Zināms, cik dziesmu svētku dalībnieki neapmeklēja mēģinājumus un koncertus 1
Vasarā aizvadītie Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētki ar vairāk nekā 43 tūkstošiem dalībnieku bijuši ne vien daudzskaitlīgākie un emocionāli krāšņākie šā fenomena vēsturē, bet pēc visu “galu” savilkšanas arī finansiāli izrādījušies ar plusa zīmi.
Saskaņā ar svētku izpilddirektores Evas Juhņēvičas vakar Dziesmu un deju svētku padomes sēdē teikto 25. oktobrī neizlietotā summa no svētku organizatoru pašu ieņēmumiem ir bijusi 708 000 eiro.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte sarunā ar “LA” atzina, ka par šīs summas izlietojumu lems LNKC kopā ar Kultūras ministriju. Pamatā plānots to ieguldīt starpsvētku procesā un nākamo svētku sagatavošanas darbos.
Tika arī secināts, ka ārkārtīgi būtiska ir jau nākamo, tradīcijas 150. gadskārtai veltīto Dziesmu svētku plānošana 2023. gadā, lai vienlaikus būtu skaidrība gan par to finansējumu, gan programmu. Lai nebūtu kā šogad, kad, pēc E. Juhņēvičas teiktā, “apstiprināto svētku dalībnieku sarakstu uzzinājām par vēlu”, un tas iespaido gan ēdināšanu, gan transportu, gan citas svētku loģistikas lietas.
Kā viens no labākajiem jaunievedumiem tika novērtēta šogad ieviestā elektroniskā dalībnieku uzskaites sistēma, kas jau ļāvusi veikt pārdomas rosinošus atklājumus. Pēc dalībnieku statistikas apkopošanas, piemēram, secināts, ka svētkos netika apēsta trešdaļa sagatavoto pārtikas porciju – izņemtas vien 98 952 no vairāk nekā 150 500 sagatavotajām maltītēm. Tāpat pārdomas rosina secinājums, ka 12% no kopskaitā 39 000 dziedātāju un dejotāju neapmeklēja svētku mēģinājumus, savukārt 10% dalībnieku neapmeklēja svētku koncertus.
Jau šie svētki iezīmējās ar vairākiem citiem būtiskiem jauninājumiem, kas sēdē tika novērtēti pozitīvi – arī svētku gājiena rīkošana atklāšanas dienā (tika atzīts toties, ka jādomā par svētku nedēļas notikumu sabalansētību saistībā ar pašvaldību ieguldījumu), svētku kvartāla izveide starp Vērmanes dārzu, Esplanādi un Brīvības laukumu –, taču noprotams, ka jauninājumu varētu netrūkt arī 2023. gadā.
Kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka 2023. gada Dziesmu svētkos jādomā par otro programmu koriem – ar atskatu vēsturē, atspoguļojot latviešu kordziesmas 150 gadu attīstības ceļu. LNKC jau laikus jāsāk arī veidot Dziesmu svētku jubilejas ekspozīciju tradīcijai veltītajā muzejā (tas ieplānots Mežaparka estrādes rekonstrukcijas otrās kārtas otrajā posmā, kam jātiek pabeigtam līdz 2023. gadam.) Paškritiski atskatoties uz pagājušajiem svētkiem, esot jādomā par to, kā labāk organizēt gājiena sveikšanu, kaut vai rīkojot dežūras – jo, pēc ministres vārdiem, tiešām “traki, ja pusi gājiena sveic tikai dažas personas”.
“Koru nozarē ir sajūta, ka ir tikai viens koncerts, kur visi grib piedalīties. Līdz ar to kora dziesma konceptuāli tiek sadrumstalota, jo tiek apaudzēta ar dažādām citām nozarēm,” norādīja svētku virsdiriģents un Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags. Savukārt komponiste Selga Mence uzsvēra, ka nepieciešams rast finansējumu, lai varētu no “apakšas” strādāt pie amatierkoru repertuāra. Viņa bija arī vienīgā, kura sēdē pieminēja nepieciešamību mainīt konkursa principus, kā izvēlas mākslinieciskās komandas Noslēguma koncerta sagatavošanai, jo pašlaik “konkursā piedalās tikai scenāriji un viss ir miglā tīts un nezināms”.
Tāpat rekordlielais dalībnieku skaits šajos svētkos jau tagad rosina pārdomāt, vai norišu vietām un Rīgai vienmēr būs pietiekama kapacitāte – piemēram, ja 2023. gadā gājienā dosies vairāk par 50 tūkstošiem dalībnieku? No otras puses, pastāv arī bažas par tradīcijas nepārtrauktības nodrošinājumu – kā uzsvēra Romāns Vanags, ir daudzas vietas, kur trūkst diriģentu. “Katrā skolā nevaram pat nodrošināt, lai būtu, kas vada kori. Dziesmu svētku kustībai arī galīgi nenāk par labu skolu tīkla optimizēšana, jo vietā, kur nav skolas, koris neradīsies.” Ministre Dace Melbārde ieteica šajā saistībā veikt pētījumu par to, vai kolektīvu vadītāju trūkums saistīts ar zemajām algām vai arī tā ir kultūrizglītības problēma.
Sēdē vairākas reizes izskanēja nepieciešamība mainīt svētku biļešu izplatīšanas sistēmu – gan bez konkrētiem piedāvājumiem, vienīgi kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka 50% biļešu jātop sadalītiem caur dalībniekiem, un tad “grūtākais, kādā veidā pārdot pārējos 50%”.
Lielākā svētku izvērtēšana vēl priekšā – pirmdien, 29. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks konference. Nākamnedēļ nāks arī klajā Latvijas Kultūras akadēmijas veidota zinātniska monogrāfija par Dziesmu un deju svētkiem “Tradīcijas anatomija”.
Simtgades Dziesmu un deju svētku izmaksas
* Dotācija: 5 726 148 eiro.
* Pašu ieņēmumi: 3 348 900 eiro.
* Dotācijā ēdināšanai un naktsmītnēm izlietoti – 1 011 008 eiro.
* Dotācijām (Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, LTV, Latvijas Radio) – 790 751 eiro.
