Dienišķā maize spēj dziedināt. Kas vērtīgs ir rupjmaizē, kas – baltmaizē? 12
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Tautas ticējumi par maizi teic: ja maizes druskas no galda slauka zemē, tad Dievs apskaišas un maizi vairs nedod.
Ja maizes gabaliņš nokritis zemē, paceļot tas jānobučo. Maizi nedrīkst likt uz galda ar pārgriezto pusi pret durvīm – tā aizdzenot projām svētību. Ja jēdzienā “svētība” ietilpinām arī veselību, tad raudzīsim gan, kā maizi uz galda liekam. Turklāt maize dod veselību ne tikai kā maltītes sastāvdaļa, bet arī tiek lietota dziedniecībai.
Mūsdienās, kad veikalu plaukti maizes pilni, cilvēks kļuvis izvēlīgs – tā garšo, šī negaršo, viena ātri sakalst, cita ne – pirkšu to, kas ilgāk saglabājas. Bet, ja gribam maizi izmantot dziednieciskā nolūkā, jābūt vēl izvēlīgākam, jo te nu tiešām derēs tikai īsta rupjmaize un baltmaize. Par citu maizes šķirņu lietošanu dziedniecībai ziņu nav. Taču kāds tur brīnums – latviešiem vienmēr goda vietā bijusi rudzu maize. No kviešiem ceptā baltmaize iepazīta krietni vēlāk un ēsta vien svētdienās, svētku reizēs, jo tās tādas vaļošanās dienas, kad darbam daudz spēka nevajadzēja. Tomēr arī šo svētku maizi vērīgais latvietis pamanījies izmantot dažu veselības problēmu novēršanai.
Kas vērtīgs rupjmaizē
Rupjmaizi uzskata par pašu vērtīgāko maizi. Tā satur daudz šķiedrvielu, B grupas, PP un E vitamīnu, dzelzi, cinku, magniju, kalciju, mangānu, kāliju un citas minerālvielas. Īpaši tiek izcelts tajā esošais kālijs, kas regulē šūnu vielmaiņas procesus un palīdz uzturēt muskuļu aktivitāti.
Kas vērtīgs baltmaizē
Baltmaize ir visvieglāk sagremojamā, un, ja steigšus vajadzīgs enerģijas lādiņš, baltmaize noteikti izlīdzēs. Toties ar vērtīgo uzturvielu daudzumu tā neizceļas. Ikdienā aizrauties ar baltmaizes ēšanu gan nevajadzētu arī tāpēc, ka tā ir barojošāka par citām maizēm.
No vēstures
Maizes pirmsākumi
Uzskata, ka maizes vecvecvec…māmiņa bijusi šķidra, sadrupinātu graudu putra. Kad mūsu senči iemācījušies iegūt uguni, viņi ātri attapuši, ka apcepti graudi putrai dod labāku garšu. Jau vēlāk senie cilvēki pamanījušies ūdenim pievienot vairāk sadrupināto graudu un no šīs jau biezās putras izveidot un cept plāceņus.
No tautas dziedniecības recepšu un ieteikumu pūra
Rupjmaize
Pret klepu, plaušu karsoni, bronhītu 2 biezas pastāvējušas rupjmaizes šķēles aplej ar verdošu ūdeni, pievieno ēdamkaroti sinepju. Pēc brīža maizes šķēles izņem no ūdens, ietin vairākkārt salocītā marlē, pieliek pie krūtīm vai uz muguras starp lāpstiņām un pārsedz ar vilnas šalli vai lakatu. Ar sinepēm piesūcinātās maizes šķēles var dēvēt par tautas sinepju plāksteriem.
Pret iesnām gabaliņu rupjmaizes sausiņa liek uz pannas. Kad tas sāk gruzdēt, caur degunu, pamīšus aizspiežot katru nāsi, ieelpo dūmus.
Pret gripu, saaukstēšanos rupjmaizes garoziņu dāsni ieziež ar svaigu ķiploku un ēd, uzdzerot kādu zāļu tēju.
Pret angīnu plānas rupjmaizes garoziņas uzliek uz marles vai plānas lina drāniņas un apslaka ar karstu ūdeni. Nedaudz atdzisušas liek pie kakla – ar virspusi pie ādas. Aptin ar vilnas šalli, lakatu. Kompresi var likt gan dienā, gan uz nakti.
Pret podagru vakarā pirms gulētiešanas rupjmaizi aplej ar sauso sarkanvīnu, saspaida un pieliek pie sāpošās vietas, pa virsu uzklāj marli, uzvelk siltas zeķes (ja sāp roku pirksti – cimdus) un iet gulēt. Procedūra jāatkārto, līdz problēma atkāpjas.
Pret artrītu, reimatismu sasilda rupjmaizes klaipa virsējās garoziņas, apliek ar tām sāpošās locītavas un apsaitē ar samitrinātu lina drāniņu. Garoziņas mazina sāpes un izvelk no locītavām visu kaitīgo.
Pret radikulītu rīkojas, kā minēts iepriekšējā receptē, tikai izmanto maizes apakšējo garoziņu.
Pret akūtu caureju 2 rupjmaizes klaipiņus ieliek 0,5 l vēsa ūdens, notur 2–3 stundas, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei ik pēc stundas.
