Dziesma – kam un kāpēc vērtīga 0
Rītvakar, 21. janvārī, spicējam ausis un dzidrinām acis! Pulksten 19 “Latvijas radio 2” tiešraidē no olimpiskā centra “Ventspils” dzirdēsim “Muzikālās bankas 2011” uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju, bet pulksten 21.25 to visu arī redzēsim LTV1 kanālā. Vērtīgākās godam gatavojas 15 dziesmas. Kurai no tām tiks klausītāju un ekspertu simpātijas?
Tās skan starppilsētu autobusu šoferu kabīnēs un modernos birojos, tās klausās Rīgas reperpaaudze, mātes Latgalē un viesstrādnieki Īrijā. Kas tās ir? “Muzikālās bankas” aptaujas dziesmas. Tāpēc, ka sacerētas Latvijā un skan latviešu valodā. Kaut gan, spriežot pēc komentāriem Youtube, tās klausās arī ārzemnieki. Piemēram, pēc “Musiqq” dziesmas “Dzīve izdodas” kāds klausītājs sūta sveicienus no Rumānijas: “Amazing band. Amazing song. Latvian is definetly on my list of “languages to learn before I die”.” (“Pārsteidzoša grupa. Un pārsteidzoša dziesma. Latviešu valoda noteikti ir manā sarakstā “Valodas, ko apgūšu, pirms miršu”.”)
Vēl arvien “Muzikālās bankas” dziesmu aptauja pārspējot citu radio aptauju reitingus, klausītājiem nav vienalga, kura tad būs vērtīgākā 2011. gada popa un roka dziesma. Aptaujāju arī dažus muzikālās sacensības dalībniekus, kādai, viņuprāt, ir jābūt vērtīgai dziesmai.
Kārlis Būmeisters: – Popkultūrā robeža starp vērtīgo un ne tik ļoti vērtīgo bieži vien ir sajaukta un to grūti definēt. Šajā gadījumā – “Muzikālās bankas” vērtīgākajai dziesmai obligāti nav jābūt kvalitatīvai vai mākslinieciski augstvērtīgai. Bet tā neapšaubāmi ir vērtīga LR2 klausītājiem, un tas nav mazsvarīgi. Varētu teikt, ka šajā gadījumā vērtīga – tā ir diezgan lipīga un plašai auditorijai patīkama un saprotama dziesma, vienlaikus ar visai augstu kvalitātes latiņu Latvijas mērogā.
Marats Ogļezņevs: – Ti-kai viens faktors – tā cilvēkiem patīk vai ne. Tas arī viss. Dzīvojam sabiedrībā: ja lielai daļai cilvēku dziesma patiks, tā šajā aptaujā uzvarēs, kļūs par visvērtīgāko. Jā, finālbalsojumā mēs, “Musiqq”, esam iekļuvuši ar divām dziesmām. Pērn arī. Patīkami, ka mūsu dziesmas iet pie sirds, jūtamies novērtēti. Paldies!
Andris Ērglis: – Vērtīga dziesma ir ar labu tekstu un labu melodiju. Man palaimējies, ka mans labākais draugs Jānis Strazds dziesmas rak-sta tieši man. Mums ir tādas attiecības, ka mierīgi varu pateikt, ja nepatīk. Par tekstiem arī jādomā. Mums ir liels gods un prieks, ka top jaunas dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem. Gribētos dziedāt dziesmas ar lielu dzejnieku vārdiem.
Niks Matvejevs: – Jebkura dziesma, kas vajadzīga cilvēkiem, var būt vērtīga. Pat ja tā ir primitīva. Gaumi ļoti ietekmē radio un televīzija. Un cilvēki domā – ja reiz skan radio un televīzijā, tad jau ir laba dziesma, bet bieži vien tā nemaz nav. Cilvēki ir jāizglīto.
Reinis Sējāns (“Instrumenti”): – Laba dziesma ir tāda, kuras muzikālā vērtība nezūd, atskaņojot to uz vienām vienīgām klavierēm.
Jānis Šipkēvics (“Instrumenti”): – Dziesmas vērtība ir tā telpa, kas izveidojas starp skaņu (dziesmu, vārdiem) un cilvēku, kuram šīs vibrācijas spēj mainīt fizisko un garīgo stāvokli. Spēcīga dziesma ir tāda, kas neizklausās izdomāta, bet ir radusies kā vienīgais iespējamais risinājums situācijai. Laba dziesma ir tāda, bez kuras mēs vairs nevaram iedomāties savu pieredzi, tāda, kas jau kļuvusi par (mūsu) dabas un pasaules sastāvdaļu.
Cik krāšņa – ar ūdens strūklakām un multimediju šovu – būs noslēguma ceremonija, redzēsiet paši. Uzstāsies arī “Muzikālās bankas” ekspertu padomes dalībnieki Mārtiņš Brauns, Aigars Grāvers, Kārlis Lācis, Nils Īle, Ainars Mielavs, Ainars Virga, Intars Busulis, Žoržs Siksna un Ilona Bagele. Ekspertus “Muzikālās bankas” balsojumā iekļāva tikai 2008. gadā. Līdz tam šī aptauja bija, tā sakot, tīrs tautas balsojums ar visām labajām un ēnas (ietekmes) pusēm. Tagad pusi vērtējuma nosaka tauta, otru pusi eksperti.
Ir pagājis gads, kopš no mums šķīrās mūziķis Mārtiņš Freimanis. Aptaujas piecpadsmit vērtīgāko dziesmu vidū ir divas ar Mārtiņa sacerētiem vārdiem.
