Melnā bērzu piepe – čaga 0
Čaga galvenokārt aug uz dzīvo bērzu stumbriem, retāk – uz dižskābarža, vīksnas, kļavas, alkšņa vai pīlādža. Sēne sastopama Polijā, Krievijā, ASV ziemeļos, Korejā, kā arī Latvijā. Tās sastāvā ir daudz vērtīgu vielu: sveķi, agarskābe, polisaharīdi, sterīni, dzelzs, mangāns, sudrabs, kalcijs, kālijs, fosfors, triperpenoīdi.
Šīs sēnes īpašības bija zināmas daudzām tautām jau pirms tūkstošiem gadu, no tās gatavoja uzlējumus, novārījumus, pulverus. Pēc daudziem klīniskajiem pētījumiem, kurus veica pagājušā gadsimta vidū, šo sēņu vērtīgās īpašības tika pierādītas un līdz ar to tās atzīst arī modernā medicīna.
Ārstnieciskiem mērķiem ir izmantojami tikai čagas izaugumi uz bērzu stumbriem. Sēni vislabāk vākt rudenī un ziemā. Tā palīdz organisma spēcināšanai, imunitātes uzlabošanai un vielmaiņas normalizēšanai. “Čaga tiek izmantota vēža slimnieku terapijā kā palīglīdzeklis, kas veicina organisma aizsargspējas,” pastāsta V. Eniņa. “To izmanto arī onkoloģisko slimību profilaksei, kaut gan šajā jomā noder arī citas sēnes, ko lieto uzturā, nepiedomājot par vēža draudu mazināšanu.” Tautas līdzeklis: čagas gabalu nomazgā, iemērc siltā ūdenī, atstāj uz piecām stundām, līdz tas kļūst mīksts, tad to sasmalcina un pārlej ar vārītu ūdeni. Novārījumu atstāj ievilkties tumšā, vēsā vietā uz divām diennaktīm. Pēc tam nokāš, biezumus nospiež, pievieno ūdeni, kas palicis pēc čagas mērcēšanas, un novārījums gatavs. Dzer četrreiz dienā, glabā vēsā vietā. Šis šķidrums palīdz pie paaugstināta asinsspiediena, pazemina cukura līmeni asinīs. Vēlreiz jāuzsver – pirms drogas lietošanas nepieciešama ārsta konsultācija.
