Dziedniece Anna Irēna Surgofte: Domas kā krāsas gleznā 0
– Agrāk es domāju: tā jau noteikti jūtas visi, es neesmu nekas sevišķs. Tikai samērā nesen sapratu, ka ne visi cilvēki, piemēram, spēj ilgāku laiku noturēties bezdomu stāvoklī. Tas ir, kad galva pilnīgi brīva no jebkādām domām. Man tas šķita normāli, – stāsta dziedniece Anna Irēna Surgofte.
Redzējumi gan Irēnu nekad neesot mocījuši. Un par tiem viņai ir savs viedoklis: – Uzskatu, ja visu laiku pret paša gribu kaut kas rādās, tā jau ir patoloģija. Tad cilvēks nav saimnieks pār savu galvu un ķermeni. Ja apzināti spēj redzēt un neredzēt, kad to nevēlas, tad viss kārtībā. Mācoties dziednieku skolā, esmu sastapusi šos redzošos cilvēkus, un viņi atzinuši, ka tas nav īpaši patīkami. Iet pa ielu un redz katra pretimnācēja iekšējos orgānus.
Taču pats pirmais solis, ko Irēna apguva, bija darbs pašai ar savu enerģētiku.
Es uzskatu, ka katram cilvēkam vajadzētu prast strādāt ar savām enerģijām, tad noteikti mazāk nāktos meklēt dziednieku palīdzību. To gan nevar iemācīties, izlasot avīžrakstu vai kādu grāmatu. Šim nolūkam nepieciešams paskoloties kādos dziednieku kursos.
– Es uzskatu, ka katram cilvēkam vajadzētu prast strādāt ar savām enerģijām, tad noteikti mazāk nāktos meklēt dziednieku palīdzību. To gan nevar iemācīties, izlasot avīžrakstu vai kādu grāmatu. Šim nolūkam nepieciešams paskoloties kādos dziednieku kursos. Ar savu enerģētiku jāstrādā katru dienu, jo tā nemitīgi bojājas no dažādām nepatīkamām saskarsmēm, emocionāliem pārdzīvojumiem, sliktām domām.
Domas ir kā krāsas gleznā. Kādas krāsas uz audekla liekam, tāda arī glezna veidojas. Piemēram, problēmas ar augstu asinsspiedienu un galvassāpes nomoka cilvēkus, kuriem ir pārmēru daudz enerģijas. Tāpēc to vajag transformēt un harmonizēt. Enerģētiskais lauks veido aizsarglauku. Tas izskatās pēc dūmakas, kas vienmērīgi apņem cilvēku. Krāsas ir visdažādākās atkarībā no tā, kādas emocijas konkrētajā brīdī pārņēmušas. Šim aizsarglaukam ir jābūt blīvam, tad cilvēks ir stiprs garīgi un fiziski, labi jūtas, ir ar dzīvi apmierināts. Taču, ja aizsarglaukā ir bojājumi, tad novājinās imūnsistēma un arī garīgi esam viegli ievainojami. Savu aizsarglauku bieži vien paši iedragājam, uzkurinot sevī nevajadzīgas emocijas, lieki satraucoties un domājot drūmas domas. Kristus ir teicis – esiet kā bērni. Ar to domāts – ātri piedot pāridarītājiem, ātri aizmirst visu slikto, jo šīs emocijas ir mūsu aizsarglauka kaitnieki. Ir arī tā, ka cilvēks jau piedzimst ar tendenci būt kašķīgam, negatīvi domājošam. Tas ir kā likteņa pirksts. Ja dzīves laikā nemainās un ļauj pilnu vaļu šīm emocijām, tad var saslimt ar dažādām smagām slimībām, teiksim, vēzi. Ir atklāts, ka vēža šūnas organismā ir visiem, pat jaundzimušajiem, tikai tās ir izkliedētas.
