Dziedot jūtamies lepni, ka esam latvieši 1
Autore: Inguna Grietiņa-Dārziņa, Eiropas Latviešu apvienības prezidija biedre, kultūras referente, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda līdzpriekšsēde, kora “eLVē” diriģente
Piedalīšanās Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos ir gan īpašs gods, gan reizē liek justies lepniem, ka tieši mums 2018. gadā lemts šos svētkus piedzīvot, izbaudīt un būt klāt notikumā, kas tiks ierakstīts vēstures lappusēs un par kuru cilvēki lasīs pēc vairākiem simtiem un tūkstošiem gadu. Par to ikkatram jābūt īpaši laimīgam un jānovērtē šis gods.
Īpaši gribu uzsvērt globālā latvieša būtību – apzināšanos, ka vērtība ir ikkatrs latvietis, lai kur arī viņš būtu. Liela vērtība tieši šajā kontekstā – mūsu valsts simtgades svinību laikā. Tāpat kā Latvijā, arī citur pasaulē latvieši cītīgi un godam gatavojas svētkiem, dara to ar lielu atdevi un skatu nākotnē. Gatavošanās valsts simtgadei mums Eiropā ir kļuvusi par milzīgu atsaucību ieguvušu projektu un prieku.
Pasaules latviešu dziesmu un deju kopas piedalās skatēs tādējādi, ka ieraksta savus priekšnesumus videoierakstos un nodod žūrijai vērtēšanai. Eiropas Latviešu apvienība ir atbalstījusi manu ideju par reģionālu svētku rīkošanu laikā, kad gatavojamies valsts simtgadei. Tie notiek četros reģionos – Britu salās, Ziemeļeiropā, Viduseiropā un Dienvideiropā. Šajos svētkos gūstam pleca sajūtu no māksliniecisko kopu biedriem un smeļamies norādījumus gan no Latvijas valsts simtgades svētku, gan mūsu pašu Eiropas svētku diriģentiem un virsvadītājiem. Un vēl – kopā izbaudām skaistus svētkus un parādām latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību vietējām kopienām. Notiek ne tikai mēģinājumi un koncerti, bet arī ģimenes dienas, amatnieku darinājumu tirdziņi, meistarklašu aktivitātes. Repertuāru esam izvēlējušies no Latvijas valsts simtgades svētku lielkoncertu programmām. Reģionālajos svētkos klausītāji ir arī vietējā kopiena. Britu salās – aktīvie un pozitīvie īri, savukārt Ziemeļeiropā – nosvērtie zviedri, tāpēc repertuāru īpaši izraudzījām, lai tas atbilstu ne tikai latviešu, bet arī vietējo iedzīvotāju temperamentam. Vislielākās emocijas skatītājos Īrijā izraisīja kordziesma “Sasala jūriņa”, bet Zviedrijā – dziesmu un deju svīta “Saved to mājās pie Daugavas krastiem” un “Līgo danči”.
Ideja par Pasaules latviešu dienu bija manis sen lolota iecere, kas gūs piepildījumu, pateicoties mūsu sadarbībai ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru. 2. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā pasaules latvieši izdzīvos šo valsts simtgades svētku dienu kopīgos koncertos, dančos, izstādēs globālam latvietim raksturīgā garā, aicinot ciemos visus radus un draugus, kuri todien būs Rīgā. Pasaules latviešu dienas ietveršana svētku programmā ir nozīmīga katram latvietim pasaulē, apliecinājums, ka ikviens – gan kopā, gan individuāli – esam vērtība un Latvijas bagātība. Jo katrs jūtamies kā latvietis sirdī, dvēselē un visā savā būtībā.
Dzīvojot ārpus Latvijas, piederību Latvijai varam apliecināt, esot kopā domubiedru grupās. Mana pirmā mākslinieciskā kopa – koris “eLVē” – izveidots 2006. gadā. Tagad tas jau izaudzis, kļūdams pa pusei profesionāls, un arī piedalīsies valsts simtgades Dziesmu svētkos. Mums mītnes zemēs kopā sanākšana, dziedāšana, latviskās identitātes apliecināšana dziesmā ir divtik svarīga tāpēc, ka ikdienā uzturamies pilnīgi citā kultūras un valodas vidē. Sanākot kopā vienu vai vairākas reizes nedēļā, izdzīvojam dvēseliski un emocionāli ļoti piepildītus brīžus, kuri ir kā darbs un svētki reizē. Visas pārējās nedēļā sakrātās emocijas spēj izlauzties dziesmā, un kopējā enerģija un dzirksts reizēm rada gluži pārsteidzošu rezultātu. Ir neaptverami jauka sajūta, ja koncertos spējam nodot skatītājiem šīs savas emocijas: viss šķiet gaiši, brīnišķīgi, un jūtamies lepni, ka esam latvieši.
