Dziednieks un ekstrasenss, maģijas speciālists… Kāpēc ezoteriķi kopj vairākus lauciņus vienlaikus 0
Pirts rituāli + kristālu terapija
Gadījies novērot, ka cilvēki ar aizdomām lūkojas uz ezoteriķiem, kuri vienlaikus kopj vairākus lauciņus: sak, ja reiz esi izvēlējies astroloģiju, tad diezin vai vari kaut ko saprast rūnās, ja pozicionē sevi kā pirtnieku, tad nestāsti man par reinkarnāciju. Iespējams, šādam viedoklim kājas aug no padomju laikos ierastā striktā dalījuma šaurās specializācijās – tiklab medicīnā, kā citās nozarēs.
Taču senāk tā nav bijis: cilts šamanis un ciema zintnieks ne vien drīkstēja, bet viņam tā bija pat goda lieta – izmantot visus pieejamos instrumentu komplektus savu aprūpējamo fiziskās un dvēseliskās veselības saglabāšanā.
Tendence atgriežas – dziednieki, zintnieki, ekstrasensi, maģijas un mantikas speciālisti līdzās savai pamatspecializācijai apgūst citas disciplīnas, atzīstot, ka tas bagātina gan pašus, gan vairo iespējas palīdzēt klientiem.
Aigars Braža par savu pirmo un lielāko mīlestību uzskata pirti un visu, kas ar to saistīts. Viņš ir sertificēts Latvijas Pirts savienības pirtnieks, absolvējis Ziedoņa Kārkliņa pirts skolu, taču vēl joprojām mācās. Ja paklausās Aigara plānos, šķiet, ka mācīšanās vēl tik drīz nebeigsies.
To, kas apgūts līdz šim, Aigars liek lietā Gaismas pirtī un citās un stāsta arī citiem – pirts skolu studentiem un interesentiem, kā arī tiem, kam laimējas tikt zem viņa slotas. Viņš apliecina, ka katram pirtniekam ir savs rokraksts, taču nav divu līdzīgu pērienu – ne pie viņa, ne arī pie citiem “zinošiem, bet neitrāliem starpniekiem starp fizisko un nemateriālo pasauli”, kā Aigars dēvē pirtniekus.
Kāpēc tas tā? Tāpēc, ka cilvēks no pirts nedrīkst aiziet neapmierināts, pirtniekam jāstrādā, līdz peramais ir laimīgs. Laime ir dziļi individuāla un katram atšķirīga, tāpēc labam pirtniekam jābūt arī psihologam un jāprot glabāt klienta noslēpumus: ārpus pirts sienām nekas neiziet, sarunā piedalās tikai klients, pirtnieks un pirts gariņš, ar kuru allaž jāuztur labas un cieņpilnas attiecības.
Aigars mēdz jokot, ka pirts viņam ir kā 4. pensiju līmenis: naudu ar to nevarot nopelnīt, bet varot ietaupīt uz ārstu apmeklējumiem. Tas nemaz nav tālu no patiesības – par savu veselību lielākā atbildība ir katram pašam.
Pirms laba laika Aigars sajutis, ka viņu uzrunā arī akmeņi – itin kā kāds liktu ar tiem darboties. Pirtnieks ir pārliecināts, ka jebkurai dziednieciskai darbībai, vai tā būtu pirts, kristāli vai kas cits, nepieciešama iniciācija, atļauja un zaļā gaisma no Dieva. Acīmredzot atļauja ir saņemta, jo tagad kristāli ir neatņemams pavadonis Aigara pirts seansos – vairākas kastes ar akmeņiem no visām pasaules malām. Daži atvesti no tālienes, citi iegūti tepat vietējās raktuvēs, kā Aigars dēvē kristālu veikalus.