Kārlis Būmeisters, sarakstījis dziesmu “Slāpes nepāries”: – Tā bija viena no pēdējām dziesmām, kas tapa ar Mārtiņa vārdiem, viņam vēl dzīvam esot. Reiz ieskrēju krodziņā “Pieci vilki”, kur viņš parasti dzīvojās. Mani ieraudzījis, Mārtiņš pavisam ātri no savas ierastās lapu kaudzes izvilka brīvu lapu, teica: pagaidi mazliet, – un kādās piecdesmit sekundēs uzrakstīja tekstu. Garāmejot teica: re, ņem, varbūt noder! Es pasmaidīju, palasīju. Līdz galam pat neizlasīju, bet pateicu: forši! Kad mācījos Francijā (Biznesa un menedžmenta augstskolā ESCEM), uzrakstīju melodiju un pēc pāris mēnešiem saņēmos un pieliku tai Mārtiņa tekstu. Mārtiņam dziesma patika. Parasti, kad atrādīju viņam kādu dziesmu, viņš noklausījās un teica: baigi labi, bet… Un sekoja komentārs. Šo dziesmu noklausījies, palika pie tā, ka – baigi labi.
Artūrs Reiniks par dziesmas “Debesis tomēr ir” tapšanu: – Nebiju domājis, ka mana dziesma ar Mārtiņa Freimaņa vārdiem nokļūs “Muzikālās bankas” aptaujā. Man tas bija emocionāls kliedziens. Dziesma radās tā – kādā 2010. gada augusta dienā Lauris, Marta, Rūta un Mārtiņš brauca no koncerta Liepājā. Nolēmām satikties Dobeles kafūzī, mēs ar sievu Daci viņiem pievienojāmies. To jau daudzi zina, ka Mārtiņš kafejnīcās vienmēr rakstīja dzejolīšus, dziesmu tekstus… Es pat nemanīju, pa kuru laiku viņš to dzejoli uzrakstīja. Tos divus pantiņus. Atvadoties Mārtiņš teica: “Artūr, še ņem, uzraksti dziesmu! Varbūt tev kādreiz noderēs!” Tā bija pirmā reize, kad viņš man iedeva tikai vārdus. Tām sešām septiņām dziesmām, ko viņš man ir veltījis, pats bija uzrakstījis gan vārdus, gan melodiju. Dace mazliet neticīgi noteica: nu, nu, diezin vai tev sanāks!? Jo Mārtiņa tekstiem rakstīt mūziku tik tiešām nav viegli. Es tā mazliet aizsvilos: nekā, uzrakstīšu gan! Pēc trim mēnešiem domāju: vajag taču sievai apliecināt, ka varu uzrakstīt. Paņēmu tekstu un sapratu, ka nevaru vis. Pagāja vēl pāris mēnešu, un pukojos pats uz sevi: johaidī, vai tiešām nespēšu!? Un atkal melodija nedevās rokā. 27. janvāra rītā, kad Mārtiņš nomira, paņēmu viņa teksta lapiņu, un man vairs nebija nekādu šaubu, kā dziesma skanēs. Sāku rakstīt vienos naktī un piecos no rīta pabeidzu. Sarunāju ar “Latvijas radio 2”, ka ļoti gribētu, lai manu dziesmu “Debesis tomēr ir” atskaņo Mārtiņa bēru dienā. Tas man bija ārkārtīgi svarīgi. Dziesmu atskaņoja. Tad to dzirdēja gan “Muzikālās bankas”, gan “Mikrofona aptaujas” veidotāji. Kad viņi lūdza manu piekrišanu, lai dziesmu iekļautu aptaujās, domāju – kāpēc gan ne.
“Muzikālās bankas” aptaujas uzvarētāji Gads Dziesma Izpildītājs 2000 “Baltā dziesma” Gunārs Kalniņš 2001 “Spogulīt, spogulīt” “Prāta vētra” 2002 “Sirds sadeg neparasti” Lauris Reiniks 2003 “Tu tuvojies sev” “Z-Scars” 2004 “Strēlniece” “Re:public” 2005 “Vysskaistuokai meitinai” “Borowa MC” 2007 “Ripoja akmens” “Cacao” 2008 “Brīvdiena” Intars Busulis 2009 “Abrakadabra” “Musiqq” 2010 “Dievs tevi mīl” Nikolajs Puzikovs * 2006. gadā “Muzikālā banka” LR2 neskanēja, jo mūzikas aptaujas veidotāji nolēma atvilkt elpu. 2011. gada aptaujas balsojuma finālā iekļuvušas dziesmas: “Ave Pali” (“Otra puse” un Aija Andrejeva), “Debesis tomēr ir” (Reiniku ģimene), “Dzīve izdodas” (“Musiqq”), “Izvēlies”(Andris Ērglis), “Labāk vēl neaizmiedz” (Lauris Reiniks), “Laid mani mājās” (Jānis Lemežis un Niks Matvejevs), “Mazajām sirsniņām” (“PeR” & “Lady’s Sweet”), “Miljonārs” (“Musiqq”), “Minēt nav vērts” (Oskars Deigelis), “Pat ja tev” (Ivo Fomins), “Pilnīgi viens” (“Instrumenti”), “Slāpes nepāries” (Kaža), “Tu mani cel” (DJ Dween & Miks Dukurs), “Tu mani demoralizē” (“Labvēlīgais tips”), “Viens un tas pats” (Nikolajs Puzikovs). |
