Angela un jauns gājums 0
Drīz vien sākusies saziņa ar būtnēm. To mēdz dēvēt par čenelingu jeb vēstījumu. Šis termins cēlies no angļu valodas vārda channel – kanāls. Šādi apzīmē procesu, kad cilvēks pieslēdzas tā dēvētajam kanālam, saņem vēstījumu no augstākas enerģētiskās būtnes, vienotā apziņas lauka.
“Būtne spēj ļoti labi salāgoties, lai caur mani nāktu verbāli saprotama informācija, ko varu uztvert un saprast. Man ir sajūta, it kā es vairs nebūtu pati, caur mani kaut kas plūstu,” skaidro Linda.
“Meditācijā eju atbrīvoties no domām, attīrīt enerģiju, bet čenelingā sazinos. Ar mani kopā jau ilgu laiku ir sievišķā enerģija, sievietes tēls. Devu viņai vārdu Angela. Esības pasaulē jau nav vārdu, tas ir vien mans interpretējums. Viņa ir man blakus visu laiku, bet tas nenozīmē, ka nepārtraukti kaut ko vaicāju, bez iemesla viņu nesaucu. Sevis dēļ jautāju pavisam reti.
Tomēr pilnīgu ieiešanu saziņā praktizēju reti. Ikdienā palīdzu cilvēkiem, kuriem mana ieiešana transa stāvoklī varētu šķist dīvaina. Tāpēc turu pavadoņus blakus. Ko pavadoņi saka, to nododu cilvēkam.
Tagad tā man ir ikdiena, taču sākumā jutos patiešām neparasti. Kad pirmoreiz nonācu tuvplānā ar to pasauli, izjutu pārpasaulīgu mīlestību. Tur bija gaiša, ļoti spilgta gaisma, viss it kā vienots. Šķita – ja es iekļūtu tajā mīlestībā, izšķīstu… Tomēr vārds mīlestība ne tuvu neizsaka to, ko sajutu, tas tikai nedaudz pielīdzināms šai pilnībai. Pamodos, bija tik brīnišķīgi. Pēc tam divas dienas raudāju – ja tur ir tik skaisti, kāpēc man jādzīvo te?!
Matīss pastāstīja un parādīja, kā enerģiju vajag izlīdzināt. Nolēmām izmēģināt, kā tas darbojas saistībā ar citiem cilvēkiem. Matīss man palīdzēja, teica – tagad pieliec te rokas, koncentrējies uz šo vietu… Īsti nezināju, ko daru, bet sāka izdoties. Vairākiem cilvēkiem noņēmu sāpes. Sākumā manī bija daudz šaubu – varbūt tā ir tikai sakritība?! Taču reizēm bija sajūta, ka tas noticis manas palīdzības dēļ. Man to lika ieraudzīt, lai es nemeklētu attaisnojumu, nedomātu, ka nespēju. Tas notika pirms diviem gadiem. Tagad tā ir ierasta lieta. Manī ir pārliecība, ka runāt ar garu pasauli var katrs un arī dziedināt sevi var cilvēks pats.
Esmu izbrīnīta, ka mani tik daudzi atrod, brauc pat no citām zemēm, nesen bija no Igaunijas. Pārsteidz, ka nāk cilvēki, kuri paši iet šo ceļu, – meditācijas un jogas pasniedzēji, ekstrasensi.
Reizēm man vaicā: kā tu strādā? Nezinu, daru to, ko jūtas saka priekšā. Ja nāk informācija par šo cilvēku, pasaku to viņam, taču tikai tad, ja viņš to vēlas. Daži domā, ka pienāks man klāt uz ielas un uzreiz varēšu atbildēt. Tā nav. Ārpus saziņas esmu pavisam normāls cilvēks, strādāju, mācos. Ja ir konkrēts lūgums, pieslēdzos tam, kā arī pieslēdzu savu garīgo, enerģētisko būtni.
Nepieņemu cilvēkus, kuri nāk ziņkārības pēc, cienu savus fiziskos un garīgos spēkus. Strādāt ar enerģijām, sarunāties ar būtnēm, sniegt informāciju nav tik vienkārši, kā nogriezt maizes riecienu. Dziedināšana paņem spēkus, tas ir ļoti grūti.
Bieži vien no manis gaida brīnumu. Man šķiet vērtīgi pateikt, ka nevis es izdarīšu tavā vietā, bet tikai mazliet palīdzēšu, parādīšu virzienu. Jāiet būs pašam. Viss taču sākas ar sevi, un visu iespējams mainīt. Dzīves scenārijs nav viens, vienmēr ir izvēle.”