“Pirts starplaikos var dzert zāļu tēju, bet var arī salikt akmeņus un skandināt Tibetas bļodas – tas ir kā punkts uz “i”. Kristālu terapijā būtiskākais ir tas, lai cilvēks atpazītu kristālu vibrācijas, kas viņam nepieciešamas,” savu radošo papildinājumu pirts rituālam skaidro Aigars. “Organisms ir orientēts uz pašārstēšanos, bet mēs ar zālēm mēģinām visu sajaukt. Akmeņi, kas uzlikti uz čakrām, kuras atbild par bojāto orgānu, dod tam ziņu par tām vibrācijām, kādās tas sākotnēji ir darbojies, tas ir – par veselīgām vibrācijām.”
Liekot lietā kristālterapiju, iespējams atjaunot ķermeņa enerģētisko līdzsvaru, likvidēt uzkrāto stresu. Tā labvēlīgi iedarbojas uz nervu un endokrīno sistēmu, gremošanas trakta funkcionēšanu, stabilizē sirdsdarbību un asinsspiedienu.
Karneols, sodolīts, rozā kvarcs – Aigars izrāda savu darbarīkus. Kalnu kristāls – centrālajai asij, čakru attīrīšanai un bloku likvidēšanai, melnais turmalīns – sazemēšanai. “Mūsu lielākā problēma ir tā, ka neprotam sazemēties, visu savācam un paturam sevī,” pukojas pirtnieks.
Viss sliktais būtu jāatdod Mātei Zemei, kas to spēj pārstrādāt. Vai arī akmeņiem. Arī tos Aigars katram cilvēkam un vajadzībai piemeklē individuāli – ko tajā brīdī saka priekšā izjūtas.
Viņam ir arī savas autormetodes – Aigars nogulda klientu uz palaga, kas izrakstīts ar baltu zīmēm, un noteiktā secībā izkārto kristālus, kas aktivizē cilvēka enerģētiskos kanālus, dodošo un ņemošo pusi. Baltu zīmes ir vēl viena joma, ko viņš vēlētos izpētīt dziļāk un iekļaut savā arsenālā.
Nu jau pāris gadu pirtnieks Aigars pats vada nodarbības par to, kā sajust kristālus, kā ar tiem rast kopīgu valodu un kā tos izmantot darbā. “Latvieši vienmēr bijuši informācijas glabātāji,” viņš uzskata. Informācijā ir jādalās, lai tā sasniedz nākamās paaudzes. “Dzīvē nekas nav nejaušs, neviena tikšanās,” to Aigars saka gan par sevi, gan par saviem mācekļiem un klientiem. Taču – cilvēks uz šīs zemītes ir viens pats ar visiem saviem uzdevumiem. Visiem cilvēkiem, kas piestāj blakus – vīram, sievai, vēl kādam –, ir vai nu kopīgi uzdevumi vai pārbaudījumi.
“Cilvēks aug no notikumiem, kas viņam nav bijuši patīkami. Augt tad, kad viss ir labi, ir ļoti grūti. Ne jau neiespējami, protams,” prāto Aigars. “Jo vairāk cilvēks ir sagatavots, jo ātrāk tiek problēmām pāri un tās atrisina. Tā ir dzīves pieredze – ja kaut kas nāk atkārtoti, tad vari variēt, jo esi daudzmaz sagatavots.” Pieredzi laupīt cilvēkam nedrīkst, par to Aigars ir pārliecināts. Tāpat kā nedrīkst mainīt cilvēka karmu. Vienus no kristālterapijas kursiem, kuros viņš savulaik mācījās, Aigars nepabeidza, jo tur kādā nodarbībā runa iegriezusies par to, kā iespējams mainīt karmu – gan savu, gan otra cilvēka. “Atvaino, tas man ir pilnīgs tabu, es par to pat domāt netaisos! Tas, kas tev Lielajā Grāmatā rakstīts, tik un tā notiks! Ja zini, ka aiz šā stūra dabūsi pa galvu, var mēģināt, protams, iet taisni, bet tad dabūs aiz nākamā stūra. Jo tā ir paredzēts.”