Slimība sākas tad, ja tās koncentrējas vienā noteiktā vietā un tad strauji vairojas. Dziednieks Broņņikovs ir teicis, ka tādu slimību kā vēzis cilvēks pats sev sagādā, jo vēža šūnu koncentrēšanos
veicina iepriekš pieminētās negatīvās emocijas. Savu aizsarglauku varam stiprināt, strādājot ar savu enerģētisko lauku, bet, ja tas nav apgūts, var meklēt dziednieka palīdzību. Ir jau arī citas metodes, kas palīdz aizsarglauka stiprināšanā. Piemēram, pastaigas gar šalcošu jūru, saules un ūdens peldes, simfoniskā koncerta, operas vai teātra izrādes apmeklēšana. Kas dara prieku, tas nāk par labu.
Irēna strādā ar konusveida ametista svārstiņu. Viņa to virza pāri fantomam – bildei, kurā uzzīmēts cilvēka ķermenis un tajā īpaši atzīmēti enerģētiskie kanāli un punkti. Irēna strādā it kā uz šā zīmējuma,
bet domās ir pie konkrētā cilvēka. Ar svārstu var noteikt neveselās vietas ķermenī, attīrīt un harmonizēt aizsarglauku.
Cilvēka spējas ir teju vai bezgalīgas, tikai mēs tās neizmantojam, jo neesam attīstījuši.
– Domas ir dzīvas. Tās veido enerģētisko būtību. Mūsu negatīvās domas nekur nepazūd, tās krājas, summējas enerģētiskajā ķermenī un, kad tur vairs nav vietas, tad beigās izlaužas uz āru un parādās fiziskajā ķermenī. Tad nu cilvēks arī sāk meklēt palīdzību. Slimības brīdina, ka kaut kas savā dzīvē vai attieksmē jāmaina, tikai reizēm sasirgušais nesaprot, kas tieši viņam jādara. Vēl jau ir arī karmas, cēloņu un seku liktenis, kur summējas iepriekšējās dzīves darbi un pieredzes. Brīvā dvēsele iedzimst ķermenī, kas ir dvēseles mājas. Var teikt, ka dvēsele brīvprātīgi ieslēdzas ķermenī un nokļūst uz zemes,
lai kaut ko mācītos. Tāpēc ir svarīgi, kā nodzīvot šo dzīvi, lai nebūtu problēmu nākamajā dzīvē. Ir jau interesanti pētīt, kas cilvēks bijis iepriekšējās dzīvēs, kas būs nākotnē, bet patiesībā vērtīgs ir tikai šis brīdis, kad reāli var kaut ko darīt un mainīt.
Var uzskatīt, ka mēs dzīvojam augsti attīstītā laikmetā. Informācija ir augstā līmenī, tehnika arīdzan, taču cilvēka faktors ir visvājāk attīstīts, tas ir vājais posms. Tāpēc tagad – Ūdensvīra laikmetā – tiek gaidīts un cerēts tieši uz garīgo attīstību. Tāpēc jau pēdējā laikā mums dotas tādas zināšanas, kas agrāk tika rūpīgi slēptas. Saņemam jaunu informāciju un iepazīstam jaunas domāšanas tehnoloģijas. Piemēram, jau iepriekš pieminētais Broņņikovs ir izstrādājis tādu mācību sistēmu skolās, ko nosacīti varētu dēvēt par biodatoru. Pieaugušajiem šo metodi būtu pagrūti apgūt, bet bērni, kas dzimuši pēdējā laikā, jau ienāk šajā pasaulē ar augstākām garīgām potencēm. Biodatora mācību metode ir apmēram tāda, ka skolēns pāršķirsta mācību grāmatu un visu tur redzēto it kā fotografē savā atmiņā. Nekas nav jāiekaļ galvā. Kad skolotājs izsauc atbildēt, bērns tikai savā biodatorā atrod “failu”, kur ierakstījies izlasītais materiāls. Šādi tiek izmantota virsapziņa. Ir taču zināms, ka cilvēka spējas ir teju vai bezgalīgas, tikai mēs tās neizmantojam, jo neesam attīstījuši.
Dziedniece, bioenerģētiķe Anna Irēna Surgofte ierobežoti praktizē Rīgā.
Vairāk par dziedniekiem var lasīt grāmatā “100 dziednieki Latvijā.
