, turklāt arī viesi no Latvijas – Rīgas Lietuviešu biedrības koris. Kopš neatkarības atjaunošanas Lietuvas Dziesmu un deju svētki pārdēvēti par Vispasaules lietuviešu dziesmu un deju svētkiem, jo tajos piedalās lietuvieši no 15 dažādām valstīm. Tāpat kā Latvijā, Dziesmu diena Viņģa parka estrādē ir tikai viena no svētku norises daļām – Vispasaules lietuviešu dziesmu svētkos atsevišķi izdalīta gan Folkloras diena, gan Teātra diena, gan Dejas diena. Svētku nedēļas garumā notika visdažādākās izstādes un koncerti: kopumā 14 liela apjoma kultūras notikumi, no kuriem desmit skatītājiem bija pieejami bez maksas.
Svētku noslēgumā Dziesmu dienā lielkoncertā “Lai zaļo mežs!” Viņģa parka estrādē uzstājās ap 12 tūkstošiem dziedātāju, klāt bija arī 50 tūkstoši skatītāju. Tik liels koncerta apmeklētāju skaits ir neierasts: parasti bija divarpus reizes mazāk.
Kā “Kultūrzīmēm” pastāstīja svētku organizatora, Lietuvas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Reģionālās kultūras nodaļas vadītāja Ieva Krivickaite, šogad Dziesmu un deju svētkos Lietuvā arī visas nedēļas garumā skatītāju esot “daudz, daudz vairāk, nekā līdz šim ierasts”.
“Cilvēki uz šiem simtgades svētkiem nāk ne vien, lai klausītos mūziku. Iespējams, pietrūkusi arī kopābūšana, jo iepriekšējie svētki notika pirms sešiem gadiem. Šāda mēroga pasākuma mums tik tiešām bija pietrūcis ilgāku laiku. Otrs būtisks iemesls pulcēties ir karš Ukrainā. Iedzīvotāji vairāk piedomā par savu identitāti, saknēm, vēsturi un par savu valsti. Droši vien daudzi izjūt pasaulē notiekošo haosu un vairāk vēlas izjust kopību, satikties. Dziedot mums svarīgās dziesmas, visapkārt redzot tik daudz garīga spēka, Dziesmu svētki ir īsts tautas pacēluma brīdis, kurš var ikkatru saviļņot vēl ilgi.”
Ja nav sēdvietas, ieeja par brīvu
Viņģa parka estrādē iespējams atrasties ap 20 000 dziedātāju un līdz pat 100 000 klausītāju. Lietuviešu svētku biļešu politika paredz, ka pārdotas tiek tikai biļetes, kuras dod iespēju apsēsties, pārējās ir bez maksas un pieejamas brīvi, pat koncerta laikā.
6. jūlija koncertam tika pārdotas biļetes ap 10 tūkstošiem sēdvietu, no kurām visdārgākās biļetes cena bija 50 eiro. Kopumā svētku nedēļā uz dažādiem svētku sarīkojumiem pārdotas ap 30 tūkstošiem biļešu, to cenas sākās no 10 eiro. Svētku nedēļas visdārgākās biļetes – līdz pat 100 eiro – bijušas uz Deju dienas lielkoncertu “Pāri gadsimtu tiltiem”. Deju dienas koncertu biļetes tikušas izpirktas ātri, tādējādi koncerta klātienes apmeklējums bijis teju ekskluzīvs. Lielā publikas pieprasījuma dēļ koncerts gan atkārtots divas reizes, bet, vienalga, visiem tiem, kuri vēlētos noskatīties koncertu klātienē, stadions, kur notika koncerts, esot par mazu.
LNKC pārstāve priecājas, ka šogad publika pirmo reizi biļetes esot izpirkusi tik ļoti ātri: “Tirdzniecību uzsākām februāra beigās, un marta vidū daži no notikumiem bija jau izpirkti. Tā nekad, nekad agrāk nebija noticis!”