Pret aukstumpumpu (herpesvīrusu) rupjmaizes gabaliņu apber ar tējkaroti sāls, aplej ar verdošu ūdeni un maisa, kamēr izveidojas putriņa. Ņem pikucīti putriņas, uzklāj uz aukstumpumpas, notur stundu. Pēc tam nomaina pret svaigu. Atkārto pēc iespējas biežāk.
Pret pinnēm, ja sausa sejas āda: rupjmaizes mīkstumu sajauc ar rīta rasu, bet, ja tā nav pieejama, ar mājas vistu olas dzeltenumu. Uzklāj uz sejas, masku notur 10 minūtes. Pēc tam seju noskalo ar siltu ūdeni.
Pret pinnēm, ja taukaina sejas āda: rupjmaizes mīkstumu sajauc ar nakts rasu vai glāzi antonovkas ābola miziņu uzlējuma. Klāj uz sejas, masku notur 10 minūtes. Noskalo ar siltu kumelīšu novārījumu. Vai rupjmaizes gabaliņu aplej ar nelielu daudzumu karsta ūdens, pievieno tējkaroti medus, labi samaisa un uzklāj uz problemātiskajām vietām. Tur 15 minūtes, pēc tam noskalo ar siltu ūdeni. Ja sejas āda izteikti sausa, masai pievieno ēdamkaroti kvalitatīvas auksti spiestas olīveļļas.
Pret matu izkrišanu atsevišķos traukos ieliek sunīšus un dadža sakni, aplej ar verdošu ūdeni un atstāj ievilkties 12 stundas. Rupjmaizes mīkstumu samaisa ar olas dzeltenumu un pievieno abus uzlējumus. Ar iegūto maisījumu ieziež saslapinātu galvas ādu, galvai aptin dvieli. Tur 30 minūtes, tad matus izskalo ar siltu kumelīšu uzlējumu. Procedūru atkārto ik pēc 3 dienām – vienu mēnesi.
Laktācijas veicināšanai (ja jaunajai māmiņai trūkst piena bērna zīdīšanai) kaltētu biešu novārījumam pievieno izkaltētu rupjmaizes virsējo garoziņu un cukuru. Ļauj nostāvēties, un kvass laktācijas veicināšanai gatavs. Dzer pa glāzei vairākas reizes dienā.
Pret nierakmeņiem pagatavo un dzer tādu pašu kvasu, kā iepriekšējā receptē, tikai tam pievieno citronzāles stiebra gabaliņus un dažas kadiķa ogas. Papildus jostas apvidū liek rupjmaizes garoziņu kompreses.
Pret urīna nesaturēšanu bērnam pirms gulētiešanas dod apēst nelielu rupjmaizes šķēlīti, kas pārkaisīta ar sāli. Neko nedod uzdzert! Tā dara, līdz problēma atkāpjas.
Pret zarnu parazītiem bērnam pirms gulētiešanas dod apēst rupjmaizes šķēlīti, kas ieziesta ar ķiploku un pārkaisīta ar sāli. Vēlams nedot neko uzdzert vai ļaut uzdzert vien pāris malku ūdens.
Pret redzes pasliktināšanos, acu slimībām, stiprām galvassāpēm nelielus rupjmaizes gabaliņus samērcē ceļmallapu sulā (augu izrauj ar visu sakni, nomazgā, samaļ un izspiež sulu) un, ja ir problēmas ar acīm, liek uz plakstiņiem. Ja sāp galva, liek pie deniņiem.
Pret migrēnu divus nelielus rupjmaizes gabaliņus apziež ar auksti spiestu olīveļļu, pieliek pie deniņiem un nostiprina ar leikoplastu.
Pret aptaukošanos, cukura diabētu, lēkmjveida kolītu ar aizcietējumiem ieteicams ēst rupjmaizi.
Krūts vēža profilaksei katru dienu apēd 1–3 šķēles rupjmaizes.
Lai uzlabotu garastāvokli, aizgaiņātu depresiju, regulāri jāēd rupjmaize.
Baltmaize
Pret kakla sāpēm, angīnu tās sākumstadijā pēc iespējas biežāk ēd ūdenī mērcētu baltmaizi. Parasti problēmas atkāpjas jau pēc 3 dienām.
Pret vēdersāpēm, kuņģa čūlu uz sausas pannas apcep nelielu baltmaizes gabaliņu. Kad tas atdzisis, uz 2–3 stundām ieliek glāzē. Ūdeni izdzer 2–3 paņēmienos dienas laikā. Vai uz sausas pannas apcep nelielus baltmaizes gabaliņus. Kad tie atdzisuši, pa vienam liek mutē un sūkā. Siekalas jānorij! Tā dara vairākas reizes dienā.
Pret saplaisājušu roku, pēdu ādu sadrupina apkaltušu baltmaizi, pievieno ūdeni un medu tik daudz, lai maisot veidotos bieza masa. To uzklāj uz problemātiskajām vietām, notur 20–30 minūtes, tad noskalo ar vēsu ūdeni. Lai plaisas izzustu, āda kļūtu samtaina, šo procedūru veic vairākas reizes dienā.
Ņem vērā
Rupjmaize piesardzīgi jālieto, ja ir divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūlas saasinājumi, paaugstināts asinsspiediens, grēmas, arī žultspūšļa un aknu slimību gadījumos.
