Šamanisms + skaņu masāža 0
Katram savs – vienam urbt dziļumā, bet citam iet kā rudens lapu grābeklim – grābt visu, ko var sagrābt, prāto šamanis un skaņu masieris Māris Pīlācis. “Mēs visi kopā esam kā viens vesels mehānisms, kurā katram no mums ir svarīga loma. Piemēram, es kā skaņu masieris varu cilvēku harmonizēt, bet nevaru izdarīt to, ko astrologs, pirtnieks vai holodinamikas (domformu, emociju, traucējošu iekšējo stāvokļu transformēšanas metode – red.) speciālists. Ar savām plašajām, bet ne specializētajām zināšanām varu diezgan dažādos rakursos skatīties uz cilvēku un tad nepieciešamības gadījumā ieteikt viņam speciālistu. Tas ir piemērs, kā ļoti labi var sadarboties tāds, kuram ir plašas un visaptverošas zināšanas, un dziļi rokošs eksperts,” – tā Māris.
Ir arī tādi, kuri tiešām sagrābstās visu ko un uzskata sevi par ekspertiem visās jomās, Māris piebilst. Ja cilvēks, kurš iet garīgās attīstības ceļu, satiek šādu vējagrābsli, agri vai vēlu viņu atkož. Tomēr šāda sastapšanās ir vērtīga pieredze, kas dod iespēju saprast, kur savā attīstības ceļā atrodamies.
Par šamani Māris sevi vēl īsti nedēvē, apgalvojot, ka ir tikai ceļa sākumā. “Drīzāk esmu savienotājs, līdzsvarotājs un klausītājs. Meklēju likumsakarības. Mani interesē cilvēka, likteņa un dabas mijiedarbība. Nevis pamācīt, bet uzklausīt. Nevis vērtēt, bet atrast atbildes.”
Māris sajūt cilvēku un tad kādu brīdi iet kopā ar viņu, rādot jaunus ceļus, kurus katrs var izvēlēties iet tālāk viens pats. Savukārt kā skaņas masieris viņš palīdz atslēgt prātu un dziedināties ar Visuma skaņām.
Viņa instruments ir čakrafons – tas uzskaņo cilvēka ķermeni atbilstoši Visuma dabiskajam kamertonim. “Vēl esmu kāzu vadītājs, samērā bieži nākas vadīt kāzu ceremonijas. Tas ir gana šamanisks darbs – ievadīt cilvēku jaunā dzīves ceļā, savienot izklaidi ar svarīgu dzīves notikumu un radīt sapratni par to.” Tāpat Mārim ir interese pamācīties vairāk par latviskajām zīmēm un rituāliem.
Ko dara šamanis 21. gadsimtā? Vai tam mūsdienās vēl maz ir vieta? “Un kā vēl ir!” uzskata Māris. “Tieši tagad šamaņi ir ļoti vajadzīgi. Es gan sauktu viņus citādi – par ceļvežiem vai pavadoņiem. Šodien ir sākusies masveida garīgā atmoda. Cilvēki mostas un ceļas no biroja krēsliem. Viņi interesējas, mācās un bieži apjūk. Šo procesu iniciē kosmiskais strāvojums, kas neizbēgami spiež mūs transformēties. Un tieši šodien ir vajadzīgi pavadoņi, kas palīdz iet cauri šai transformācijai, nepazaudēt sevi un palikt transformācijas plūsmā.”