Vaicāta par ielūgumiem valdībai un ārvalstu ciemiņiem, Ieva Krivickaite pastāstīja, ka diezgan daudzus ielūgumus saviem ārzemju viesiem lūgušas ministrijas un citas valsts iestādes. Tomēr esot vērojama arī pozitīva tendence – Lietuvas valsts iestādes esot pasākušas biļetes arī pirkt un ielūgumus no organizatoriem nepieprasīt. Protams, ielūgumi pienākoties Valsts prezidentam, premjerministram un pārējiem ministriem. Dziesmu dienu apmeklējis arī Igaunijas prezidents.
Gan ieskats vēsturē, gan popdziesmas
Dziesmu diena Kauņā bija veltīta Lietuvas Dziesmu svētku pirmsākumam, tāpēc senajā galvaspilsētā izskanēja toreiz dziedātās vai arī tā laika komponistu dziesmas. Vēsturiskajā koncertā lielākoties piedalījās Kauņas reģiona dziedātāji.
Savukārt svētku lielākajā notikumā Dziesmu dienas lielkoncertā Viņģa parka estrādē piedalījušies dziedātāji no visām Lietuvas pusēm, kā arī daudzi lietuvieši no ārzemēm. Kopkora dziedātais repertuārs bijis diezgan mūsdienīgs, vairākas no dziesmām bija īpaši pasūtītas un radītas tieši šiem, 2024. gada, svētkiem. Skanējušas arī vairākas koriem piemērotas dziesmas no popmūzikas repertuāra. Protams, klausītājus priecējušas arī dažas klasiskās Dziesmu dienu dziesmas, kuras tiekot atkārtotas no koncerta uz koncertu.
Kā svētkiem gatavojas?
Latvijā mēdzam teikt, ka nākamie Dziesmu svētki sākas aizejošo svētku pēdējā naktī. Līdzīgi uzskatot arī svētku organizatori Lietuvā, bet dziedātāji koncertam sākot gatavoties aptuveni pusotru gadu pirms svētkiem. Turklāt ap to laiku programma vēl pilnībā neesot gatava, atbilstoši koru priekšlikumiem notiekot izmaiņas, un visrūpīgāk kori svētkiem gatavojoties vien pusgadu pirms lielkoncerta. Visā periodā starp vieniem svētkiem līdz nākamajiem koru diriģenti un deju kopu vadītāji atalgojumu saņem no institūcijām, kuras tos uztur vai ir dibinājušas. Ieva Krivickaite skaidroja: “Tas nozīmē, ja koris pieder kultūras centram, tad šis kultūras centrs arī maksā atalgojumu diriģentam, ja tas ir universitātes koris, tad universitāte maksā atalgojumu. Tā turpinot – ja ir skolas koris, tad skola maksā diriģentam. Šis ir iemesls, kādēļ ir grūti aprēķināt, cik patiesībā šie svētki izmaksā.”
Pašvaldības, kas vietējiem kultūras centriem, skolām un mūzikas skolām piešķir finansējumu, aprēķinot to tā, lai naudas pietiktu arī koru, deju kolektīvu un orķestru vadītāju atalgojumam. Sabiedrībā tiekot diskutēts, cik tad īsti svētki izmaksā, jo, ja valsts nodrošinātajam finansējumam tieši svētku nedēļai pieskaitītu arī sagatavošanas laika izmaksas, finansējuma apjoms būtu daudz lielāks.
Brīvprātīgie diriģenti?
Dziesmu svētku laikā un pirms tiem tiekot arvien diskutēts arī par to, vai līdzšinējais finansējuma modelis esot gana efektīvs, jo, tā kā Lietuvā nav valsts līmenī noteikts, cik būtu jāsaņem diriģentam vai deju kolektīva vadītājam, atalgojums ir ļoti dažāds. Ikviena organizācija, rūpējoties par radošo kolektīvu, diriģenta vai deju kolektīva vadītāja atalgojumu var noteikt pati. Tā, piemēram, esot izveidojusies situācija, ka universitātes kora diriģents par savu darbu saņemot diezgan pieklājīgu atalgojumu, bet kādā pašvaldības kultūras centrā diriģents var pat nesaņem neko. Tas esot vien brīvprātīgs darbs un iztikas naudu diriģents pelnot kādā citā darba vietā.
