Mūžībā aizgājušā komponista un dziesminieka Ulda Stabulnieka atceres koncerts “Tik un Tā”.  2012. gads
Mūžībā aizgājušā komponista un dziesminieka Ulda Stabulnieka atceres koncerts “Tik un Tā”. 2012. gads
Foto – LETA

Dvēseles radinieki 1

– Mūsu attiecības ar tēti… tās bija klusas un dziļas. Dvēseles radinieki. Vientuļnieki. Pēc viņa pāriešanas Taipusē ir pagājuši trīs gadi, un tikai pavisam nesen es pārstāju gaudot. Nosacīti pārstāju, jo tāpat jau uznāk – klausoties mūziku, dažreiz klusiņām sarunājoties ar viņu. Tāda bezgalīga, caurplūstoša, silta mīlestība, mūsu dvēseļu vienotības sajūta. Bezgalīgā Visumā. Bezgalībā, – atceras Ulda Stabulnieka meita Elīza Rozīte. Viņa Facebook vietnē veido Ulda Stabulnieka lapu, lai cilvēkiem sirds nepārstātu dziedāt. Tur ir Ulda Stabulnieka kompozīcijas, fotoattēli un Elīzas rindas. Lūk, viens no ierakstiem:

Reklāma
Reklāma
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 168
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
Lasīt citas ziņas

“Bet vakarā, šķirstot Tēta Kasti (tā man tāda kaste, kurā glabāju tēta fotogrāfijas, mīļlietiņas, kasetes, diskus), manās rokās iegūla kāds mājražots disks, uz kura ar roku uzrakstīts “Tik un Tā!, 7. X 2011.”. Līdz šim nebiju to ievērojusi… droši vien nosaukuma dēļ, kurš šajā kastē atkārtojas vēl un vēl. Taču vakar man uznāca vēlme paklausīties, kas tur ir. Un izrādās – tas ir nevis audio ieraksts, bet gan video… Ar kāda skatītāja nofilmētu koncertu, pēdējo koncertu, kurā tētis ar pārcilvēciskiem spēkiem koncerta izskaņā uzkāpa uz skatuves un, par spīti nežēlīgajām sāpēm, savā brīnišķīgajā humorā, mīlestībā un laipnībā uzrunāja skatītājus, neaizmirstot pateikties ikvienam izpildītājam, korim, skatītājiem par šo, kā viņš teica, “interesanto” dāvanu dzimšanas dienā – koncertu “Tik un Tā” Rīgas Stradiņa universitātē, par kuru viņš uzzināja tikai no reklāmas radio, un aizgāja (lai gan vispār vairs nestaigāja!) incognito… lai BŪTU KLĀT… Un nodziedāja, nospēlēja savu “Tik un tā”. Tā bija viņa pēdējā dzimšanas diena. Pēdējā uzstāšanās uz skatuves.

Kaucu visu vakaru, tinu atpakaļ katru vārdiņu, caur asarām smējos par viņa jokiem un, kliedzot čukstēju: “Mīļo tēti!…” Pagalam intīmi, zinu… bet sirds rāvās ārā pierakstīt.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Iespējams, reiz Elīza uzrakstīs grāmatu par sava tēta dvēseli, “kuras nospiedumus varam tvert katrā viņa notī, katrā dzejas zilbē, kuru tā piemeklēt savai dvēselei spēja tikai viņš”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.