Tiesa, brīvprātīgu diriģentu neesot ļoti daudz, bet tādi gadījumi tomēr esot. Tāpēc lietuvieši domājot par kārtīgāku atalgojuma sistēmu koru diriģentiem un deju kolektīvu vadītājiem.
Par pašu svētku norisi rūpējoties Lietuvas valsts. Kā stāsta I. Krivickaite, “dziedātāji un diriģenti ar autobusiem vai vilcieniem uz mēģinājumiem un koncertiem tiek nogādāti un paēdināti bez maksas, par to nav jāmaksā nekas”. Visi svētku nedēļas notikumi, ieskaitot dalībnieku ēdināšanu un pārējos citus septiņu svētku dienu izdevumus, kopumā Lietuvas nodokļu maksātājiem izmaksājuši piecus miljonus eiro.
Koru kari Lietuvā nenotiek!
Kā pastāstīja LNKC pārstāve, gluži jebkurš gan dziedāt svētkos netiekot, tomēr konkurence neesot pārāk liela. Svētku dziesmu notis saņemot ikkatrs koris, kurš vien vēloties piedalīties svētkos, un sešu mēnešu laikā līdz svētkiem tam jāiemācās repertuārs. Īpaša Dziesmu dienas ceļojošā žūrija, lai noklausītos koru priekšnesumus, apceļo visu valsti. Parasti dziedāt svētkos tiek pieņemti visi kori, kuri iemācījušies repertuāru, jo lielākoties vājākie kori šīs dziesmas nemaz nemēģinot apgūt. Tomēr ceļojošā žūrija diezgan bieži koriem arī palīdzot, norādot uz kļūdām un iesakot nepieciešamos balss vingrinājumus. Pēc uzstāšanās žūrijas priekšā koris aptuveni divu mēnešu laikā savu sniegumu varot uzlabot atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem. Tikai tad, ja tas izpildīts, koris saņemot pilnīgu apstiprinājumu par dalību svētkos. Tiesa, esot daži kori un deju kopas, kuras pat pēc šiem papildu mājasdarbiem netiekot apstiprinātas, bet tādu gadījumu neesot pārāk daudz.
Kopumā Viņģa parka estrādē esot iespējams stāvēt pat 20 tūkstošiem dziedātāju, bet tas tik tiešām nozīmējot – stāvēt, jo, ja būtu tik piepildīta estrāde, dziedātājiem nebūtu iespējas apsēsties.
“Mūsu dziedātāji ir uzsvēruši, ka tiem, kuri kādu dziesmu nedzied, piemēram, sievu kori vīru koru dziedāto dziesmu laikā un otrādi, ir ļoti būtiski sēdēt. Tādējādi skatuve ar 12 tūkstošiem dziedātāju ir pilnībā piepildīta,” teic I. Krivickaite.
Ne visi rotājas tautastērpos
Svētku laikā tautastērpi esot redzami bieži, bet daudz vairāk tie esot nozīmīgi dejotājiem. I. Krivickaite novērojusi, ka Deju dienā tik tiešām visiem dejotājiem laukumā esot tautastērpi, bet Dziesmu dienā uz skatuves neesot redzams pārāk daudz dziedātāju tautastērpos, vairums koru tērpjoties savos koncerttērpos. “Tiesa, palēnām esmu novērojusi, ka arvien vairāk kori tomēr sāk izvēlēties Dziesmu dienā vilkt lietuviešu tautastērpu, bet joprojām to nav vairākums. Esmu redzējusi, cik skaisti latviešu svētkos izskatās latviešu kori, kur ikviens dziedātājs ir tautastērpā, un ceru, ka pamazām šo tradīciju pārņems arī lietuvieši.”
